Aktuālais pasākums   

II Latvijas Starptautiskā keramikas biennāle

Par godu Latvijas valsts simtgadei, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru rīko Latvijas Starptautisko keramikas biennāli, kuras ietvaros atklātas 10 jaunas izstādes dažādās Latvijas pilsētās, to starp arī Ogrē.

Izstāde "Atspulgi" Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma līdz 19.augustam.

      Aktuālā izstāde    

Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska izstāde "Atspulgi"

Dzīve tāpat kā spogulis, dod mums atpakaļ tik, cik paši tajā ieguldam. Valdas Podkalnes instalācija ir vieduma spogulis, kurā no substancē savāktajām pieredzēm, kā asni vai sēnes uz gaismu spraucas jaunas domas ar jauniem izpratnes pozicionējumiem. Darba pamata daļu veido Zemes humuss – koks, no kura attīstās un izaug Zemes vēstnieki – asni, kas tiek simbolizēti ar tīrāko Zemes materiālu – porcelānu. Šīs skulptūras kompozīcija ir formā pārveidojušās domas un kā šajā brīdī apziņā notiekošā momentuzņēmums. Tādejādi šajā instalācijā tiek atspoguļots ne tikai personiskais tēlnieces Valdas Podkalnes viedums, bet arī publikai tiek izteikts piedāvājums caurskatīt katram savas apziņas spoguļattēlu.

Haralda Jegodzienska apziņas spoguļi ir viņa gleznas, kas pauž dvēselisko pasauli mūsos un apziņas, sajūtu mehānismus, kas tiek iedarbināti mirkļos, kad kaut ko piedzīvojam. Mākslinieka „Dvēseles spogulī” ir apstrādāti pēdējo gadu arhetipiski cilvēku attēli, kas viņam šķiet pazīstami. Tie atspoguļo spēju, kas mums piemīt – lielā daudzslāņainībā un dziļumā nolasīt vēstījumu klāstu, ko sniedz acis, piere un visas pārējās sejas kustīgās zonas. Ar savām izjūtām mēs varam sajust citu sajūtas.

Ilze Aulmane
"Tā vienkārši"


Izstāde „Tā vienkārši” ir stāsts par “lielām lietām”.„Man ir svarīgi runāt tieši par to, ja arī mana valoda ir bērnišķīga. Pārfrāzējot kādu nelielu Bībeles tekstu, un saglabājot tā domu – ja cilvēks nekļūst savā veidā kā bērns, viņš nespēj satvert šīs “lielās lietas”. Tas skar visas dzīves šķautnes, arī manas mākslinieciskās izpausmes, lietojot dažādus stilus, tehnikas, tēmas,” stāsta māksliniece. „Ceļš uz un ar “lielajām lietām” pieprasa naivumu, labā un cēlā nozīmē, piekrišanu riskēt un atteikties no liekā – vienkāršību.”

Muzejā izstādītajās gleznās paveras Ogres pilsētai raksturīgā daba un jaušama arī kādu tās baudītāju un tik zaļās pilsētas iemītnieku klatbūtne, konteksts. Šie darbi var tikt uztverti vienkārši kā dabas studijas, pasaules un Dieva uztveres studijas un mākslas valodas treniņš – censties pateikt ko labu!

Izstāde būs apskatāma līdz 2.septembrim.


"No bankas līdz muzejam"


Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā pēdējā gada laikā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.


"Vasarnieki Ogrē"

                          

Ekspozīcija iepazīstina ar atpūtas iespējām, vasarnieku izklaidēm un leģendām, kas apvij  Ogres pilsētas kultūras un sabiedrisko dzīvi no 20.gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam.


Kā dāvana Ogres pilsētai tās 90.jubilejā muzejā šobrīd top pastāvīgā ekspozīcija, kura tiks atklāta šī gada beigās.


Ekspozīcijas apskate būs kā ekskursija laikā, kas gluži kā līkumus metošā Ogres upe, izmetīs lokus cauri vairākiem gadsimtiem, sākot no senas pagātnes, kad Ogrē varens uz augšu slējās Ķentes pilskalns, tad nonākot nākamajā posmā, 19. un 20.gadsimta mijā, kas mazo apdzīvoto miestiņu, dzelceļa malā, pārvērta kūrortā. Tālākais ekspozīcijas posms izvedīs muzeja apmeklētāju cauri Pirmajam Pasaules karam un kūrorta sabrukumam. No tā atkal izrietēs kūrortpilsētas uzplaukums pavisam jaunos apmēros, kad Ogre kļuva par iecienītu inteliģences atpūtas vietu, kurā aktīvi norisinājās gan kultūras, gan saimnieciskā dzīve. Darbīgi bija arī padomju gadi, kuriem veltīts ekspozīcijas pēdējais posms – Ogre kā rūpnieciska pilsēta, kas atskatās uz lielo grandu - trikotāžas kombinātu, kas bija viens no lielākajiem šāda veida objektiem visā Austrumeiropā.



Šobrīd jau ir iekārtota Ķentes kalnam veltītā ekspozīcijas daļa, izveidots pilskalna makets. Ķentes kalns kādreiz bijis nozīmīgs Daugavas reģiona centrs laika posmā no 5. līdz 9.gadsimtam. Par pilskalnu saglabājušās daudz teikas un leģendas, viena no tām vēsta, ka Rīga senāk atradusies tepat - Ogres vietā, tāpēc pilskalns saukts par Veco Rīgu. 


 

 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .