Īpašo dabas un infrastruktūras apstākļu dēļ Latvijas Tuberkulozes
apkarošanas biedrība un divas no slimo kasēm (apdrošināšanas organizācijas) nolēma
sanatorijas ierīkot tieši Ogrē. Daudzie pakalni, Kangaru kalni, kas stiepās
cauri visai pilsētai, un sausie priežu meži tika uzskatīti par sevišķi vēlamu
vidi veselības stiprināšanai, jo skujukoku mežu gaiss ir bagāts ar fitoncīdiem,
kam piemīt izteikta antibakteriāla iedarbība. Turklāt dzelzceļa līnija no Rīgas
uz Ogri, kas pastāv jau kopš 1861. gada, ļāva sanatorijas sasniegt gandrīz tikpat
ātri, kā tas iespējams šodien.
Sanatorijas Jaunogrē un Pārogrē jau sākotnēji tika speciāli būvētas kā
sanatorijas, tāpēc to atrašanās vietas ir īpaši izvēlētas kalnu un mežu tuvumā,
līdz ar to tās arvien ir palikušas salīdzinoši savrupas. Kādreizējās
sanatorijas ēkai, kas atrodas Ogres centrālajā daļā, pilsētas apbūve daudz
vairāk ir izmainījusi tās sākotnējo veidolu. Tā atrodas līdzās Rīgas–Daugavpils
šosejai, tāpēc, iespējams, šo ēku ogrēnieši redzējuši visbiežāk.
Plašāka informācija par Ogres sanatorijām atrodama grāmatas “Ogres muzeja raksti” 1. sējumā – Ilmāra Dirveika pētījumā “Sanatorija “Ogre”” un Pārslas Pētersones rakstā “Ogresgrīvas pusmuiža”, kā arī Karīnas Horstas grāmatā “Sanatoriju arhitektūra Latvijā 1918–1940”.