Ekskursija ekspozīcijā "Pietura Ogre"
24. martā plkst. 13:00
Ekskursijas laikā būs iespējams uzzināt kā veidojusies ekspozīcija, apskatīt tās maketu un pēc tam to salīdzināt ar dzīvē paveikto. Iepazīties ar to kā darbojas ekspozīcijas digitālās tehnoloģijas, skaņu dušas, video projekcijas, interaktīvā karte un citas sadaļas, kurās ikvienam ir iespēja izpausties un darboties pašam.
Uz šo pasākumu ir aicināts ikviens, gan liels, gan mazs, jo stundas garajā ceļojumā caur „Pieturu Ogri” ikviens varēs uzzināt un ieraudzīt ko vērtīgu vai interesantu par pilsētas vēsturi, kas pilna dažādu nostāstu un leģendu.
Dalība bez maksas.
Dokumentālā filma
"Rozes zem sniega"
25. martā plkst. 17.40
Filmu „Rozes zem sniega” veido no Latgales izsūtīto cilvēku atmiņas stāsti un tā laika kultūras mantojums – dziesmas, kas daudzreiz palīdzēja šiem cilvēkiem iziet smago Sibīrijas ceļu un palikt pilniem gaišuma un labestības. Tas ir stāsts par cerības un cilvēcības saglabāšanu, jo neskatoties uz skarbajiem apstākļiem un netaisnīgo likteni, esot svešumā, šiem cilvēkiem izdevās saglabāt savu kultūru, tradīcijas un valodu.
Režisors Jānis Zarāns
Filmas garums: 51 min
Voldemārs Jāņkalniņš Gleznas
Voldemārs
Jāņkalniņš dzimis 1914.gada 7.aprīlī Rīgā. Voldemāra tēvs bija iecienīts Rīgas
drēbnieks. 1930.gados Ogrē viņš uzcēla vasarnīcu, kur Voldemārs pavadīja
vasaras.
Mākslas pamatus V. Jāņkalniņš apguvis Eduarda Vītola studijā laikā no 1933. līdz 1936.gadam. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš uzsāka 1936. gadā pie Kārļa Miesnieka un Voldemāra Tones un ar pārtraukumiem turpināja līdz 1943. gadam. 1940.gadā V.Jāņkalniņu uzņēma Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā. 1944.gadā viņš tika mobilizēts vācu armijā, bet dezertējis. Pēc kara atsācis studijas Mākslas akadēmijā, tomēr nav pabeidzis. Savā autobiogrāfijā viņš raksta, ka studijas pārtrauca tēva sliktās veselības un materiālo grūtību spiests, bet gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis Skulme norāda, ka V.Jāņkalniņš izslēgts no Mākslas akadēmijas par formālismu.
Pēckara gados Padomju Savienībā realizētā kampaņa pret formālismu skara visas mākslas jomas – tēlotājmākslu, litaratūru, mūžiku, kino. Lai izdzīvotu un turpinātu strādāt, māksliniekiem nācās pielāgoties jaunajai sistēmai. Voldemārs Jāņkalniņš kaut arī neieguvis Mākslas akdēmijas diplomu, turpināja gleznot. Ilgus gadus strādāja par zīmēšanas skolotāju, vasarās piedalījās Vēstures institūta organizētajās arheoloģijas ekspedīcijās, tai skaitā Ogrē, Ķentes kalna izrakumos.
Dzīves laikā V.Jāņkalniņš gleznojis regulāri un radījis lielu skaitu darbu. Tomēr mākslinieka dzīves laikā notika tikai viena personālizstāde - 1987.gadā Vēstures muzejā. Laikrakstos par to ir pozitīvas atsauksmes. „V. Jāņkalniņa glezniecība it kā aizpilda kādu ne pārāk skaļu un lielu, toties līdz šim pietrūkušu vietu mūsu mākslas kopainā."
Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstādē skatāmas galvenokārt vispārinātas pilsētu ainavas ar cilvēku figūrām, ostu skati ar laivām, stilizētu koku kompozīcijas. Gleznās tumšās kontūras kontrastē ar nelieliem krāsu akcentiem. Vairums darbu ir no privātkolekcijas, izstādi papildina arī deponējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latviešu Mākslas muzeja krājumiem.
Izstāde būs apskatāma līdz 28. aprīlim.
"No bankas līdz muzejam"
Nelielā ekspozīcija
iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu
laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā kļuvusi par
mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.
Ekspozīcija
"Pietura Ogre"
Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.
Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.
Pietura Ogre - tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.
Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.
Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.