Aktuālais pasākums 

Muzeja darba laiks svētkos:

18.04: 10.00-15.00

19.04: slēgts

20.04: 12.00-16.00

21.04: 12.00-16.00

Vēlam skaistus un līksmus svētkus!


"Lote un pazudušie pūķi"

21. aprīlī plkst. 12:00

Kārlis Jenots un Viktors Vīķis ir divi zinātnieki, kuri ieradušies Izgudrotāju ciemā. Viņi ir nolēmuši piedalīties sacensībās, kuru dalībniekiem jāsavāc pēc iespējas vairāk tautasdziesmu. Abu vislielākais sapnis ir ierakstīt, kā dzied mītiskais ugunsspļāvējs pūķis. Par to padzirdējušas, Lote un viņas mazā māsiņa Rozīte nolemj palīdzēt zinātniekiem un piedzīvojumi var sākties!

Ieejas maksa 2,00 Eur. Maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm, uzrādot apliecību, ieeja bez maksas.


Spēlfilma "1906"

25. aprīlī plkst. 18:30 filmas seanss un tikšanās ar režisoru Gati Šmitu


1906. gada rudens. Slepenpolicija ir guvusi virsroku cīņā ar sociāldemokrātu kaujiniekiem. Tikai viena grupa spītīgi turpina savu darbību un plāno pārgalvīgu uzbrukumu rūpniecības kasei. Par operācijas vadītāju tiek nozīmēts ierindas kaujinieks Pelēkais. Operācijas laikā Pelēkais satiek dzejnieci Violetu un mēģina iekarot viņas uzmanību. Violetas iedvesmots, viņš ierauga dzīvi un revolūciju citām acīm.

Ieejas maksa 2,00 Eur.

      Aktuālā izstāde    

 Voldemārs Jāņkalniņš Gleznas

Voldemārs Jāņkalniņš dzimis 1914.gada 7.aprīlī Rīgā. Voldemāra tēvs bija iecienīts Rīgas drēbnieks. 1930.gados Ogrē viņš uzcēla vasarnīcu, kur Voldemārs pavadīja vasaras.

Mākslas pamatus V. Jāņkalniņš apguvis Eduarda Vītola studijā laikā no 1933. līdz 1936.gadam. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš uzsāka 1936. gadā pie Kārļa Miesnieka un Voldemāra Tones un ar pārtraukumiem turpināja līdz 1943. gadam.   1940.gadā V.Jāņkalniņu uzņēma Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā.  1944.gadā viņš tika mobilizēts vācu armijā, bet dezertējis. Pēc kara atsācis studijas Mākslas akadēmijā, tomēr nav pabeidzis. Savā autobiogrāfijā viņš raksta, ka studijas pārtrauca tēva sliktās veselības un materiālo grūtību spiests, bet  gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis Skulme norāda, ka V.Jāņkalniņš izslēgts no Mākslas akadēmijas par formālismu.

Pēckara gados Padomju Savienībā realizētā kampaņa pret formālismu skara visas mākslas jomas – tēlotājmākslu, litaratūru, mūžiku, kino. Lai izdzīvotu un turpinātu strādāt, māksliniekiem nācās pielāgoties jaunajai sistēmai. Voldemārs Jāņkalniņš kaut arī neieguvis Mākslas akdēmijas diplomu, turpināja gleznot. Ilgus gadus strādāja par zīmēšanas skolotāju, vasarās piedalījās Vēstures institūta organizētajās arheoloģijas ekspedīcijās, tai skaitā Ogrē, Ķentes kalna izrakumos.     

Dzīves laikā V.Jāņkalniņš gleznojis regulāri un radījis lielu skaitu darbu. Tomēr mākslinieka dzīves laikā notika tikai viena personālizstāde - 1987.gadā Vēstures muzejā. Laikrakstos par to ir pozitīvas atsauksmes.  „V. Jāņkalniņa glezniecība it kā aizpilda kādu ne pārāk skaļu un lielu, toties līdz šim pietrūkušu vietu mūsu mākslas kopainā." 

Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstādē skatāmas  galvenokārt  vispārinātas pilsētu ainavas  ar cilvēku figūrām, ostu skati ar laivām, stilizētu koku kompozīcijas. Gleznās tumšās kontūras kontrastē ar nelieliem krāsu akcentiem. Vairums darbu ir no privātkolekcijas, izstādi papildina arī deponējumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latviešu Mākslas muzeja krājumiem. 

Izstāde būs apskatāma līdz 21. aprīlim.


"No bankas līdz muzejam"


Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.



Ekspozīcija
"Pietura Ogre"


Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.

Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.

Pietura Ogre - tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.

Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.

Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.


 

 

Informējam, ka muzejā tiek fotografēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 

 .