Izstādē
“Tuvumā” piedalās četras mākslinieces, kas ir vienotas visspēcīgākajām saitēm,
raugoties uz cilvēku laikā un telpā, – viņas vieno piederība vienai ģimenei,
vienam kokam, kura stumbrs iezīmējas gadskārtās un kurš sakuplojis, dzīdams
jaunus zarus un zaļodams arvien no jauna. Un tā sēklas vējā izkaisās, melnā
zemē aizmetas un jauni asni zeļ. Tas redzams skulptūrās, tekstildarbos, fotogrāfijās
un gleznās.
Māksliniece
pievēršas tēmām, kas ir nozīmīgas tieši viņai – kā cilvēkam, sievietei un
latvietei. Vērojot viņas darbus, manāma viena no būtiskākajām tēmām, kas nosaka
vēstījuma kodolu, – sieviete kā dzīvības devēja, uzturētāja un glabātāja. Tā ir
arī pārliecība par katru cilvēku kā unikālu vērtību, kā neatraujamu posmu
cilvēces gaitā.
Vija
Dzintare strādā monumentālajā un stājtēlniecībā, veido portretus, mazās
formas, medaļas. Viņas mākslas materiāli ir smagi un nopietni – bronza,
granīts, marmors, alumīnijs. Viņas darbi uzrunā tik maigā un apgarotā plastikas
valodā, kas raksturīgi vien mīlošai mātei un sirsnīgai vecmāmiņai.
Ieva
Dzintare 1998. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas
nodaļu. Piedalās izstādēs kopš 1991. gada – notikušas 2 personālizstādes, kā
arī piedalījusies grupas izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Paralēli savai
kaislībai burties ar tekstilmateriāliem piedalījusies nozīmīgu audiovizuālu
darbu tapšanā, kā arī ir grafiskā dizainere un strādā reklāmas jomā.
Fotogrāfe
kopš 1994. gada piedalās grupu izstādēs, kā arī sarīkotas četras
personālizstādes, no kurām divas Latvijas Fotogrāfijas muzejā. 2006. gadā
ieguvusi 2.vietu Latvijas fotogrāfijas gada balvas dokumentālās fotogrāfijas
kategorijā, kā arī 2011. gadā Baltijas portretu fotokonkursā 1. vietu
kategorijā – bērnu portreti.
Pērn
Dārta absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas audio-vizuālās mediju mākslas
nodaļu. Kopš 2012. gada aktīvi iesaistās dažādos grafiskā dizaina, skatlogu
iekārtošanas, foto un filmēšanas projektos. Kopš 2016. gada nododas
pašiniciatīvas projektam – fotostāstam par Latvijas ielu māksliniekiem.
Izstādes
“Tuvumā” radošajās izpausmēs nojaušama kopīga vēlme ar dažādiem līdzekļiem
izteikt kosmiskā un cilvēciskā kvintesenci – laiku, telpu un cilvēku tajos.
Darbi, lai arī katrs par sevi, savijas vienā veselumā, jo viss likumsakarīgi ir
savstarpēji saistīts un atkarīgs cits no cita.
Tāpat kā cikliskajā laika ritējumā ik gadu atnāk pavasaris, tā mākslinieces Signe Kraukle un Žanete Žvīgure sarīkojušas ceturto kopīgo izstādi, kur viņu abu radošās domas lidojums baudāms vienuviet.
Izmantotie materiāli, formas, tēli un toņi ir kā abu mākslinieču pieredzes liecinieki un nospiedumi laikā un telpā. Izstādē apskatāmie darbi stāsta, kas justs, domāts un pieredzēts. Vienotajā estētikā radītie darbi, vienas paaudzes pieredze un mākslinieču dzīves ceļš raisa asociācijas ar paralēlām līnijām, kas ik pa laikam satuvinās, kādā brīdī attālinās, taču vienmēr iet līdzās.
Abas mākslinieces beigušas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. Signe Kraukle turpināja studijas Tallinas Valsts mākslas institūta Interjera un iekārtu nodaļā, savukārt Žanete Žvīgure Valsts Mākslas akadēmijā studēja keramiku.
Signe Kraukle ir māksliniece, bez kuras nav iedomājama Ogres Mākslas skola, jo viņa kopš 1992. gada ir direktora vietniece mācību darbā un mākslas pedagoģe. Paralēlo līniju tēma turpinās arī saistībā ar pedagoģisko darbu, jo arī Žanete Žvīgure 2005. gadā kļūst par skolotāju, un abas joprojām ir iedvesmas avots daudziem skolas audzēkņiem sava rokraksta meklējumos un izkopšanā.
Signe Kraukle jau agrā jaunībā iemīlējusi papīru kā dizaina materiālu. Tas parādās kā saules un mēness spožums, kā arī ziedēšana viņas gaismas objektos un vitalitātes izpausmes keramikas darbos.
Žanete Žvīgure ir izcila porcelāna apgleznošanas meistare. Kopš 1990. gada Latvijā bijušas 10 personālizstādes. Darbiem ir grafisks un izsmalcināts izteiksmes veids, tie zīmēti ar spalvu. Smalko līniju ritmu papildina spoži zelta un sudraba laukumi. Autores grafisko stilu veidojusi interese gan par viduslaiku miniatūrām, gan jūgendstila estētiku, un apgleznojumos dominē romantizēti dabas tēli – jūra, mežs, debesis, ziedi.
Izstādē aplūkojamie darbi tapuši laika posmā no 1990. gada līdz šodienai. Tie ir iepriekšējo personālizstāžu fragmenti, kas atspoguļo Žanetes Žvīgures personību un interešu loku.
Vērojot Žanetes Žvīgures smalki apgleznotā porcelāna priekšmetu kompozīcijas, kā arī Signes Kraukles darbus, starp paralēlajām līnijām atkal un atkal var samanīt apļa tēmu. Aplis simbolizē Visuma auglīgo un radošo spēku, esību bez sākuma un beigām, kā arī Saules riteni, gaismu un siltumu.
Filma stāsta par Latvijas armijas kapteiņa, lidotāja, lidmašīnu konstruktora un būvnieka Herberta Cukura likteni.
“Šajā filmā tiek pētīts Herberta Cukura dzīvesstāsts. Filmas grupa pie šīs filmas strādā jau 15 gadus, tā ir vēl tapšanas stadijā. Uz filmas materiālu bāzes televīzijā ir demonstrēts viens mans raidījums. Ogres Vēstures un mākslas muzejā interesentiem būs iespēja skatīt vairākus filmas materiālus, būs arī lekcija par Herbertu Cukuru,” informē R. Klimovičs.
Pasākumā piedalīsies arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: “Manuprāt, Herberts Cukurs ir nozīmīga personība Latvijas vēsturē, un viņa liktenis atspoguļo arī Latvijas tautas likteni. Mani pašu Herberta Cukura dzīvesstāsts ir ieinteresējis. Tas ir stāsts par cilvēku un cilvēkiem starp divām lielvarām. Aicinu ikvienu apmeklēt pasākumu muzejā, aizdomāties par šo personību, par to, kas ar viņu notika un kā tas ir ietekmējis mūs katru, mūsu valsti. Turklāt stāstam par Herbertu Cukuru vēl nav pielikts punkts.”
Herberts Cukurs (1900-1965) 20. gs. 30. gados kļuva slavens ar lidojumiem no Latvijas uz Gambiju un Āziju. 1933.-1934. gadā H. Cukurs paša konstruētajā lidmašīnā C-3 “Kurzemes hercogiene” veica 20 000 km garu pārlidojumu uz Gambiju un atpakaļ. 1936.–1937. gadā ceļā ar lidmašīnu C-6 “Trīs zvaigznes” uz Āziju un Indoķīnu un atpakaļ tika veikti 44 000 kilometru. 1937. gada 18. novembrī Herbertu Cukuru apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. H. Cukurs ieguva milzīgu popularitāti. Atgriežoties no lidojumiem, viņu sveica tūkstošiem sajūsminātu sagaidītāju. Popularitāti veicināja arī laikrakstā “Jaunākās Ziņas” publicētās paša lidotāja rakstītās aizrautīgās ceļojumu reportāžas ar fotogrāfijām. Otrā pasaules kara laikā H. Cukurs dienēja vācu SiPO un SD latviešu drošības palīgpolicijas vienībā, pēc kara emigrēja uz Brazīliju. Saistībā ar dienestu vācu militārajās vienībās Latvijas aviācijas lepnuma Herberta Cukura darbība šodien tiek vērtēta neviennozīmīgi un pretrunīgi.
Jāpiebilst, ka Ogres centrā, Brīvības ielā 32, pagājušās nedēļas nogalē tika uzstādīts jauns vides objekts – lidmašīna, kas atceļojusi no Herberta Cukura dzimtās vietas Liepājas un būs apskatāma līdz pat marta beigām.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts pašvaldības publicitātes vajadzībām ar mērķi informēt sabiedrību par aktualitātēm un notikumiem pašvaldībā. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Ogres novada pašvaldības mājaslapā, kā arī pašvaldības sociālo tīklu kontos.
Darba devēji un darba ņēmēji (jaunieši)
satiksies neformālā gaisotnē, lai rastu kopīgu valodu, iedvesmotos un
sadarbotos!
Ja tiek meklēta prakses, vasaras darba vai pastāvīga darba vieta, ja ir interese
par uzņēmējdarbību, vēlme uzzināt vairāk par kādu profesiju vai ir padomā kāds
īpašs projekts, kura ietvaros tiek meklēti sadarbības partneri, tad ir iespēja
to mēģināt realizēt dzīvē!
Pasākumā būs iespēja satikt pārstāvjus no
• AS "airBaltic"
• RIX (Riga International Airport)
• Valsts ieņēmumu dienesta
• Valsts robežsardzes
• Zīmola "Ette Tete"
• Izklaides parka "Avārijas brigāde"
• "Fazer Latvija"
• Biedrības "Zied zeme"
• Uzņēmuma "Fast Break"
• Batutu parka "Jump Park"
• Kafejnīcas "DĀRZĀ"
• Ogres novada pašvaldības
Pasākuma laikā pēc pašu iniciatīvas būs iespēja noformēt un iesniegt savu CV,
kā arī ikvienam būs iespēja piedalīties konkursos un laimēt fantastiskas balvas!
Paredzēti vēl citi pārsteigumi!
Sper soli pretī panākumiem jau šodien!
Projekts "Solis pretī panākumiem!" tiek īstenots sadarbībā ar Ogres
novada Izglītības pārvaldi un LIAA Ogres biznesa inkubators
Pasākumu atbalsta:
"Zvaigzne ABC", Nacionālais botāniskais dārzs, "Mangaļi", "Fazer
Latvija" un Dailes teātris.
„Cilvēks – tā ir marionete,
kuru vada dievišķie spēki,” – tā kādreiz sacīja sengrieķu filosofs Aristotelis.
Plkst. 13.00 LEKCIJA „LEĻĻU
MĀKSLAS VĒSTURE LATVIJĀ UN PASAULĒ”
Ināra Liepa stāstīs
par leļļu vēsturi un profesionālo leļļu mākslu – kā tā aizsākusies, attīstījusies
un kāda ir situācija šodien.
Ieeja bez maksas.
Plkst. 14.00–16.00
Ikvienam
dalībniekam būs iespēja izgatavot brīnišķīgu un neparastu papīra lelli, kuras
dizainu izstrādājusi Ināra Liepa, izmantojot 19. gadsimta papīra leļļu un
eglīšu rotājumu detaļas. Dalībnieki
tiks nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem materiāliem – papīra lelles detaļām,
3D papīra elementiem svārkiem, detaļām lelles rotāšanai, kartonu tērpa
pamatnei, kā arī visu pārējo – pamatni, kurā nostiprināt lelli, abpusēju
līmlenti, speciālām savienojuma kniedītēm, koka nūjiņām un stienīšiem, šķērēm.
Nodarbības maksa – 10
EUR.
Meistarklase vairāk
piemērota pieaugušajiem, taču laipni aicināti arī bērni, kuri kopā ar vecāku
varēs izgatavot papīra lelli.
Iepriekšēja
pieteikšanās (tālr.nr. 65024345).
Lūgums par nodarbību
norēķināties muzejā līdz 23. janvārim.
Ināra Liepa
ieguvusi maģistra grādu interjera, vides mākslā, kopš 1990. gada nodarbojas ar
skuptūrleļļu, tekstilleļļu izgatavošanu un popularizē profesionālo leļļu mākslu
Latvijā un ārpus tās robežām. Viņa ir pirmā Latvijas dizaina leļļu un
rotaļlietu salona „Paija” idejas autore un mākslinieciskā vadītāja. 2008. gadā
Ināra Liepa Rīgā izveidoja Leļļu mākslas muzeju, kas kopš 2012. gada ieguvis
ceļojošā muzeja statusu ar izstādi „Kofermājiņu ceļojums”. Par šī muzeja
izveidošanu māksliniece 2008. gadā saņēma Rīgas domes Gada balvu kultūrā
„Baltais zvirbulis”.
Kopš 2014. gada Ināra Liepa Rīgā organizē
Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivālu, un tas šogad Rīgā, Latvijas
dzelzceļa vēstures muzejā, 17.–20. septembrī notiks jau septīto reizi, kurā
piedalīsies meistari no daudzām Eiropas valstīm ar lellēm no visiem iespējamiem
materiāliem (porcelāns, koks, plastika, tekstils, stikls, papjē mašē, filcs
u.c.). Festivāls ierasti izvēršas par īstiem leļļu mākslas nozares svētkiem gan
dalībniekiem, gan apmeklētājiem!
Dažiem autoriem balsis skan galvās, - saka tulkotāja un Radošās rakstīšanas iesācējiem lektore Lauma T. Lapa. Par šo atmaskojumu atliek tikai mēmā izbrīnā
apstiprinoši māt ar galvu. Kamēr dažus balsis aizvilina pastaigās psihoneiroloģiskās slimnīcas gaiteņos, tie, kuri izveidojuši kaut cik funkcionējošu stūri dragāšanai pa dzīvi, var kļūt par interesantu un autentisku stāstu autoriem. Ja atļaujas runāt ar balsīm, ja atļauj tēliem pašiem apsēsties pie klaviatūras un uzrakstīt savu stāstu. Rakstīšana, ja savācam vienkopus visu savu drosmi un atmetam ilūzijas, nav patīkama, bet ko vērtīgāku gan mēs varam darīt šodien un vispār?
Nākamajās nodarbībās - Guntis Berelis, Toms Treibergs un Inga Žolude.Ar Martas Seleckas, Gustava Terzena un Laumas T. Lapas pieredzes stāstiem Ogrē aizvadītas jau divas nodarbības radošajā rakstīšana. Nākamā tikšanās jau 14. septembrī, kad dalībnieku darbus vērtēs literatūrzinātniece, redaktore un grāmatu autore Bārbala Simsone.
Tikšanās katru otro sestdienu plkst. 12:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā Brīvības ielā 36. Pieteikšanās [email protected].
Sanri un Unas Guras izstādes "Simbioze" atklāšana
13. septembrī
plkst. 17:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta gleznotājas Sandras
Poplavskas – Rimcānes jeb Sanri un keramiķes Unas Guras izstāde „Simbioze”.
„Simbioze” ir divu mākslinieču kopīgi veidota izstāde, kurai
izteiktu krāsu košumu sniegs Sanri spilgto toņu gleznas, bet telpiskumu ar
neordinārām formām aizpildīs Unas Guras „pumpainā” keramika. Māksliniecēm
katrai ir savs radošās telpas redzējums, tomēr abas iedvesmojas un savos darbos
iekļauj dabas motīvus. Sanri gleznās, dominējot spilgti zilajam, zilganzaļajam
un rozā – oranžīgajam tonim, pa vidu mijas akcentēti augu un dabas motīvi,
turklāt Unas Guras lielformāta keramikas objekti, kas pēc formas atgādina
akmeņus, klāti ar ritmisku „pumpu” rakstu, kas viņas darbiem, apvienojumā ar
pašas iesauku Unella, devuši nosaukumu Pumpunella.
Sandra Poplavska – Rimcāne jeb Sanri dzimusi Ogrē 1981. gadā.
Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu glezniecībā, beigusi
Daugavpils Universitātes Mākslas un dizaina nodaļu fotomākslas specializācijā. Māksliniece nodarbojas ne tikai ar glezniecību, bet arī keramiku,
fotografēšanu un video darbiem. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada.
Una Gura ir daugavpiliete, dzimusi
1972. gadā. 80. gadu vidū apmeklējusi keramikas nodarbības tautas
lietišķās mākslas studijas „Latgale” darbnīcās un tajās jau sapratusi, ka vēlas
kļūt par keramiķi. Absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas
nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli, un Daugavpils
Universitātē ieguvusi maģistra grādu
mākslās un pedagoģijā. Mākslinieci saista arī glezniecība, tādēļ pati stāsta,
ka ir ceļā uz savu mērķi – radīt glezniecisku keramiku.
Senās kino iekārtas Ogres muzejā
24. augustā plkst. 13:00
Izzinošs stāsts Kā radās kino? Maģiskā laterna
Ar Ķeipenes Kino stacijas seno kino iekārtu kolekciju iepazīstinās Ogres novada Tūrisma informācijas centra speciāliste Velta Riekstiņa. Maģiskā laterna, kas pasaulē
atpazīstama ar latīnisko nosaukumu ‘laterna magica’ ir viens no pirmajiem projektoru priekštečiem. Paši pirmie eksemplāri radīti 17. gadsimtā un izmantoti izklaides mērķiem, 19. gadsimtā laterna kļuva īpaši populāra izglītības jomā. Veltas Riekstiņas stāstījumā atklāsies kā no šādas ierīces cilvēce nonākusi līdz kino lentai.
Plkst. 14:00
Mēmā kino seanss ar 20. gadsimta sākuma projektoru Pathe ”KOK”
Ogres muzejā saglabājusies 1923. gada afiša, kura vēsta par pasākumu Ogres miesta Ausbiķa kunga zālē, kurā būšot iespējams apskatīt šo jaunāko franču izgudrojumu, kas ražo elektrisko gaismu un rāda skaistas bildes. Tādēļ pilsētas svētkos, godinot tās vēsturi un svētku tēmu, Māris Ruskulis iedarbinās vecvectēva Pathe KOK ar kuru demonstrēs divas filmas - „Viņš un policists”, kurā galveno lomu spēlē viens no populārākajiem mēmā kino komiķiem Herolds Kleitons Loids un „Šampanieša izgatavošana Pernejā”, kas ir dokumentālā filma par mazu ciematiņu Francijā.
Rakstu.es
17. augustā 12:15 - 15:00
Radošā rakstīšana iesācējiem. 3 mēneši / 6 tikšanās katru otro nedēļu. Pirmās tikšanās tēma "Literatūristu piedzīvojumu stāsti", piedalās Marta Selecka un Gustavs Terzens. Pieteikšanās: [email protected]
Aiga Kalniņa. Akvareļi. Ogre kino kadrā.
22. augusts - 29. septembris
Akvareļu darbos atklāsies piecas Ogres ēkas, kurās tapušas visiem labi pazīstamas latviešu kino filmas.
Dokumentālā filma "Kaza kāpa debesīs" un tikšanās ar režisori Laimu Žurginu
22. augustā plkst. 18:30
Dokumentālās filmas Kaza kāpa debesīs varoņus vieno jaunības bohēmiskā pulcēšanās vieta, neliela kafejnīca Rīgas vecpilsētā, starp savējiem saukta par Kazu. Šī
No 60. gadu “nepareizajiem jauniešiem”, kas pulcējās Kazā – nonkonformistiem, hipijiem un bitņikiem – izauguši sabiedrībā pazīstami rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, režisori, arī jaunās, brīvās Latvijas politiķi. 60. gados viņiem bija 18, 20, 25, šodien – par pusgadsimtu vairāk. Filma ir stāsts par leģendārām Latvijas kultūras un mākslas dzīves personībām – Imantu Kalniņu un Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un Māru Ķimeli, Laimu Eglīti un Birutu Delli, Eiženu Valpēteri un Modri Tenisonu, Uldi Bērziņu un Jāni Rokpelni, Juri Zvirgzdiņu un Māri Bišofu, Māru Brašmani un Andri Grīnbergu, kurus vieno pagājušā gadsimta 60. gados slavenā kafejnīca Kaza. vieta apvīta leģendām, mītiem un humoristiskiem nostāstiem.
Pēc seansa tikšanās un sarunas ar filmas autori un režisori, Latvijas dokumentālā kino klasiķi un kādreizējo kazisti Laimu Žurginu.
Aleksandra Zobena un Kristīnes Zobenas Zālītes izstādes "Veltījums" atklāšana
10.augustā plkst. 15:00
Izstāde ir veltījums sievai, mammai, māksliniecei Astrīdai Zobenai, kura mākslas pasaulē ievadījusi un talanta pieredzi veidojusi gan vīram Aleksandram Zobenam, gan meitai Kristīnei Zobenai-Zālītei. Tajā būs skatāmi Astrīdas radītie darbi mālā, Aleksandra radītie tēlniecības šedevri un abu meitas Kristīnes gleznas.
Izstādes "Latviskās dvēseles raksti" atklāšana un tikšanās ar Valdi Celmu.
29.jūnijā plkst. 14:00 tiks atklāta izstāde "Latviskās dvēseles raksti". Tajā būs iespējams iepazīties ar latviešu raksta un ornamentu nozīmi un kopsakarībām,
Atklāšanas dienā mākslinieka, baltu zīmju pētnieka Valda Celma stāstījums "Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis". apskatīt no Tautas tērpu centra "Senā klēts" eksponētus tērpus, kā arī dažādus etnogrāfiskos priekšmetus.
Muzeju nakts 2019
Programma:
20.00 Muzeju nakts atklāšana. Trompetists Kārlis Žols.
20.10– 21.00 Informācijas aģentūrai LETA – 100. Fotoizstādes apskate. Tikšanās ar LETA fotogrāfiem, ikdienas darba aizkulises un kuriozi, iespēja redzēt līdz šim nepublicētus un neredzētus fotoattēlus.
20.00– 22.00 Orientēšanās spēle “Atrodi Ogrē. Dalībnieki saņems ieejas biļetes ekspozīcijā “Pietura Ogre”.
Radošā darbnīca bērniem “Taure sauc”.
Papīra gatavošanas darbnīca.
20.00- 24.00 Ekspozīcijas “Pietura Ogre” apskate.
Ilūziju foto – iespēja katram izveidot neparastus fotoattēlus.
Kino vēstis – Ogre kinohronikās. Avārijas brigādes animācijas filmu programma – Puteklis, Parīzes noslēpums, Tornis, Vāse, Korrida.
22.00- 23.00 Koncerts Duets ZeMe. Laima Jansone un DJ Monsta
Valsts svētkos – 4. maijā Latvijas filmu maratons
12.00 Animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. 
13.30 Dziesmuvara
15.00 Turpinājums
17.00 Ievainotais jātnieks
Dokumentālā filma "Zorjana Horobraja" un tikšanās ar režisori Elitu Kļaviņu
5. aprīlī plkst. 18:30
Stāsts par jaunu ģimeni mūsdienu Latvijā. Zorjana un Edgars 17 gadu vecumā kļūst par vecākiem savam pirmajam bērnam. Sekojot ģimenes gaitām divu gadu garumā, Zorjana Horobraja (atvasinot dzimtas vārdu no sekrievu valodas – Ausma Drosmīgā) nonāk izvēles priekšā starp mātes ieaudzināto pārliecību par laukiem kā vienīgo ģimenei harmonisko dzimtas ligzdu un pilsētu ar tās peļņas un komforta iespējām.
Šis stāsts rāda skaudru Latvijas sociālekonomiskās realitātes portretējumu, vienlaikus ļaujot skatītājam iegūt nepastarpinātas klātbūtnes iespaidu ļoti intīmai dzīvei.
Ieejas maksa: 2,00 Eur
Ekskursija ekspozīcijā "Pietura Ogre"
17., 24. martā plkst. 13:00
Ekskursijas laikā būs iespējams uzzināt kā veidojusies ekspozīcija, apskatīt tās maketu un pēc tam to salīdzināt ar dzīvē paveikto. Iepazīties ar to kā darbojas ekspozīcijas digitālās tehnoloģijas, skaņu dušas, video projekcijas, interaktīvā karte un citas sadaļas, kurās ikvienam ir iespēja izpausties un darboties pašam.
Uz šo pasākumu ir aicināts ikviens, gan liels, gan mazs, jo stundas garajā ceļojumā caur „Pieturu Ogri” ikviens varēs uzzināt un ieraudzīt ko vērtīgu vai interesantu par pilsētas vēsturi, kas pilna dažādu nostāstu un leģendu.
Dalība bez maksas
Dokumentālā filma "Rozes zem sniega"
25. martā plkst. 17.40
Filmu „Rozes zem sniega” veido no Latgales izsūtīto cilvēku atmiņas stāsti un tā laika kultūras mantojums – dziesmas, kas daudzreiz palīdzēja šiem cilvēkiem iziet smago Sibīrijas ceļu un palikt pilniem gaišuma un labestības. Tas ir stāsts par cerības un cilvēcības saglabāšanu, jo neskatoties uz skarbajiem apstākļiem un netaisnīgo likteni, esot svešumā, šiem cilvēkiem izdevās saglabāt savu kultūru, tradīcijas un valodu.
Režisors Jānis Zarāns.
Filmas garums: 51 min
Erudīcijas spēle "Iepazīsti savu novadu"
14. martā plkst. 19:00
Erudīcijas spēļu “Iepazīsti savu novadu” ciklā pasākumi ir notikuši vairākos Ogres novada pagastos. Šoreiz spēles tiek organizētas arī Ogres pilsētā.
Spēlē var piedalīties ikviens, nav noteikts vecuma ierobežojums, un dalība pasākumā ir bez maksas. Veidojiet komandu 2-6 cilvēku sastāvā un piesakieties [email protected].
Erudīcijas spēles tiek organizētas kā izklaidējošs pasākums, kas neprasa profesora cienīgas zināšanas — galvenais ir komandas darbs, labi pavadīts laiks un iespēja izbaudīt sacensību garu
Sestdiena kopā ar Voldemāru Jāņkalniņu
2. martā plkst. 12:00
Mākslas vēsturnieces Kristīnes Ogles stāstījums par Voldemāra Jāņkalniņa glezniecību.
Sarunas par V. Purvīša skolniekiem, personībām, laikmetu, mākslu. Piedalās Andrejs Ģērmanis, atmiņās dalīsies Zigurds Vildfangs
.
Edgara un Lienas Mucenieka radošā darbnīca
17. februārī plkst.13:00
Noslēdzoties Lienas un Edgara Mucenieku izstādei "Simts vientulības gadu", abi mākslinieki 17. februārī Ogres muzejā aicina uz radošo darbnīcu.
Plkst. 13:00 Edgars Mucenieks pievērsīsies performanču mākslai, ļaujot arī klātesošajiem iejusties mākslinieka ādā un kļūt daļai par kādu mākslas darbu.
Plkst. 15:00 Liena Muceniece noslēgs pasākumu ar savu performanci, atceroties bērnības skaņas, kad istabu piepildīja tādas skaņas, kā piena seperatora darbināšana un piena lāsīšu pilēšana iekš metāla traukiem.
Dalība bez maksas
Edgara Mucenieka un Lienas Mucenieces
izstādes "Simts vientulības gadu" atklāšana
11. janvārī plkst. 18:00
"Diviem mīlētājiem ir tikai viena iespēja būt kopā ilgāku laiku, varbūt pat visu mūžu, viņiem ar savu elpu ir jānotur gaisā maza pūciņa, kas simbolizē to trauslo un neizstāstāmo, kas ir starp viņiem un kas satur viņus kopā. Noturēt gaisā, neļaut nokrist zemē - tas nozīmē strādāt pie savām attiecībām un radīt tās no jauna katru brīdi, tas nozīmē koncentrēties, būt klātesošam tieši tagad un tieši šajā vietā. Iespējams, šis ir veids kā veidot attiecības starp cilvēkiem, kopienām, tautām, valstīm."
Vēstures izstādēm raksturīgos statiskos eksponātus šoreiz Ogres muzejā nomainījušas video projekcijas, mākslinieku bērnības objekti, ar kuriem ikviens varēs darboties un izstādi piepildīt ar savdabīgu skaņu plūsmu, kas nāk no šiem priekšmetiem. Atcerēties bērnību un apskatīt, kā tā iekļaujas mūsdienīgā performancē, kuru izstādes atklāšanā rādīs mākslinieku pāris, aicinot katram pieskarties un kļūt par daļu no šī pasākuma.
Ziemassvētku rotājumu un atklātnīšu darbnīca
16. decembrī plkst. 13:00
Sen zināma patiesība, ka svētku sajūtu
mēs katrs radām sev paši. Siltu pīrāgu un kanēļa tējas smaržu mums Ziemassvētku
vecītis neatnesīs maisā… tāpat, vissirsnīgākie un mīļākie svētku rotājumi
un apsveikuma atklātnītes būs tieši pašu darinātās.
Kopā ar muzeja speciālisti Janu Iesalnieci, katram būs iespēja sagatavot savu
dekoru un savu atklātnīti, lai bez piparkūku smaržas un svecīšu liesmiņām,
ikvienu svētkos priecētu pašu gatavoti rotājumi.
Dalība bezmaksas.
Ieskats
eglīšu rotājumu vēsturē kopā ar mākslas zinātnieci Irēnu Bužinsku,
Līgas Jelēvičas
muzikāls priekšnesums.
9. decembrī plkst. 13:00
Jau vairākus gadsimtus neatņemama
gadumijas tradīcija ir eglītes rotāšana. Sākotnēji karinātos gardumus,
nomainīja stikla mantiņas, tad populāras kļuva paštaisītas rotas no dažādiem
materiāliem. Mūsdienās ir atdzimusi interese par vecāku un vecvecāku bērnības
eglīšu rotājumiem. Bet cik daudz mēs zinām par to izcelsmi? Mākslas zinātniece
stāstīs kā radušies eglīšu rotājumi gan Padomju Savienībā, gan Latvijā 20. gs. otrajā pusē - pievēršot
uzmanību rotājumu tematikai, materiāliem un sabiedrības priekšstatiem par
skaisto.
Ieeja bezmaksas.
Ja
mājās ģimenes mantojumu - vecās mantiņas jau gadiem klāj putekļu kārtiņa,
aicinām šogad Ziemassvētku eglīšu rotājumus dāvināt Ogres muzejam, lai varam šo
sirsnīgo svētku sajūtu saglabāt.
Natālijas Ketneres lekcija „Latvijas
balerīnas viesizrādēs apkārt zemeslodei”
7.decembrī plkst. 18:00
Žurnāliste
Natālija Ketnere stāstīs par Latvijas balerīnām, kuras mācījušās un dejojušas
pie pasaules līmeņa baleta pedagogiem Vasilija Voskresenska un Annas Pavlovas
baleta trupās, ar kuru viesizrādēm apceļoja visu pasauli un priecēja publiku
fantastiskos baleta uzvedumos 20.gs. 30.tajos gados.
Ieejas maksa 2, 00 Eur
Grāmatas "Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi" prezentācija
6. decembrī plkst. 18:00
Grāmatu veidojis autoru kolektīvs
vēstures doktora Jura Urtāna vadībā. Tajā aplūkoti arheoloģijas, arhitektūras
un vēstures pieminekļi Ogres novadā.
Grupas "Rāva" koncerts
9.novembrī plkst.19:00
Grupa
Rāva darbību sāka 2014. gadā ar kara dziesmu koncertuzvedumu "Vārna krāca ozolā", ko atskaņoja skolās, muzejos, kā arī dažādos brīvdabas festivālos. Improvizējot ar koncertuzvedumā iekļauto tradicionālo materiālu, “Rāva” pievienoja tam fona efektus, basu un elektrisko ģitāru, tādējādi piešķirot mūzikai tumšāku nokrāsu, tuvojoties žanram, ko varētu dēvēt par "dark folk" vai tumšfolku. Ar jauno mūzikas virzienu grupa pirmoreiz uzstājās 2016. gada pavasarī Latvijas Universitātes grupu konkursā "Hadrons", koncertdarbību turpinot tādos festivālos kā "Laba daba", "Zemlika”, “Zobens un Lemess” un "Kilkim Žaibu" Lietuvā.
2018. gada 9. martā Ģertrūdes ielas teātrī "Rāva" prezentēja savu pirmo studijas albumu ar nosaukumu “Rāva”, kam pamatā ir latviešu tradicionālās kara dziesmas.
Ieejas maksa: 2,00 Eur
Lībieši mākslas muzejā
27.oktobrī plkst. 13:00
Tikšanās laikā izstādes "Randali" mākslinieki atcerēsies un dalīsies atmiņās par plenērā „Līvzeme” pavadīto laiku, atklājot arī dažus interesantākos stāstus, kas slēpjas aiz katras izstādē apskatāmās gleznas vai grafikas. Šiem mākslas darbiem vijas cauri īpašs jūras krasta un tā iedzīvotāju šarms. Pasākuma laikā šo piekrastes atmosfēru paspilgtinās lībieši, kas uz Ogri mēros tālo ceļu no Dundegas, Mazirbes un Kolkas.
Programmā plānots izrādīt LTV kultūras ziņu redaktores Anetes Lesītes veidoto filmu, kas tika uzņemta šī gada plenēra laikā. Kā goda viesi gaidāmi Ungārijas goda konsule Ariana Zupika, Lībiešu savienības vadītāja Ieva Ernštreite un biedrības „Randalist” vadītāja Veronika Millere.
Dokumentālā filma "Laika tilti"
25.oktobrī plkst.18:30
Franči var lepoties ar savu jauno vilni, Baltijas valstis ar savu Baltijas poētiskā dokumentālā kino vilni, ko padomju laikos kā pretstatu propagandas filmām attīstīja patiesi autori. “Laika tilti” apvieno maģiskos mirkļus no tā laika filmām ar kadriem, kuros redzami režisori šodien. No Ulda Brauna cenzētās filmas “235 000 000”, kas bija veltījums PSRS tautām un kultūrām, līdz Marka Sosāra darbiem, kas uzņemti Kihnu salā. No Ivara Selecka sirsnīgajiem stāstiem par zvejniekiem un zemniekiem viņa iemīļotajā Latvijā līdz Roberta Verbas filmai, kuras varonis spēlē akordeonu un šodien ir nedzirdīgs. No Andresa Sēta, kurš atgriežas vietā, kur tika filmējis laimīgos cilvēkus Jāņu naktī, līdz Aivaram Freimanim un viņa laimīgajam zēnam, kurš nu jau kļuvis sirms. Ar Herca Franka un Henrika Šablevičus viedajiem apcerējumiem par dokumentālo kino.
Edijs Pālens. "Viss būs labi"
Izstādes aklāšana
4.oktobrī plkst.18:00
Fotogrāfējot politiskās reklāmas, fotogrāfs piemeklējis īpašus leņķus un perspektīvas, lai attēls nestu vairāk informācijas un liktu cilvēkiem padomāt ne tikai par vārdiem, kas daiļo partiju plakātus un visiem jau gadu desmitiem ir labi zināmi, bet spēt cilvēkiem parādīt šos solījumus plašākā realitātes kontekstā.
Izstādē „Viss būs labi” izstādītajās fotogrāfijās satiekas divas realitātes. Viena, kas ir politiķu solījumi, otra, brīžiem skaudrā patiesība par situāciju mūsu valstī. Papildus šobrīd aktuālajām, 2018.gada vēlēšanu reklāmām, izstādē būs skatāmi arī senāki fotogrāfa darbi, kas ir kā atskats uz agrāk izteiktajiem solījumiem un uz kuriem varam atskatīties ar šodienas pieredzi, izdarot svarīgus secinājumus. Politiskos saukļus un reklāmas, papildina kadri no iepriekšējo gadu vēlēšanu iecirkņiem, kur ikvienam ir bijusi svarīga loma lemt pašu nākotni.
Dokumentālā filma "Knutifikācija" un tikšanās ar režisoru Ivaru Tontegodi
Dokumentālās filmas "Knutifikācija" seanss Ogres Vēstures un mākslas muzejā 27.septembrī plkst. 18:30
Jauns padomju dzejnieks, atgriežoties no studijām PSRS metropolē Maskavā PSRS provincē Latvijā, saskaras ar valdošo stagnāciju un par biedinājumu citiem brīvdomīgajiem tiek notiesāts uz 7 gadiem Gulagā. Bet, pretēji čekas iecerei, viņš pēc atgriešanās no nometnes kļuvis vēl radošāks un neērtāks pastāvošajai iekārtai. Un tāds ir palicis līdz šai dienai.
Latvija laikmetu krustcelēs caur Knuta Skujenieka dzīves un domu prizmu.
Dzejnieks Jānis Rokpelnis ir teicis: Ir cilvēki, kurus tu satiec, un saproti, ka viņš ir ģēnijs. Mūsu tautai nav daudz cilvēku, kurus varam saukt par ģēnijiem. Vēl mazāk ir ģēniju, kuri vēl aizvien ir mūsu vidū. Tie ir mākslinieki, kuri ar savu dzīvi un daiļradi ir meklējuši atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ikvienai domājošai personībai.
Viens no šādiem cilvēkiem ir Knuts Skujenieks – iespējams, līdz galam neatzīts un nenovērtēts. Cilvēks, kuru raksturo bezkompromisa stāja un vīrišķība šī vārda viscēlākajā izpratnē, cilvēks, kurš aicina patstāvīgi domāt arī citus.
Pēc seansa saruna ar kinolentes režisoru Ivaru Tontegodi.
Biļetes cena: 2,00 Eur
LUX balvas ieguvēja - filma "Sāmu asinis"
Kas notiek, ja sarauj visas saites ar savu kultūru? Vai tiešām iespējams kļūt par kādu citu? Filma ir stāsts par Elli Marju, kuru 1930.gadā ievietoja internātskolā, kur sāmiem tika ierādīta viņu vieta sabiedrībā, bērnus pētīja Valsts Rasu bioloģijas institūta zinātnieki un sarunāšanās dzimtajā valodā bija sodāma. Nu viņa jau kā sirmgalve, kas sevi dēvē par Kristīni, viesojas Lapzemē, svešādo tautiešu lokā…
Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas kopražojuma filma “Sāmu asinis” ieguvusi 2017. gada LUX kino balvu. LUX balva popularizē Eiropā ražotu kino, mūsu radošās industriju un mūsu kulturālo un valodu daudzveidību.
Filmas demonstrēšana ir sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
Ieeja bezmaksas
Fotoizstādes "Viena diena Ogrē" atklāšana
23.augustā plkst.18.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta jauna izstāde, kurā tiks izstādīti šī gada 25.maijā notikušās fotoakcijas „Viena diena Ogres novadā – 2018” fotogrāfu notvertie mirkļi, kas reflektē mūsu mūsu novada un tās iedzīvotāju ikdienu.
Izstādes atklāšanas dienā muzejā pulcēsies fotogrāfi, kas piedalījās akcijā, un dalīsies ar saviem iespaidiem par saulainajā maija dienā piedzīvoto dienu Ogres novadā. Par skanīgu atmosfēru pasākumā parupēsies Ogrē dzimušie mūziķi Ilze Helmane un Rolands Majors, kas pārstāv tādus mūzikas žanrus kā jazz, funk, soul un blues.
Pirmā reize, kad fotogrāfi no visas Latvijas vienojās 24 stundu akcijā, lai dokumentētu notikumus Ogres rajona cilvēku darbā un sadzīvē notika 1988.gadā. Arī šogad, Latvijas simtgadē, fotogrāfi bija aicināti fotogrāfijās iemūžināt cilvēkus, vidi un norises Ogres novadā, veidojot šī brīža Ogres novada portretu. Visu fotoakciju laikā tapušie darbi kā nozīmīgas laikmeta liecības glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā.
Novada dzīvi šogad dokumentējuši 42 fotogrāfi, apliecinot, cik ļoti bezgalīgu māksliniecisku un tematisku daudzveidību iespējams sasniegt, kopīgi stāstot vienas diennakts stāstu par dzīvi un cilvēkiem pasaules mērogam tik niecīgā ģeogrāfiskā telpā kā Ogres novads. Fotogrāfu vidū bija arī septiņi, kas piedalījušies visās fotoakcijās - Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Biruta Putniņa, Dainis Kārkluvalks, Līga Ločmele, Andris Linde un Vitauts Mihalovskis. Savu dalību šajā notikumā varēja pieteikt ikviens, kurš vēlējās pārbaudīt savas prasmes foto mākslā.
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 30.septembrim.
Vieduma un apziņas spoguļi Ogres muzejā
Otrdien, 3.jūlijā plkst.17:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta divu mākslinieku, Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska, izstāde „Atspulgi”, kas ir daļa no II Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles programmas.
Piedaloties biennāles dalībniekiem, konkursa žūrijas locekļiem un pašiem māksliniekiem svinīgās noskaņās tiks atklāta izstāde „Atspulgi”, kas reflektē Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska izfiltrētu pieredzi, kas tiek transformēta skulptūrās un gleznās, lai caur tām, izmantojot dažādas perspektīvas, tuvotos izpratnei par dzīvi. Pasākumā muzicēs talantīgais ogrēniešu duets „Santehniķi”, kuri savu atpazīstamību izpelnījušies spēlējot uz pašu izveidotā instrumenta - trubafona.
Filmas "Dziesmuvara" seanss un tikšanās ar filmas veidotājiem
27.jūnijā plkst.18:00 filma „Dziesmuvara” un tikšanās ar scenārija autoru Daini Īvānu un citiem filmas veidotājiem
Režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma ir stāsts par mums pašiem un par Dziesmu un deju svētku tradīciju attīstību dinamiskajā un mainīgajā laika ritā vairāk nekā simts gadu garumā. Vēsturiskas fotogrāfijas, dažādas laikmeta liecības, oficiālas un ģimeņu hronikas, kā arī liktenīgo dziesmu motīvi ir atgādinājums par latviešiem dotās dziesmuvaras pārlaicīgumu, nozīmi nācijas pašapziņas celšanā, tautas saliedēšanā un brīvības gara uzturēšanā jebkuros apstākļos, kā tēvzemē, tā trimdā.
Ieeja bezmaksas, ar ielūgumiem, kurus var izņemt muzeja kasē vai pieteikt pa e-pastu: [email protected]
*Ielūgumu skaits ir ierobežots
Filmas "Baltu ciltis" seanss un tikšanās ar filmas veidotājiem
7.jūnijā plkst.19:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks rādīta filma "Baltu ciltis". Pirms filmas seansa - tikšanās ar filmas veidotājiem, kuri atklās filmas tapšanas gaitu un aizkadrus.
"Baltu ciltis" ir populārzinātniska dokumentālā filma par baltu ciltīm ar krāšņām animētām epizodēm un vēsturiskās realitātes inscenējumiem.
Filma par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes, apceļo zemes, ko apdzīvo kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši, kas tobrīd sasnieguši savu augstāko attīstības pakāpi. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļaus ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?
Ieejas maksa: 2,00 Eur
Poļu ceļotājs Mareks Kaminskis viesojas Ogres Vēstures un mākslas muzejā
No Polijas galvaspilsētas Varšavas ceļā uz Japānu
Mareks Kaminskis, slavenais poļu ceļotājs un daudzu grāmatu autors, piestās
Ogrē – lai uzlādētu savu elektromobili, nedaudz atpūstos pirms tālākā ceļa un
arī paskatītos, kā šeit dzīvojam.
No Varšavas Polijā līdz Tokijai Japānā M. Kaminska
ekspedīcijas maršruts 13 000 km garumā vedīs cauri Sibīrijai, Mongolijai,
Ķīnai, Dienvidkorejai, pārvietojoties ar videi draudzīgu spēkratu –
elektromobili un Japānā ejot kājām.
Par sevi un saviem ekstremālajiem ceļojumiem, tai
skaitā uz Ziemeļpolu un Dienvidpolu, kā arī daudzām citām neparastām vietām uz
zemeslodes M. Kaminskis interesentiem pastāstīs 1. jūnijā plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Lekciju cikls "Ogrēnieši ceļo". Aināra Kadiša stāsts par Vitimas upes noslēpumiem
31.maijā plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā turpināsies stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz stāstu ciklā ar saviem ceļojuma stāstiem dalīsies grāmatas „Sibīrijas piezīmes. Vitimas upes noslēpumi” autors Ainārs Kadišs.
Ainārs Kadišs vienatnē veica neiedomājamu maršrutu, gandrīz astoņsimt kilometru garumā, ar laivu pa vienu no Sibīrijas mežonīgākajām un noslēpumainākajām upēm — Vitimu. Vitima ir Ļenas pieteka. Slavena ar savu viltību un skarbi skaisto, mežonīgo dabu. Zeltraču, nefrītraču, mednieku, bet vēsturiski - arī katordznieku teritorija.
48 dienu ilgais ceļojums, kurš sākās Ogrē un veda uz Austrumsibīriju, kas ir arī viens no neapdzīvotākajiem apgabaliem pasaulē, Aināru Kadišu iepazīstināja gan ar sirdscilvēkiem, gan bandītiem, izveda cauri Vitimas upes krācēm, nodrošināja adrenalīna līmeņa pacelšanos un noteikti uzstādīja latiņu nākamā ceļojuma plānošanai, jo šeit redzētais un piedzīvotais ir neaizmirstams un aizraujošs stāsts, ar kuru autors dalīsies šajā stāstu vakarā.
Ieeja bezmaksas.
Ināras Kolamanes dokumentālā filma
"Dubultā dzīve. Sekss un PSRS"
10.maijā pirmizrādi piedzīvojusī Ināras Kolmanes režisētā filma „Dubultā dzīve. Sekss un PSRS”, jau 18.maijā, starptautiskajā Muzeju dienā, būs skatāma arī Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Filma ir Latvijas, Francijas un Ukrainas kopražojums, kuras pamatā ir ironiski, traģikas un humora pilni stāsti par Homo Sovieticus jeb Padomju cilvēku, kura dzīvē nebija vietas seksam, tikai mīlestībai pret plašo Padomju Savienību.
Ieejas maksa: 2 Eur
Kārļa Vītola izstādes "Divi ķermeņi" atklāšana
12.maijā plkst. 15:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Kārļa Vītola personālizstāde „Divi ķermeņi”.
Devītajā Kārļa Vītola personālizstādē „Divi ķermeņi” ir apskatāmi gleznoti akti, kurus nošķir laika distance un dažādi skatījumi, dokumentējot vīrieša mākslinieka fokusa maiņu.
Ķermenis ir vienīgais, kas cilvēkam pieder un ir nenovēršami saaudzis ar personu. Kad mēs domājam par konkrētu cilvēku, asociējam viņu ar tādiem vizuāli tveramajiem parametriem kā dzimums, vecums un stāva uzbūve. Pretēji tam akadēmiskajā glezniecībā p
astāv figurālisma tradīcija, kas izmanto miesu kā galveno izteiksmes līdzekli.
MUZEJU NAKTS TINGEL-TANGELS
2018.gada 19.maijā no plkst. 20:00 līdz 00:00
20:00 - 23:00 Smilšu darbnīcas meistarklase
20:00 -21:00 Maģiskā laterna. Ķeipenes Kino stacijas seno kino ierīču demonstrējumi Veltas Riekstiņas vadībā. Mēmā kino seanss
21:00 -22:00 Ceļojošā cirka "Beztemata" priekšnesums
22:00 - 23:00 Ēnu teātra meistardarbnīca
23:00 - 00:00 Lustīgai vakara noskaņai: Dziedošo aktieru ansambļa "Regīna" koncerts
Kristīnes Želves režisētās filmas „Mērijas ceļojums” (2018) seanss.
4.maijā plkst.17:00 dāvināsim muzeja viesiem iespēju noskatīties Kristīnes Želves režisēto filmu „Mērijas ceļojums” (2018).
Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem par to kā jauna sieviete vārdā Mērija Grīnberga Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju, vairākus desmitus vagonu ar mākslas eksponātiem. Ja nebūtu Mērijas, lielākā daļa Latvijas mākslas krājumu būtu aizgājuši zūdībā.
Ieeja ir bezmaksas.
Stāstu cikls "Ogrēnieši ceļo"
Citādā Meksika
26.aprīlī plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā turpinās stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz kopā ar muzeja speciālisti Janu Iesalnieci dosimies uz Meksiku.
Izdzirdot vārdu Meksika, visbiežāk mums uzreiz rodas asociācijas par saulaino zemi Centrālamerikā, kur karstasinīgie mačo nēsā spilgtās krāsās izdekorētās sombrero platmalu cepures, kur var gozēties balto smilšu pludmalēs , kur var izkāpelēties pa mūžsenām piramīdām, un iepazīties ar šīs valsts pirmiedzīvotāju indiāņu cilšu atstātajām liecībām kultūrvēsturiskajos objektos.
Un tā arī ir, ka parasti tūristu straumes Meksikā plūst no galvaspilsētas Mehiko dienvidu virzienā uz Akapuko kūrortpilsētu Klusā okeāna krastā, vai arī uz Kankunu Jukatanas pussalā, Karību jūras piekrastē.
Šoreiz stāsts būs par citādu Meksiku, par šīs valsts ziemeļdaļu, kur ceļš pāris nedēļu garajā ceļojumā ved cauri lielākām un mazākām pilsētām, bet pats galvenais – uz neparastiem un eksotiskiem dabas reģioniem. Vara kalni, kritenes, cenotes, taramaras ļaudis, agaves un arī kāds našķis no Meksikas...
Tā būs saruna par neredzēto Meksiku.
Helēnas Kozlovas solo koncerts "Viss neiespējamais ir tepat"
24.
martā plkst. 19.00 esat aicināti uz Helēnas Kozlovas solo koncertu “Viss
neiespējamais ir tepat” Ogres muzejā.
Helēna savulaik
ir mācījusies Ogres mūzikas skolā, 1992. gadā piedalījusies underground grupas
“Tukša muca” ierakstos (vokāls un
saksofons), 1994. gadā TV jauno mūziķu konkursā “Meklējam solisti”, kur guva
ievērību ar savu neparasto balsi un raksturu. Sekoja sadarbība ar dažādiem
mūziķiem, un tajā pašā gadā Helēna kļūst arī par ievērojamās gotiskā roka
grupas “Skumju akmeņi” vokālisti un dziesmu autori. Grupa strauji gūst ievērību
underground mūzikas vidē. 1995. gadā festivālā “Sinepes un Medus” grupa
izcīna “Lielo sinepju balvu”.
2013. gadā Uldis
Rudaks par Helēnas balsi saka: "Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta
un unikāla parādība latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi — viņa var dziedāt
gan ļoti zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt puiši
metālisti un ko sauc par growl"
1997. gadā Helēna
uzsāk solo darbību, iznāk divi albumi, viņa uzstājas folkmūzikas festivālos,
piedalās izrādēs, kino filmās. Mūziķiem piepulcējoties, pamazām veidojas grupa
“Levīti”. Tās mūzikā ir gan etno, bosanovas un folkmūzikas, gan arī džeza
ietekmes. Repertuārā ir instrumentālas kompozīcijas un dziesmas latviešu un
"putnu" valodās. Galvenais akcents tiek likts uz Helēnas garīgi
poētiskajiem tekstiem. Grupa iegūst 3. vietu konkursā “Stage Number One”
(2005), festivālā “Tabernacle 2009” gūst balvas nominācijās “labākā grupa”, “labākais
aranžējums” un “labākais instrumentālists”. 2014. gadā Levītu albums “Tavi
vārdi” nominēts “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai” nominācijā “Labākais
alternatīvās mūzikas albums”.
Koncertā Ogres
muzejā 24. martā Helēna dziedās savas autordziesmas, spēlēs ģitāru, klavieres
un blokflautu.
Stāstu cikls Ogrēnieši ceļo.
Janas Iesalnieces piedzīvojumi Namībijā.
16.martā, plkst. 18:00 Ogres
Vēstures un mākslas muzejā visus ceļošanas entuziastus muzeja speciāliste Jana
Iesalniece aizvedīs virtuālā ceļojumā uz Atlantijas okeāna piekrasti, kas
apskalo Āfrikas dienvidrietumu piekrastes valsti Namībiju.
Turpinot ciklu „Ogrēnieši ceļo”,
Jana, kas iepazinusi teju katru pasaules stūrīti, dalīsies ar sevis pieredzēto
un latvietim tik neierasto ikdienas dzīvi, kas valda Namībijā. Pastāv teorija,
ka tieši Namībijas tuksnesis ir vieta no kuras nākušas pirmās civilizācijas,
turklāt dzīve šeit rit pavisam citādākā gaisotnē, nemaz nerunājot par tur
sastopamo eksotisko faunu – lauvām, ziloņiem, zebrām un citiem zvēriem. Šajā
stāstu vakarā uzzināsim, kas ir himbu cilts un kādi vēl brīnumi sastopami šajā
skaistajā zemē.
Pilsētas 90 gadu jubilejai veltītie pasākumi muzejā
2018. gada 24. februārī
Izstāde Ogrei – 90
Deviņdesmit foto mirkļi no Ogres pilsētas vēstures, dzīve pilsētā visā tās daudzveidībā - ikdiena, sadzīve, svētki, cilvēki, tradīcijas, vide. Katram gadam tiks veltīta viena, šajā laikā uzņemta fotogrāfija. Fotogrāfijas papildinās laikmeta liecības – dažādi attiecīgo laiku raksturojoši priekšmeti.
Izstādes atklāšana plkst. 12.00
Vēstures lasījumi, kuros piedalīsies Ogres muzeja speciālisti, kā arī citu muzeju un institūciju pētnieki. Aplūkoto tēmu loks būs visai plašs, sniedzot ieskatu dažādos Ogres vēstures attīstības posmos.
Programma
12.30- 12.50
Rīgas atpūtnieki Ogrē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Zita Pētersone. Mg. hist. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs
Ogre kā atpūtas vieta rīdzinieku vidū popularitāti ieguva jau 19. gadsimta 60. gados. Vasarās te atpūtās ievērojamu un bagātu vācbaltiešu dzimtas, kas pārstāvēja dažādas profesijas - tādas kā Rīgas pašpārvaldes darbinieki, eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvji. Starp tiem bija Rīgas pilsētas galva Vilhelma Bulmerinks, birģermeistars Frīdrihs Gotfrīds Timms, Rīgas pilsētas mērnieks Rihards Jūliuss Štegmans u.c.
12.50-13.15
Bēmu dzimtas īpašumi Ogrē. Pārsla Pētersone. Dr.hist. Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Lasījums iepazīstina ar latviešu zemnieka - Jāņa Bēma (1835-1915) un viņa dēla Paula Bēma (dz.1871) - veikumu Ogres miesta un pilsētas attīstībā. Vēl šodien, kaut daļēji pārbūvēti, saglabājušies viņu celtie nami Rīgas ielā 8, Brīvības ielā 1, Rīgas ielā 6a un Brīvības ielā 18, nams Rīgas ielā 13 izzudis Rīgas HES celtniecības darbu laikā. J.Bēma sākotnējā apmešanās vietā Ogrē bija vietējais krogs, kur ģimene, saimniekoja vairāk nekā trīsdesmit gadu. Diemžēl 1930. gadu saimnieciskās krīzes laikā, īpašumus nācās pārdot un vērienīgā Bēmu ģimenes uzņēmējdarbība Ogrē beidzās.
13.15.-13.40
Sanatorija Saulstari. Ilmārs Dirveiks. Dr. arch. Daugavpils universitātes Mākslas zinātņu institūts
Sanatorijas ēka „Saulstari” Ogrē, Saulstaru ielā 2 ir viens no "kanoniskiem" funkcionālisma piemēriem Latvijā, būdama kā analogs pazīstamajām funkcionālisma stila veselības kopšanas iestādēm Francijā, Vācijā vai Holandē. Lai gan „Saulstari” ir agrīns un savā ziņā pieticīgs funkcionālisma piemērs, salīdzinot ar “Tērvetes” un “Ķemeru” sanatorijām, tieši modernās kustības „pioniera” statuss izceļ „Saulstaru” ēku citu vidū. Tajā kā mācību grāmatā var lasīt visus funkcionālisma klasiskos izteiksmes paņēmienus. Turklāt būve izcili iekļaujas sarežģītajā Pārogres reljefā un ainavā.
13.40-14.00
Šaursliežu dzelzceļs Ogre-Laubere. Santa Šustere. Mg.philol. Ogres Vēstures un mākslas muzejs
1932. gadā tiek izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Ogre – Laubere, kas sākās Ogres dzelzceļa stacijā un šķērsoja lielos mežu masīvus toreizējos Ikšķiles, Suntažu un Lauberes pagastos. Dzelzceļa pamatfunkcija bija koksnes transportēšana, bet bānītis ticis izmantots arī ogrēniešu izpriecu braucienos un pilsētniekiem, dodoties uz mežu pēc ogām un sēnēm.
Pārtraukums
14.15.-14.35
“Lapu” māja Ogrē, Ausekļa prospektā 1. Toms Zariņš. Mg.hist.
Bijušā Jaunogres vasarnīcu rajona apbūve sākās tikai 1926.gadā. Jau 1927.gadā kā viens no pirmajiem savu namu Ausekļa prospektā 1 uzcēla Rīgas pilsētas valdes darbinieks Kārlis Lapa (1889—1970). Tolaik pat nenojaušot, ka ēkas un tās iemītnieku liktenis tik spilgti atspoguļos pilsētas attīstības līkločus ilgā laika posmā.
14.35-15.00
1941. gada 14. jūnija masu deportācijas laikā no Ogres pilsētas izvesto iedzīvotāju likteņi. Gatis Liepiņš. Mg.hist.
1941. gada 14. jūnijā no Latvijas deportēja 15 424 cilvēkus. Viņu vidū bija arī 18 Ogres iedzīvotāji, pilsētā pazīstamas un cienījamas ģimenes ar bērniem - aptiekas īpašnieka Pētera Šīrona, tirgotavas saimnieka Roberta Miķelsona, Rīgas apgabaltiesas locekļa Arnolda Apsalona un citas ģimenes. Lasījums vēstīs par ogrēniešu gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā. Izmantoti bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumenti un no izsūtījuma atgriezušos cilvēku atmiņas.
15.00-15.25
Laikmetu “pēdas” Ogres pilsētas plānošanas dokumentos un pilsētvidē. Uldis Apinis. Mg.geogr.
Pētījumā izsekots, kā notikusi pilsētas attīstība un kādas “pēdas” tajā ir atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir nomainījušas cita citu. Izbūves plāns, ģenerālplāns, teritorijas plānojums - tik dažādi nosaukumi vieno plānošanas dokumentus, kuros fiksētas laikmetu idejas par modernu un ērtu pilsētu. Šie materiāli ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien. Attīstība ir nemitīgs un ciklisks process, tādēļ ielūkošanās pilsētas vēsturē, iespējams, ļaus izvairīties no kļūdām Ogres attīstībā nākotnē un saskatīt idejas, kas tai būtu piemērotas arī 21.gadsimtā.
Ogres muzejā Ilzes Patmalnieces meistarklase
Sestdien, 16. decembrī, plkst. 13.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā norisināsies mākslinieces un dizaineres Ilzes Patmalnieces meistarklase modes zīmējumu veidošanā. Modes māksliniece, kuras izstādi „...no zīmuļa līdz tērpam” var apskatīt šobrīd muzejā, iepazīstinās interesentus ar pamatiem skiču jeb modes zīmējumu veidošanā un dos padomus tērpu modelēšanā.
Apģērbu dizaina veidošana un modelēšana ir teju katras meitenes sapnis. Laikmetā, kad mode pastāvīgi mainās, katra radošā ideja var aizsākt jaunas modes tendences. Taču pirms uzsākt tērpu modelēšanu, noder praktiskas zināšanas skices veidošanā. Jāizprot – modes zīmējums atšķirās no klasiskā ar savām proporcijām un citām detaļām, par kurām pastāstīs māksliniece Ilze Patmalniece.
Visa tērpa tapšanas procesa aizsākums ir zīmulis un skice. Šai tēmai ir veltīta arī Ilzes Patmalnieces personālizstāde. Interesenti Ogres muzejā būs laipni aicināti smelties iedvesmu un idejas savu modes zīmējumu tapšanas laikā un iejusties arī modeļa lomā.
Ieeja bezmaksas
Lāsma Padedze,
Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste
Izstādes „...no zīmuļa līdz tērpam” atklāšana
Piektdien, 1. decembrī, plkst. 19.00 Ogres muzejā tiks atklāta ogrēnietes, modes mākslinieces un dizaineres Ilzes Patmalnieces pirmā personālizstāde „...no zīmuļa līdz tērpam”.
Ilzei Patmalniecei kā daudziem modes māksliniekiem piemīt laba formas un krāsu izjūta. Mākslas zinības apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas apģērbu modelēšanas nodaļā, Tallinas mākslas universitātē un Latvijas mākslas akadēmijā. Mākslinieces īpašā izsmalcinātība atspoguļojas ne tikai sievišķīgajās kāzu kleitās, bet arī Latvijā atpazīstamu mūziķu darinātajos tērpos.
Daloties pārdomās par savu darbu, Ilze Patmalniece stāsta, ka “mode reflektē visu apkārt notiekošo - arhitektūrā, politikā, mūzikā, inovācijās. Tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. Un tas var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc modes mākslinieka uzdevums ir palīdzēt nodot šo informāciju. Reizēm jūtos kā tēlnieks, jo man ir dota iespēja ar tērpa palīdzību pamanīt un izcelt visu skaisto sievietē, un kaut ko paslēpt. Jābūt arī labam psihologam, lai saprastu, cik drosmīga ir nēsātāja un ko varēs iznest. Īpaša sajūta man ir darinot kāzu kleitas, tas ir darbs, kurš sniedz lielu prieku arī man”.
Pirmsākums ir zīmulis un skice. Tikai tad, atrodot labāko risinājumu, konkrētai sievietei tiek darināts tērps. Izstādē būs skatāmas kleitas, kuru radīšanai Ilze Patmalniece iedvesmu ir smēlusies no katras nēsātājas stāsta, kā arī tērpi, kuri darināti speciāli koncertprogrammām, dziesmām, fotosesijām un citiem pasākumiem. Apmeklētājiem būs pārsteigums, redzot arī citas mākslinieces prasmes – darbus, kuros attēlotas radošas idejas.
Izstāde skatāma līdz 2018. gada 14. janvārim.
Ieeja bezmaksas.
Lāsma Padedze,
Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste
Ogres Vēstures un
mākslas muzejā varēs izgatavot patriotiskus aksesuārus.
Piektdien, 10. novembrī, Lāčplēša dienas priekšvakarā, plkst. 17.00
Ogres muzejs aicina piedalīties radošajā darbnīcā, kuru vadīs māksliniece Līva
Kaprāle. Gatavojoties svētkiem, būs iespēja pašam izgatavot skaistu rotu un
dalīties svētku noskaņojumā.
Sagaidot Latvijas Republikas
proklamēšanas dienu, mēs piespraužam lentīti Latvijas karoga krāsās, apliecinot
mūsu vienotību un piederību tautai. Šo tradīciju ir iecienījuši daudzu paaudžu
cilvēki. Simbolu, etnogrāfisku zīmju un rakstu ietveršana apģērbā palīdz
akcentēt ne tikai latviskumu, bet raisa arī patriotisku sajūtu, kas īpaši šajā
laikā rada saviļņojumu un neaprakstāmas emocijas.
Ar dažādu rakstu, krāsu lentēm un
citiem radošiem risinājumiem var panākt ļoti glītu un gaumīgu aksesuāru, ko var
nēsāt arī ikdienā. To katram palīdzēs izveidot tekstilmāksliniece Līva Kaprāle,
kura vada muzeja rīkotās radošās darbnīcas jau trešo gadu. Viņa savu iedvesmu
un latviskos motīvus meklē dabā, jo tieši novembris ir mēnesis, kad rudens
mijas ar ziemu, un arī vēsturiski dabas apstākļi ir radījuši īpašu dramatisku
noskaņu.
Svētku atmosfēru papildinās
kokles skanējums.
Ieeja bezmaksas.
Stāstu cikls "Ogrēnieši ceļo". Kā ceļot lēti?
Piektdien, 3. novembrī, plkst. 18.30 Ogres Vēstures un
mākslas muzejā stāstu ciklu „Ogrēnieši ceļo” turpinās Kristīne Ziemele,
iepazīstinot klausītājus ar praktiskām idejām, kas padara ceļošanu ne tikai
aizraujošu, bet arī ļauj ietupīt naudu.
Izrādās – mūsdienās ir pieejamas dažādas
alternatīvas, kas ierastos tūrisma maršrutus padara tīkamākus gan
ceļotgribētājiem, gan viņu maciņiem. Piemēram, piedalīšanās apmaiņas programmās
vai stopēšana nav vienīgās lētās ceļošanas iespējas. Nokļūšanai no punkta A
līdz savam iecerētajam galamērķim ne būt nevajadzēs cītīgi krātos ietaupījumus,
bet gan azartu, radošumu un vēlmi iesaistīties avantūrā, kas var aizvest
jebkuru līdz sapņainām kalnu ielejām, straujiem upju līkločiem vai glītām
pilsētu ieliņām.
Ceļojot var satikt jaunus draugus un
domubiedrus, iepazīt valsts kultūru tieši no iedzīvotājiem, bet, galvenokārt,
iepazīt pats sevi. Jā, Kristīne ir pārliecināta, ka parasti šādu pieredzi no
tūrisma kompāniju piedāvātajām ekskursijām nevarētu iegūt. Par viņas
galamērķiem jau ir kļuvušas tādas valstis kā Spānija, Portugāle, Itālija,
Rumānija, ASV un citas. Ņemot ceļā līdzi vien mugursomu ar vissvarīgākajām
lietām, Kristīne atzīst, ka “stopēšana jau vien ir piedzīvojums”.
Aizraujošos stāstus, iespaidus un padomus papildinās
fotogalerija no Kristīnes personīgā arhīva.
Ieeja bezmaksas.
„Ogrēnieši ceļo”
dosies uz brīnumaino Kazahstānu
Piektdien, 6.oktobrī plkst. 18.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā pēc vasaras pārtraukuma atsākas stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz neklātienes ceļojumā uz pasaules devīto lielāko valsti - Kazahstānu klātesošos aizvedīs Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenās krājuma glabātājas Agras Vāveres stāstījums.
Pirms gada Latvijā tika komplektēta pirmā tūristu grupa ar mērķi tuvāk iepazīt Kazahstānu. Šī grupa apmeklēja trīs tik atšķirīgus un katru par sevi suģestējošus Kazahstānas reģionus: jauno valsts galvaspilsētu Astanu, kuru dēvē par Centrālāzijas Dubaiju, mēness ainavām līdzīgo Ustjurtas plato rezervātu Kazahstānas rietumos un Almaty. Ceļotāji apskatīja leģendāro Medeu Ledus apli, sajūsminājās par Kaindy ezera sirreālajiem zemūdens meža skatiem un Altyn-Emel nacionālajā parkā kāpa pa krāsainiem kalniem un “dziedošām” kāpām tuksnesī.
Agras ieraudzīto, sadzirdēto un sajusto Kazahstānu klātesošajiem būs iespējams iepazīt caur aizraujošiem stāstiem un fotogrāfijām, kuras skatot ne reizi vien aizraujas elpa no brīnumainā skaistuma.
Ieeja pasākumā ir bez maksas.
Dubultizstāde caur dažādām dokumentālām prizmām rosinās aizdomāties gan par mākslas, gan indivīda vietu dzīves telpā. Visviens, vai tas būtu pats mākslinieks vai jebkurš no mums pašiem, kas kā cirka akrobāts mēģina noturēt fizisku līdzsvaru uz novilktas virves un iegūt garīgu balansu ne tikai fiziskā, bet arī dzīves skrējienā.
