Aktuālais pasākums
Spēlfilma "1906"
1906. gada rudens. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpniecības kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, viņš ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm.
Ieejas maksa 2,00 EUR. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā un pasākuma dienā muzeja kasē.
Valsts svētkos – 4. maijā Latvijas filmu maratons
Bezmaksas seansi visas dienas garumā.
12.00 Animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi.
Animācijas filma visai ģimenei par Rīgas centra zēna Jēkaba vasaras piedzīvojumiem galvaspilsētas nomalē Maskačkā, kur jāsadzīvo ar briesmīgo māsīcu Mimmi, kur onkulim bijušajam jūrniekam Ērglim nav laika pievērsties bērniem, bet ir tik svarīgi nosargāt Maskačkas rajonu no bezpersonisku augstceltņu apbūves. Ak, jā…un, vēl runājošie suņi!
13.30 Ievainotais jātnieks
Pilnmetrāžas dokumentālā filma par tēlnieku, Brīvības pieminekļa autoru
Kārli Zāli. Filma izseko Brīvības
pieminekļa celtniecībai un tēlnieka dzīves notikumiem laikā, kad dzimst
Latvijas valsts.
15.30 Dziesmuvara
Askolda Saulīša dokumentālā filma „Dziesmuvara” izseko Dziesmu svētku tradīcijai no tās pašiem pirmsākumiem līdz Trešās atmodas sākumam. Filmā izmantoti citāti no karavīra, lidotāja un korista Jāņa Osvalda Muižnieka grāmatas „Putnu ceļš”, kā arī vēsturiskas fotogrāfijas un kino arhīvi. Filma ir stāsts par mūsu tautas likteni dažādos vēstures pagrieziena punktos un dziesmu gluži vai kā pārlaicīgu mūsu spēka avotu, kas vienmēr bijusi mums blakus.
17.00 Turpinājums
Ivara Selecka dokumentālā filma par pieciem bērniem no dažādiem Latvijas
novadiem pirmajā klasē.
Kārlim ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos, Gļeba
vecvecāki Latvijā iebraukuši tikai padomju gados, Zanes ģimene ir pirmās
paaudzes pilsētnieki, Anastasijas ģimene no pilsētas pārcēlusies uz laukiem,
bet Anetes mamma dzīvo Anglijā.
Filmu maratons tapis sadarbībā ar Nacionālo kino centru.
Foto izstāde Nacionālajai informācijas aģentūrai LETA - 100
Ogres Vēstures un Mākslas
muzejā 2. maijā plkst. 15.00 tiks atklāta foto izstāde “Nacionālajai
informācijas aģentūrai LETA – 100”.
Lai pasaules ziņu aģentūras un vietējos medijus informētu par notikumiem Latvijas teritorijā, 1919. gada 4. martā Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izdod rīkojumu par Latvijas preses biroja izveidi. Biroju nodēvēja par „Latopress”, uz tā bāzes gadu vēlāk tika veidota ziņu aģentūra LETA jeb Latvijas Telegrāfa aģentūra.
1931.gada 12.augusts ir būtisks ar to, ka tika publicēta pirmā LETA, toreizējās LTA, bilde. Tieši pirms 88 gadiem pirmo reizi LETA fotogrāfs izdarīja fotoklikšķi. 88 - kā divas bezgalības zīmes, kas simbolizē nezūdamību, mūžību fotogrāfijai.
Jau gadsimta garumā LETA fotogrāfi ik dienu fiksē svarīgākos sabiedriski politiskos, ekonomikas, kultūras un sporta notikumus. LETA mērķis ir būt ietekmīgākajai un inovatīvākajai informācijas aģentūrai Baltijā. Tādēļ aģentūrā vienmēr darbojušies augstas klases profesionāli fotogrāfi, kas atrodas īstajā vietā un laikā, lai uzņemtu nozīmīgus attēlus, kas kopumā rada lielisku simtgades stāstu un atskatu uz dažādiem notikumiem.
LETA Foto komandā strādā seši fotogrāfi: pieredzējušie un profesionālie - Evija Trifanova , Edijs Pālens, Ieva Leiniša, Ieva Makare un arī jaunās fotogrāfes - Paula Čurkste un Zane Bitere, kuras komandai pievienojās tikai pirms dažiem gadiem. Fotogrāfu ikdienas veikumam līdzi seko Sintija Zandersone, kura reizēm veic arī fotogrāfes darbu. Nodaļu vada fotoredaktore Elita Cīrule.
Laika gaitā izkristalizējušās tās tēmas, kas tuvākas katra fotogrāfa raksturam un būtībai, taču ikdienas darbā ikviens no LETA fotogrāfiem spēj veikt uzticēto darbu augstā profesionālā līmenī. Tēmu loks, kurā orientējas fotogrāfi, ir ļoti daudzpusīgs – politiķi un uzņēmēji, kultūras, mākslas un izklaides vide, kā arī sporta pasaule. Tādēļ arī LETA Foto arhīvā ir tik daudzpusīgs sniegums.
Šajā izstādē ir apskatāma tikai neliela daļa no tā, ko
pēdējo gadu laikā ir fiksējuši pašlaik LETA strādājošie fotogrāfi.
"No bankas līdz muzejam"
Nelielā ekspozīcija
iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu
laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā kļuvusi par
mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.
Ekspozīcija
"Pietura Ogre"
Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.
Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.
Pietura Ogre - tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.
Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.
Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.