Aktuālais pasākums   

 Izstāde "Randali" 

Atvērta no 11.oktobra

Šovasar Līvu krastā, Mazirbē, mākslas plenērs „Līvzeme” norisinājās jau sesto reizi, pulcējot vienuviet profesionālus māksliniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas un Dienvidkorejas. Izstādē būs skatāmi gan šī, gan pērno gadu pleneru laikā tapušie darbi.

Plenēra „Līvzeme” laikā mākslinieki tiek aicināti pētīt un izbaudīt unikālo  dabu, raksturīgo piekrastes kolorītu, jūrmalnieku un lībiešu pēcteču viesmīlību un viņu dzīves ritmu . Ciemu iedzīvotāji māksliniekiem uztic ne vien savus pagalmus un puķu dārzus, bet arī dzīves stāstus, kas, īpaši 20. gadsimta skarbo politisko pārmaiņu un karu skarti un ārdīti, cieši saistīti ar visas Latvijas likteni.

Izstādes „Randali”  darbos atklājas „Līvu krasta” portrets, kas ir mākslinieciski subjektīva, mūsdienīga  liecība unikālās dabas un vietējās sadzīves procesiem. Šie darbi ir radīti spontāni reaģējot uz laikapstākļiem, vietējo ļaužu sirsnību un pirmā acumirkļa emocionālo iespaidu.

Izstāde ir veltījums Latvijas simtgadei, Latvijas cilvēkiem, kuri vēl sīksti turas pie savas zemes, kopjot un audzējot vērtību tam, kas pieder mums gan kā atmiņas, dzīvesstāsti, gan vide un ainava, kopīgais un vienreizējais- mūsu identitāte.


Filma "Laika tilti"

25.oktobrī plkst. 18:30

Franči var lepoties ar savu jauno vilni, Baltijas valstis ar savu Baltijas poētiskā dokumentālā kino vilni, ko padomju laikos kā pretstatu propagandas filmām attīstīja patiesi autori. “Laika tilti” apvieno maģiskos mirkļus no tā laika filmām ar kadriem, kuros redzami režisori šodien. No Ulda Brauna cenzētās filmas “235 000 000”, kas bija veltījums PSRS tautām un kultūrām, līdz Marka Sosāra darbiem, kas uzņemti Kihnu salā. No Ivara Selecka sirsnīgajiem stāstiem par zvejniekiem un zemniekiem viņa iemīļotajā Latvijā līdz Roberta Verbas filmai, kuras varonis spēlē akordeonu un šodien ir nedzirdīgs. No Andresa Sēta, kurš atgriežas vietā, kur tika filmējis laimīgos cilvēkus Jāņu naktī, līdz Aivaram Freimanim un viņa laimīgajam zēnam, kurš nu jau kļuvis sirms. Ar Herca Franka un Henrika Šablevičus viedajiem apcerējumiem par dokumentālo kino.


      Aktuālā izstāde    

Edija Pālena fotogrāfiju izstāde "Viss būs labi"


Fotogrāfējot politiskās reklāmas, fotogrāfs piemeklējis īpašus leņķus un perspektīvas, lai attēls nestu vairāk informācijas un liktu cilvēkiem padomāt ne tikai par vārdiem, kas daiļo partiju plakātus un visiem jau gadu desmitiem ir labi zināmi, bet spēt cilvēkiem parādīt šos solījumus plašākā realitātes kontekstā.

Izstādē „Viss būs labi” izstādītajās fotogrāfijās satiekas divas realitātes. Viena, kas ir politiķu solījumi, otra, brīžiem skaudrā patiesība par situāciju mūsu valstī. Papildus šobrīd aktuālajām, 2018.gada vēlēšanu reklāmām, izstādē būs skatāmi arī senāki fotogrāfa darbi, kas ir kā atskats uz agrāk izteiktajiem solījumiem un uz kuriem varam atskatīties ar šodienas pieredzi, izdarot svarīgus secinājumus. Politiskos saukļus un reklāmas, papildina kadri no iepriekšējo gadu vēlēšanu iecirkņiem, kur ikvienam ir bijusi svarīga loma lemt pašu nākotni.

Redzētais par dzirdēto labāks - apskati izstādi un izsaki savu viedokli par to un tajā apskatāmajiem darbiem fotogrāfa Facebook lapā:
www.facebook.com/fotografsedijspalens/

Izstāde būs apskatāma līdz 4.novembrim.


"No bankas līdz muzejam"


Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā pēdējā gada laikā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.



Kā dāvana Ogres pilsētai tās 90.jubilejā muzejā šobrīd top pastāvīgā ekspozīcija, kura tiks atklāta šī gada beigās.


Ekspozīcijas apskate būs kā ekskursija laikā, kas gluži kā līkumus metošā Ogres upe, izmetīs lokus cauri vairākiem gadsimtiem, sākot no senas pagātnes, kad Ogrē varens uz augšu slējās Ķentes pilskalns, tad nonākot nākamajā posmā, 19. un 20.gadsimta mijā, kas mazo apdzīvoto miestiņu, dzelceļa malā, pārvērta kūrortā. Tālākais ekspozīcijas posms izvedīs muzeja apmeklētāju cauri Pirmajam Pasaules karam un kūrorta sabrukumam. No tā atkal izrietēs kūrortpilsētas uzplaukums pavisam jaunos apmēros, kad Ogre kļuva par iecienītu inteliģences atpūtas vietu, kurā aktīvi norisinājās gan kultūras, gan saimnieciskā dzīve. Darbīgi bija arī padomju gadi, kuriem veltīts ekspozīcijas pēdējais posms – Ogre kā rūpnieciska pilsēta, kas atskatās uz lielo grandu - trikotāžas kombinātu, kas bija viens no lielākajiem šāda veida objektiem visā Austrumeiropā.



Šobrīd jau ir iekārtota Ķentes kalnam veltītā ekspozīcijas daļa, izveidots pilskalna makets. Ķentes kalns kādreiz bijis nozīmīgs Daugavas reģiona centrs laika posmā no 5. līdz 9.gadsimtam. Par pilskalnu saglabājušās daudz teikas un leģendas, viena no tām vēsta, ka Rīga senāk atradusies tepat - Ogres vietā, tāpēc pilskalns saukts par Veco Rīgu. 


 

 

Informējam, ka muzejā tiek fotogrāfēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 

 .