Muzeja dibināšana

Muzeja dibināšanas nepieciešamība Ogrē pirmoreiz formulēta 1980. gada 23. oktobrī Ogres rajona Tautas deputātu padomes pieņemtajā lēmumā Nr. 231 „Par muzeja organizēšanu Ogrē”. Tajā teikts: „Pavisam rajonā ir savāktas 5,5 tūkstoši muzejiskas vienības, kas stāsta par rajona vēsturi un novada kultūras darbiniekiem. Uz šī materiāla pamata ir iespējams izveidot pastāvīgu zinātnisko ekspozīciju, kas atspoguļotu rajona vēsturiskos notikumus, padomju laikā gūtos sasniegumus”. Atsaucoties uz šo dokumentu, 1981. gada 12. maijā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un LPSR Ministru padome pieņem lēmumu Nr 269 par „Ogres Vēstures un mākslas muzeja izveidošanu”. Muzeja dibināšanas datums ir 1981. gada 1. jūlijs.

Muzeja krājuma komplektēšana un pētniecība

Ar LPSR Kultūras ministrijas 09.12.1981. pavēli Nr. 651 „Par eksponātu nodošanu pastāvīgā glabāšanā” aizsākas muzeja krājuma komplektēšana – Aizkraukles (tolaik – Stučkas) muzejs nodod jaunizveidotajam Ogres Vēstures un mākslas muzejam 459 eksponātus par Ogres rajona vēsturi. Pieņemto eksponātu vidū ir gan rajona kultūras, sabiedrisko dzīvi un novadniekus dokumentējoši materiāli (piemēram, foto no Pārogres dzelzceļa stacijas atklāšanas 1931. gadā), gan padomju laika „obligātais” piejaukums (sarkanarmieša grāmatiņa, karavīra bikses, blūze, katliņš ,arī kāda korejiešu karavīra fotogrāfija no viņa dienesta vietas pie Ķīnas un Mandžūrijas robežas 1945. gadā). Tomēr par muzeja krājuma komplektēšanas vienu no galvenajiem virzieniem kļūst Ogres pilētas un rajona apdzīvoto vietu kultūrvēsturisku liecību vākšana.

1982. gada 10. jūlijā muzejā atklāj pirmo izstādi, kurā skatāmi mākslinieces Rasmas Zaķes plakāti un Tautas Lietišķās mākslas studijas „Saiva” dalībnieku darbi. No šī brīža muzejā regulāri tiek veidotas mākslas un tematiskās izstādes.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē muzejs aizvien mērķtiecīgāk sāk pievērsties Ogres kūrorta izpētei – tiek vākti materiāli par Ogres vēsturisko apbūvi, vasarnīcām un to īpašniekiem, pierakstītas atmiņas, veidotas izstādes, organizētas tikšanās, tematiski sarīkojumi. Šis darbs turpinās arī deviņdesmitajos gados. Līdztekus pilsētas vēstures izpētei, tiek apzināta arī Ogres rajona kultūrvēsture – arheoloģijas pieminekļi, skolu vēsture, baznīcas, muižas, parki, krogi, dzīvojamās un saimniecības ēkas, personības. Muzejā ir uzkrāts bagātīgs rajona kultūrvēstures izpētes materiāls. Uz tā bāzes top izstādes, publikācijas, lekcijas, tikšanās, tematiski sarīkojumi, poligrāfiski izdevumi.

 

Muzeja ēka - no bankas līdz muzejam

Kopš muzeja dibināšanas 1981. gadā līdz pat 2009. gadam muzejs atrodas skaistā Teodora Hermanovska projektētā vasarnīcā Kalna prospektā 3. 2009. gada nogalē muzejs spiests pārcelties uz savām pagaidu mājām – Ogres Kultūras centra telpām. Šeit muzejs darbojas līdz pat 2016. gadam, kad pašvaldība iegādājas un muzeja vajadzībām pielāgo ēku Brīvības ielā 36.

 Ēkā, kurā šobrīd atrodas Ogres Vēstures un mākslas muzejs, savulaik atradusies PSRS Valsts bankas Ogres nodaļa. Bankas celtniecībai apbūves gabals piešķirts 1966. gadā. Tajā laikā uz zemes vēl atrodas 1920. gados celta koka divstāvu ēka, kuru paredzēts nojaukt. Ēkas vēstures dokumentācijā minēts, ka ēku paredzēts nojaukt “uz Ogres rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta rēķina, par cik minētā ēka atrodas kombināta bilancē”.

Bankas ēka celta pēc bijušās PSRS valsts banku sistēmas tipveida projekta Nr. 264-23-2, kuru Ogres bankai piemēroja Latvijas kolhozu projektēšanas institūta “Latkolkozprojekt” Rīgas nodaļa. 1970. gada nogalē, Valsts bankas Ogres nodaļas ēka ar krājkasi tiek nodota ekspluatācijā. PSRS Valsts bankā strādā ap 30 cilvēku liels kolektīvs, kas ik dienas daudzu gadu garumā apkalpo Ogres rajona iedzīvotājus un iestādes.

1993. gadā ēka pāriet A/S “Ogres komercbanka” īpašumā. Gadu vēlāk ar mērķi labiekārtot un modernizēt bankas telpas, tiek veikta ēkas ieejas mezgla un interjera rekonstrukcija. Bankas ieejas risinājumos redzami arhitektu centieni modernizēt monolīto, neizteiksmīgo ēkas veidolu. 2007. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst A/S “Ogres komercbanku” par likvidējamu un gadu vēlāk ēku iegādājas A/S “Parex banka” (vēlāk A/S “Citadele” banka).

2015. gadā ēku, kura vairākus gadus stāvējusi neapdzīvota un neapkurināta, muzeja ierīkošanai iegādājas Ogres novada pašvaldība. Šī gada maijā Muzeju naktī ēka pirmoreiz tiek atvērta pirmajām izstādēm, koncertiem un muzeju nakts pasākumiem.

2016. gadā tiek veikta iekštelpu rekonstrukcija, piemērojot ēku muzeja vajadzībām. Ar 2017. gadu ēkā izvietots Ogres Vēstures un mākslas muzejs.

Muzeja direktori:

Māris Zvaigzne: 1981. – 1984. g.

Baiba Rītere: 1984. – 1987. g.

Vladimirs Eihenbaums: 1987. – 1991. g.

Vita Rinkeviča: 1991. – 1998. g.

Andris Birznieks: 1998. – 2002. g.

Iveta Ruskule: No 2002. g. - 2015. g.

Evija Smiltniece: No 2015. g.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .