Aktuālais pasākums   

Dokumentālā filma
"Knutifikācija" un tikšanās ar režisoru Ivaru Tontegodi

27.septembrī plkst. 18:30 

Jauns padomju dzejnieks, atgriežoties no studijām PSRS metropolē Maskavā PSRS provincē Latvijā, saskaras ar valdošo stagnāciju un par biedinājumu citiem brīvdomīgajiem tiek notiesāts uz 7 gadiem Gulagā. Bet, pretēji čekas iecerei, viņš pēc atgriešanās no nometnes kļuvis vēl radošāks un neērtāks pastāvošajai iekārtai. Un tāds ir palicis līdz šai dienai.

Latvija laikmetu krustcelēs caur Knuta Skujenieka dzīves un domu prizmu
Dzejnieks Jānis Rokpelnis ir teicis: Ir cilvēki, kurus tu satiec, un saproti, ka viņš ir ģēnijs. Mūsu tautai nav daudz cilvēku, kurus varam saukt par ģēnijiem. Vēl mazāk ir ģēniju, kuri vēl aizvien ir mūsu vidū. Tie ir mākslinieki, kuri ar savu dzīvi un daiļradi ir meklējuši atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ikvienai domājošai personībai.
Viens no šādiem cilvēkiem ir Knuts Skujenieks – iespējams, līdz galam neatzīts un nenovērtēts. Cilvēks, kuru raksturo bezkompromisa stāja un vīrišķība šī vārda viscēlākajā izpratnē, cilvēks, kurš aicina patstāvīgi domāt arī citus. 

Pēc seansa saruna ar kinolentes režisoru Ivaru Tontegodi.

Biļetes cena: 2,00 Eur
Biļetes iespējams iegādāties Ogres Vēstures un mākslas muzeja kasē.


Filma
"Laika tilti"

18.oktobrī plkst. 18:30

Stāsts par unikālu parādību pasaules kinovēsturē – Baltijas poētisko dokumentālo kino un dvēseles meklējumiem vēsturē un mākslā.

      Aktuālā izstāde    

"Viena diena Ogres
novadā -2018"

Izstādē ir izstādīti šī gada 25.maijā notikušās fotoakcijas „Viena diena Ogrē” fotogrāfu notvertie mirkļi, kas reflektē mūsu novada un tā iedzīvotāju ikdienu.

Pirmā reize, kad fotogrāfi no visas Latvijas vienojās 24 stundu akcijā, lai dokumentētu notikumus Ogres rajona cilvēku darbā un sadzīvē notika 1988.gadā. Arī šogad, Latvijas simtgadē, fotogrāfi bija aicināti fotogrāfijās iemūžināt cilvēkus, vidi un norises Ogres novadā, veidojot šī brīža Ogres novada portretu. Visu fotoakciju laikā tapušie darbi kā nozīmīgas laikmeta liecības glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā.

Novada dzīvi šogad dokumentējuši 42 fotogrāfi, apliecinot, cik ļoti bezgalīgu māksliniecisku un tematisku daudzveidību iespējams sasniegt, kopīgi stāstot vienas diennakts stāstu par dzīvi un cilvēkiem pasaules mērogam tik niecīgā ģeogrāfiskā telpā kā Ogres novads. 

Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 7.oktobrim


"No bankas līdz muzejam"


Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā pēdējā gada laikā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.



Kā dāvana Ogres pilsētai tās 90.jubilejā muzejā šobrīd top pastāvīgā ekspozīcija, kura tiks atklāta šī gada beigās.


Ekspozīcijas apskate būs kā ekskursija laikā, kas gluži kā līkumus metošā Ogres upe, izmetīs lokus cauri vairākiem gadsimtiem, sākot no senas pagātnes, kad Ogrē varens uz augšu slējās Ķentes pilskalns, tad nonākot nākamajā posmā, 19. un 20.gadsimta mijā, kas mazo apdzīvoto miestiņu, dzelceļa malā, pārvērta kūrortā. Tālākais ekspozīcijas posms izvedīs muzeja apmeklētāju cauri Pirmajam Pasaules karam un kūrorta sabrukumam. No tā atkal izrietēs kūrortpilsētas uzplaukums pavisam jaunos apmēros, kad Ogre kļuva par iecienītu inteliģences atpūtas vietu, kurā aktīvi norisinājās gan kultūras, gan saimnieciskā dzīve. Darbīgi bija arī padomju gadi, kuriem veltīts ekspozīcijas pēdējais posms – Ogre kā rūpnieciska pilsēta, kas atskatās uz lielo grandu - trikotāžas kombinātu, kas bija viens no lielākajiem šāda veida objektiem visā Austrumeiropā.



Šobrīd jau ir iekārtota Ķentes kalnam veltītā ekspozīcijas daļa, izveidots pilskalna makets. Ķentes kalns kādreiz bijis nozīmīgs Daugavas reģiona centrs laika posmā no 5. līdz 9.gadsimtam. Par pilskalnu saglabājušās daudz teikas un leģendas, viena no tām vēsta, ka Rīga senāk atradusies tepat - Ogres vietā, tāpēc pilskalns saukts par Veco Rīgu. 


 

 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .