Aktuālais pasākums
Sanri un Una Gura
"Simbioze"
"Simbioze" ir divu mākslinieču kopīgi veidota izstāde, kurai izteiktu krāsu košumu sniegs Sanri spilgto toņu gleznas, bet telpiskumu ar neordinārām formām aizpildīs Unas Guras "pumpainā" keramika. Māksliniecēm katrai ir savs radošās telpas redzējums, tomēr abas iedvesmojas un savos darbos iekļauj dabas motīvus. Sanri gleznās, dominējot spilgti zilajam, zilganzaļajam un rozā – oranžīgajam tonim, pa vidu mijas akcentēti augu un dabas motīvi, turklāt Unas Guras lielformāta keramikas objekti, kas pēc formas atgādina akmeņus, klāti ar ritmisku "pumpu" rakstu, kas viņas darbiem, apvienojumā ar pašas iesauku Unella, devuši nosaukumu Pumpunella.
Radošā rakstīšana
Redaktors, izdevējs un autors - kurš kuru?
14. septembrī plkst. 12:00
Ar Martas Seleckas, Gustava Terzena un Laumas T. Lapas pieredzes stāstiem Ogrē aizvadītas jau divas nodarbības radošajā rakstīšana. Nākamā tikšanās jau 14. septembrī, kad dalībnieku darbus vērtēs literatūrzinātniece, redaktore un grāmatu autore Bārbala Simsone.
Tikšanās katru otro sestdienu pl. 12:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā Brīvības ielā 36. Pieteikšanās rakstu.es@gmail.com.
Filma "Spiegs, kurš mans tēvs"
Tikšanās ar režisoru Gintu Grūbi
3.oktobrī plkst. 18:30
Filma "Spiegs, kurš mans tēvs" ir personisks stāsts par to, ko nozīmē piedzimt spiega ģimenē un atrasties aukstā kara aizskatuvē. Filma vēsta par tulkotājas un atdzejotājas Ievas Lešinskas-Geiberes dzīvesstāstu un notikumiem, kas risinājās pirms 40 gadiem. 1978. gadā Ieva kā studente viesojās ASV pie tēva Imanta Lešinska, kurš tobrīd strādāja PSRS diplomātiskajā misijā ANO, nolēma pārbēgt ASV pusē un šo piedāvājumu izteica arī savai meitai. Ģimenei tika piešķirtas jaunas personu identitātes un piedāvāts sākt dzīvi kā citiem cilvēkiem. 80-to gadu vidū pēc tam, kad Imants Lešinskis bija publiski nācis klajā ar VDK darbību Latvijā izgaismojošiem faktiem, viņš nenoskaidrotos apstākļos nomira.
Cena 2,00 Eur. Biļetes iepriekšpārdošanā no 25. septembra.
Aiga Kalniņa. Akvareļi. Ogre kino kadrā
Aiga Kalniņa dzimusi Ogrē, bet jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Rīgā. Pēc profesijas ir vēsturniece ar lielu interesi par arhitektūru. Aiga nodarbojas ar vecu māju pētniecību, tādēļ īpašu vērību savās skicēs pievērš vissīkākajām detaļām, krāsām un noskaņām, kuras rada no mājas vai uz to krītošās ēnas. Ar pilsētskicēšanu māksliniece sākusi nodarboties pirms diviem gadiem, zīmīgi, ka pirmo viņas skicēto māju, vecu vasarnīcu Vecāķos, pēc skices radīšanas nojauca un tagad tā arī vienīgā vieta, kur ēka vēl dzīvo.
No spožajiem kūrorta laikiem, kad Ogrē pulcējās ievērīgākā Latvijas inteliģence un sabiedrība, pilsēta aizvien glabā vairākas arhitektūras pērles. Dažas no tām izpelnījušās īpašu uzmanību un tikušas iemūžinātas kino lentēs.
Izstādē tiks atklātas piecas ēkas, kuras var atpazīt tādās latviešu spēlfilmās kā "Emīla nedarbi", "Dubultnieks", "Ilgais ceļš kāpās", "Vecā dārza noslēpums" un daudzsēriju filmā "Sarkanais mežš".
Izstāde būs apskatāma līdz 29.septembrim.
"No bankas līdz muzejam"
Nelielā ekspozīcija
iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu
laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā kļuvusi par
mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.
Ekspozīcija
"Pietura Ogre"
Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.
Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.
Pietura Ogre - tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.
Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.
Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.