Ināras Kolamanes dokumentālā filma
"Dubultā dzīve. Sekss un PSRS"

10.maijā pirmizrādi piedzīvojusī Ināras Kolmanes režisētā filma „Dubultā dzīve. Sekss un PSRS”, jau 18.maijā, starptautiskajā Muzeju dienā, būs skatāma arī Ogres Vēstures un mākslas muzejā.

Filma ir Latvijas, Francijas un Ukrainas kopražojums, kuras pamatā ir ironiski, traģikas un humora pilni stāsti par Homo Sovieticus jeb Padomju cilvēku, kura dzīvē nebija vietas seksam, tikai mīlestībai pret plašo Padomju Savienību.

Ieejas maksa: 2 Eur


Kārļa Vītola izstādes "Divi ķermeņi" atklāšana

12.maijā plkst. 15:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Kārļa Vītola personālizstāde „Divi ķermeņi”.

Devītajā Kārļa Vītola personālizstādē „Divi ķermeņi” ir apskatāmi gleznoti akti, kurus nošķir laika distance un dažādi skatījumi, dokumentējot vīrieša mākslinieka fokusa maiņu.

Ķermenis ir vienīgais, kas cilvēkam pieder un ir nenovēršami saaudzis ar personu. Kad mēs domājam par konkrētu cilvēku, asociējam viņu ar tādiem vizuāli tveramajiem parametriem kā dzimums, vecums un stāva uzbūve. Pretēji tam akadēmiskajā glezniecībā pastāv figurālisma tradīcija, kas izmanto miesu kā galveno izteiksmes līdzekli.



MUZEJU NAKTS TINGEL-TANGELS

2018.gada 19.maijā no plkst. 20:00 līdz 00:00


20:00 - 23:00 Smilšu darbnīcas meistarklase

20:00 -21:00 Maģiskā laterna. Ķeipenes Kino stacijas seno kino ierīču demonstrējumi Veltas Riekstiņas vadībā. Mēmā kino seanss

21:00 -22:00 Ceļojošā cirka "Beztemata" priekšnesums

22:00 - 23:00 Ēnu teātra meistardarbnīca

23:00 - 00:00 Lustīgai vakara noskaņai: Dziedošo aktieru ansambļa "Regīna" koncerts




Kristīnes Želves režisētās filmas „Mērijas ceļojums” (2018) seanss.

4.maijā plkst.17:00 dāvināsim muzeja viesiem iespēju noskatīties Kristīnes Želves režisēto filmu „Mērijas ceļojums” (2018).

Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem par to kā jauna sieviete vārdā Mērija Grīnberga Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju, vairākus desmitus vagonu ar  mākslas eksponātiem. Ja nebūtu Mērijas, lielākā daļa Latvijas mākslas krājumu būtu aizgājuši zūdībā.

Ieeja ir bezmaksas.


Stāstu cikls "Ogrēnieši ceļo"
Citādā Meksika

26.aprīlī plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā turpinās stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz kopā ar muzeja speciālisti Janu Iesalnieci dosimies uz Meksiku.

Izdzirdot vārdu Meksika, visbiežāk mums uzreiz rodas asociācijas par saulaino zemi Centrālamerikā, kur karstasinīgie mačo nēsā spilgtās krāsās izdekorētās sombrero platmalu cepures, kur  var gozēties balto smilšu pludmalēs , kur var izkāpelēties pa mūžsenām piramīdām, un iepazīties ar šīs valsts pirmiedzīvotāju indiāņu cilšu atstātajām liecībām kultūrvēsturiskajos objektos.

Un tā arī ir, ka parasti tūristu straumes Meksikā plūst no galvaspilsētas Mehiko dienvidu virzienā uz Akapuko kūrortpilsētu Klusā okeāna krastā, vai arī uz Kankunu Jukatanas pussalā, Karību jūras piekrastē.

Šoreiz stāsts būs par citādu Meksiku, par šīs valsts ziemeļdaļu, kur ceļš pāris nedēļu garajā ceļojumā ved cauri lielākām un mazākām pilsētām, bet pats galvenais – uz neparastiem un eksotiskiem dabas reģioniem. Vara kalni, kritenes, cenotes, taramaras ļaudis, agaves un arī kāds našķis no Meksikas...
Tā būs saruna par neredzēto Meksiku.


Helēnas Kozlovas solo koncerts "Viss neiespējamais ir tepat"

24. martā plkst. 19.00 esat aicināti uz Helēnas Kozlovas solo koncertu “Viss neiespējamais ir tepat” Ogres muzejā.

Helēna savulaik ir mācījusies Ogres mūzikas skolā, 1992. gadā piedalījusies underground grupas “Tukša muca”  ierakstos (vokāls un saksofons), 1994. gadā TV jauno mūziķu konkursā “Meklējam solisti”, kur guva ievērību ar savu neparasto balsi un raksturu. Sekoja sadarbība ar dažādiem mūziķiem, un tajā pašā gadā Helēna kļūst arī par ievērojamās gotiskā roka grupas “Skumju akmeņi” vokālisti un dziesmu autori. Grupa strauji gūst ievērību underground mūzikas vidē. 1995. gadā festivālā “Sinepes un Medus” grupa izcīna “Lielo sinepju balvu”.

2013. gadā Uldis Rudaks par Helēnas balsi saka: "Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta un unikāla parādība latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi — viņa var dziedāt gan ļoti zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt puiši metālisti un ko sauc par growl"

 1997. gadā Helēna uzsāk solo darbību, iznāk divi albumi, viņa uzstājas folkmūzikas festivālos, piedalās izrādēs, kino filmās. Mūziķiem piepulcējoties, pamazām veidojas grupa “Levīti”. Tās mūzikā ir gan etno, bosanovas un folkmūzikas, gan arī džeza ietekmes. Repertuārā ir instrumentālas kompozīcijas un dziesmas latviešu un "putnu" valodās. Galvenais akcents tiek likts uz Helēnas garīgi poētiskajiem tekstiem. Grupa iegūst 3. vietu konkursā “Stage Number One” (2005), festivālā “Tabernacle 2009” gūst balvas nominācijās “labākā grupa”, “labākais aranžējums” un “labākais instrumentālists”. 2014. gadā Levītu albums “Tavi vārdi” nominēts “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai” nominācijā “Labākais alternatīvās mūzikas albums”.

Koncertā Ogres muzejā 24. martā Helēna dziedās savas autordziesmas, spēlēs ģitāru, klavieres un blokflautu.


Stāstu cikls Ogrēnieši ceļo.
Janas Iesalnieces piedzīvojumi Namībijā. 

16.martā, plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā visus ceļošanas entuziastus muzeja speciāliste Jana Iesalniece aizvedīs virtuālā ceļojumā uz Atlantijas okeāna piekrasti, kas apskalo Āfrikas dienvidrietumu piekrastes valsti Namībiju.

 Turpinot ciklu „Ogrēnieši ceļo”, Jana, kas iepazinusi teju katru pasaules stūrīti, dalīsies ar sevis pieredzēto un latvietim tik neierasto ikdienas dzīvi, kas valda Namībijā. Pastāv teorija, ka tieši Namībijas tuksnesis ir vieta no kuras nākušas pirmās civilizācijas, turklāt dzīve šeit rit pavisam citādākā gaisotnē, nemaz nerunājot par tur sastopamo eksotisko faunu – lauvām, ziloņiem, zebrām un citiem zvēriem. Šajā stāstu vakarā uzzināsim, kas ir himbu cilts un kādi vēl brīnumi sastopami šajā skaistajā zemē. 



Pilsētas 90 gadu jubilejai veltītie pasākumi muzejā

2018. gada 24. februārī

Izstāde Ogrei – 90

Deviņdesmit foto mirkļi no Ogres pilsētas vēstures, dzīve pilsētā visā tās daudzveidībā - ikdiena, sadzīve, svētki, cilvēki, tradīcijas, vide. Katram gadam tiks veltīta viena, šajā laikā uzņemta fotogrāfija. Fotogrāfijas papildinās laikmeta liecības – dažādi attiecīgo laiku raksturojoši priekšmeti.

Izstādes atklāšana plkst. 12.00

 

Vēstures lasījumi, kuros piedalīsies Ogres muzeja speciālisti, kā arī citu muzeju un institūciju pētnieki. Aplūkoto tēmu loks būs visai plašs, sniedzot ieskatu dažādos Ogres vēstures attīstības posmos.

Programma

12.30- 12.50

Rīgas atpūtnieki Ogrē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Zita Pētersone. Mg. hist. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

Ogre kā atpūtas vieta rīdzinieku vidū popularitāti ieguva jau 19. gadsimta 60. gados. Vasarās te atpūtās ievērojamu un bagātu vācbaltiešu dzimtas, kas pārstāvēja dažādas profesijas - tādas kā Rīgas pašpārvaldes darbinieki, eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvji. Starp tiem bija Rīgas pilsētas galva Vilhelma Bulmerinks, birģermeistars Frīdrihs Gotfrīds Timms, Rīgas pilsētas mērnieks Rihards Jūliuss Štegmans u.c.


12.50-13.15

Bēmu dzimtas īpašumi Ogrē. Pārsla Pētersone. Dr.hist. Ogres Vēstures un mākslas muzejs

Lasījums iepazīstina ar latviešu zemnieka - Jāņa Bēma (1835-1915) un viņa dēla Paula Bēma (dz.1871) - veikumu Ogres miesta un pilsētas attīstībā. Vēl šodien, kaut daļēji pārbūvēti,  saglabājušies viņu celtie nami  Rīgas ielā 8, Brīvības ielā 1, Rīgas ielā 6a un Brīvības ielā 18, nams Rīgas ielā 13 izzudis Rīgas HES celtniecības darbu laikā.  J.Bēma sākotnējā apmešanās vietā Ogrē bija vietējais krogs, kur ģimene, saimniekoja vairāk nekā trīsdesmit gadu. Diemžēl 1930. gadu saimnieciskās krīzes laikā, īpašumus nācās pārdot un vērienīgā Bēmu ģimenes uzņēmējdarbība Ogrē beidzās.

 

13.15.-13.40

Sanatorija Saulstari. Ilmārs Dirveiks. Dr. arch. Daugavpils universitātes Mākslas zinātņu institūts

Sanatorijas ēka „Saulstari” Ogrē, Saulstaru ielā 2 ir viens no "kanoniskiem" funkcionālisma piemēriem Latvijā, būdama kā analogs pazīstamajām funkcionālisma stila veselības kopšanas iestādēm Francijā, Vācijā vai Holandē. Lai gan „Saulstari” ir agrīns un savā ziņā pieticīgs funkcionālisma piemērs, salīdzinot ar “Tērvetes” un “Ķemeru” sanatorijām, tieši modernās kustības „pioniera” statuss izceļ  „Saulstaru” ēku citu vidū. Tajā kā mācību grāmatā var lasīt visus funkcionālisma klasiskos izteiksmes paņēmienus. Turklāt būve izcili iekļaujas sarežģītajā Pārogres reljefā un ainavā.


13.40-14.00

Šaursliežu dzelzceļs Ogre-Laubere. Santa Šustere. Mg.philol. Ogres Vēstures un mākslas muzejs

1932. gadā tiek izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Ogre – Laubere, kas sākās  Ogres dzelzceļa stacijā un šķērsoja lielos mežu masīvus toreizējos Ikšķiles, Suntažu un Lauberes pagastos. Dzelzceļa pamatfunkcija bija koksnes transportēšana, bet bānītis ticis izmantots arī ogrēniešu izpriecu braucienos un pilsētniekiem, dodoties uz mežu pēc ogām un sēnēm. 


Pārtraukums


14.15.-14.35

 “Lapu” māja Ogrē, Ausekļa prospektā 1. Toms Zariņš. Mg.hist.

Bijušā Jaunogres vasarnīcu rajona apbūve sākās tikai 1926.gadā. Jau 1927.gadā kā viens no pirmajiem savu namu Ausekļa prospektā 1 uzcēla Rīgas pilsētas valdes darbinieks Kārlis Lapa (1889—1970). Tolaik pat nenojaušot, ka ēkas un tās iemītnieku liktenis tik spilgti atspoguļos pilsētas attīstības līkločus ilgā laika posmā.


14.35-15.00

1941. gada 14. jūnija masu deportācijas laikā no Ogres pilsētas izvesto iedzīvotāju likteņi. Gatis Liepiņš.  Mg.hist.

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas  deportēja 15 424 cilvēkus. Viņu vidū bija arī 18 Ogres  iedzīvotāji, pilsētā pazīstamas un cienījamas ģimenes ar bērniem -  aptiekas īpašnieka Pētera Šīrona, tirgotavas saimnieka Roberta Miķelsona, Rīgas apgabaltiesas locekļa Arnolda Apsalona un citas ģimenes. Lasījums vēstīs par ogrēniešu gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā. Izmantoti bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumenti un no izsūtījuma atgriezušos cilvēku atmiņas.


15.00-15.25

Laikmetu “pēdas” Ogres pilsētas plānošanas dokumentos un pilsētvidē. Uldis Apinis. Mg.geogr.

Pētījumā izsekots, kā notikusi pilsētas attīstība un kādas “pēdas” tajā ir atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir nomainījušas cita citu. Izbūves plāns, ģenerālplāns, teritorijas plānojums - tik dažādi nosaukumi vieno plānošanas dokumentus, kuros fiksētas laikmetu idejas par modernu un ērtu pilsētu. Šie materiāli ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien. Attīstība ir nemitīgs un ciklisks process, tādēļ ielūkošanās pilsētas vēsturē, iespējams, ļaus izvairīties no kļūdām Ogres attīstībā nākotnē un saskatīt idejas, kas tai būtu piemērotas arī 21.gadsimtā.




Ogres muzejā Ilzes Patmalnieces meistarklase


Sestdien, 16. decembrī, plkst. 13.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā norisināsies mākslinieces un dizaineres Ilzes Patmalnieces meistarklase modes zīmējumu veidošanā. Modes māksliniece, kuras izstādi „...no zīmuļa līdz tērpam” var apskatīt šobrīd muzejā, iepazīstinās interesentus ar pamatiem skiču jeb modes zīmējumu veidošanā un dos padomus tērpu modelēšanā.

Apģērbu dizaina veidošana un modelēšana ir teju katras meitenes sapnis. Laikmetā, kad mode pastāvīgi mainās, katra radošā ideja var aizsākt jaunas modes tendences. Taču pirms uzsākt tērpu modelēšanu, noder praktiskas zināšanas skices veidošanā. Jāizprot – modes zīmējums atšķirās no klasiskā ar savām proporcijām un citām detaļām, par kurām pastāstīs māksliniece Ilze Patmalniece.

Visa tērpa tapšanas procesa aizsākums ir zīmulis un skice. Šai tēmai ir veltīta arī Ilzes Patmalnieces personālizstāde. Interesenti Ogres muzejā būs laipni aicināti smelties iedvesmu un idejas savu modes zīmējumu tapšanas laikā un iejusties arī modeļa lomā.

Ieeja bezmaksas

Lāsma Padedze,

Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste


Izstādes „...no zīmuļa līdz tērpam” atklāšana

Piektdien, 1. decembrī, plkst. 19.00 Ogres muzejā tiks atklāta ogrēnietes, modes mākslinieces un dizaineres Ilzes Patmalnieces pirmā personālizstāde „...no zīmuļa līdz tērpam”.

Ilzei Patmalniecei kā daudziem modes māksliniekiem piemīt laba formas un krāsu izjūta. Mākslas zinības apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas apģērbu modelēšanas nodaļā, Tallinas mākslas universitātē un Latvijas mākslas akadēmijā. Mākslinieces īpašā izsmalcinātība atspoguļojas ne tikai sievišķīgajās kāzu kleitās, bet arī Latvijā atpazīstamu mūziķu darinātajos tērpos.

Daloties pārdomās par savu darbu, Ilze Patmalniece stāsta, ka “mode reflektē visu apkārt notiekošo - arhitektūrā, politikā, mūzikā, inovācijās. Tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. Un tas var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc modes mākslinieka uzdevums ir palīdzēt nodot šo informāciju. Reizēm jūtos kā tēlnieks, jo man ir dota iespēja ar tērpa palīdzību pamanīt un izcelt visu skaisto sievietē, un kaut ko paslēpt. Jābūt arī labam psihologam, lai saprastu, cik drosmīga ir nēsātāja un ko varēs iznest. Īpaša sajūta man ir darinot kāzu kleitas, tas ir darbs, kurš sniedz lielu prieku arī man”.

Pirmsākums ir zīmulis un skice. Tikai tad, atrodot labāko risinājumu, konkrētai sievietei tiek darināts tērps. Izstādē būs skatāmas kleitas, kuru radīšanai Ilze Patmalniece iedvesmu ir smēlusies no katras nēsātājas stāsta, kā arī tērpi, kuri darināti speciāli koncertprogrammām, dziesmām, fotosesijām un citiem pasākumiem. Apmeklētājiem būs pārsteigums, redzot arī citas mākslinieces prasmes – darbus, kuros attēlotas radošas idejas.

 Izstāde skatāma  līdz 2018. gada 14. janvārim.

Ieeja bezmaksas.

Lāsma Padedze,

Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste


Ogres Vēstures un mākslas muzejā varēs izgatavot patriotiskus aksesuārus.

Piektdien, 10. novembrī,  Lāčplēša dienas priekšvakarā, plkst. 17.00 Ogres muzejs aicina piedalīties radošajā darbnīcā, kuru vadīs māksliniece Līva Kaprāle. Gatavojoties svētkiem, būs iespēja pašam izgatavot skaistu rotu un dalīties svētku noskaņojumā. 

Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, mēs piespraužam lentīti Latvijas karoga krāsās, apliecinot mūsu vienotību un piederību tautai. Šo tradīciju ir iecienījuši daudzu paaudžu cilvēki. Simbolu, etnogrāfisku zīmju un rakstu ietveršana apģērbā palīdz akcentēt ne tikai latviskumu, bet raisa arī patriotisku sajūtu, kas īpaši šajā laikā rada saviļņojumu un neaprakstāmas emocijas. 

Ar dažādu rakstu, krāsu lentēm un citiem radošiem risinājumiem var panākt ļoti glītu un gaumīgu aksesuāru, ko var nēsāt arī ikdienā. To katram palīdzēs izveidot tekstilmāksliniece Līva Kaprāle, kura vada muzeja rīkotās radošās darbnīcas jau trešo gadu. Viņa savu iedvesmu un latviskos motīvus meklē dabā, jo tieši novembris ir mēnesis, kad rudens mijas ar ziemu, un arī vēsturiski dabas apstākļi ir radījuši īpašu dramatisku noskaņu.

Svētku atmosfēru papildinās kokles skanējums.

 Ieeja bezmaksas.

Stāstu cikls "Ogrēnieši ceļo". Kā ceļot lēti?

Piektdien, 3. novembrī, plkst. 18.30 Ogres Vēstures un mākslas muzejā stāstu ciklu „Ogrēnieši ceļo” turpinās Kristīne Ziemele, iepazīstinot klausītājus ar praktiskām idejām, kas padara ceļošanu ne tikai aizraujošu, bet arī ļauj ietupīt naudu.

Izrādās – mūsdienās ir pieejamas dažādas alternatīvas, kas ierastos tūrisma maršrutus padara tīkamākus gan ceļotgribētājiem, gan viņu maciņiem. Piemēram, piedalīšanās apmaiņas programmās vai stopēšana nav vienīgās lētās ceļošanas iespējas. Nokļūšanai no punkta A līdz savam iecerētajam galamērķim ne būt nevajadzēs cītīgi krātos ietaupījumus, bet gan azartu, radošumu un vēlmi iesaistīties avantūrā, kas var aizvest jebkuru līdz sapņainām kalnu ielejām, straujiem upju līkločiem vai glītām pilsētu ieliņām.

Ceļojot var satikt jaunus draugus un domubiedrus, iepazīt valsts kultūru tieši no iedzīvotājiem, bet, galvenokārt, iepazīt pats sevi. Jā, Kristīne ir pārliecināta, ka parasti šādu pieredzi no tūrisma kompāniju piedāvātajām ekskursijām nevarētu iegūt. Par viņas galamērķiem jau ir kļuvušas tādas valstis kā Spānija, Portugāle, Itālija, Rumānija, ASV un citas. Ņemot ceļā līdzi vien mugursomu ar vissvarīgākajām lietām, Kristīne atzīst, ka “stopēšana jau vien ir piedzīvojums”.

Aizraujošos stāstus, iespaidus un padomus papildinās fotogalerija no Kristīnes personīgā arhīva.

Ieeja bezmaksas.



 „Ogrēnieši ceļo” 

dosies uz brīnumaino Kazahstānu

Piektdien, 6.oktobrī plkst. 18.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā pēc vasaras pārtraukuma atsākas stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz neklātienes ceļojumā uz pasaules devīto lielāko valsti - Kazahstānu klātesošos aizvedīs Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenās krājuma glabātājas Agras Vāveres stāstījums.

Pirms gada Latvijā tika komplektēta pirmā tūristu grupa ar mērķi tuvāk iepazīt Kazahstānu. Šī grupa apmeklēja trīs tik atšķirīgus un katru par sevi suģestējošus Kazahstānas reģionus: jauno valsts galvaspilsētu Astanu, kuru dēvē par Centrālāzijas Dubaiju, mēness ainavām līdzīgo Ustjurtas plato rezervātu Kazahstānas rietumos un Almaty. Ceļotāji apskatīja leģendāro Medeu Ledus apli, sajūsminājās par Kaindy ezera sirreālajiem zemūdens meža skatiem un Altyn-Emel nacionālajā parkā kāpa pa krāsainiem kalniem un “dziedošām” kāpām tuksnesī.

Agras ieraudzīto, sadzirdēto un sajusto Kazahstānu klātesošajiem būs iespējams iepazīt caur aizraujošiem stāstiem un fotogrāfijām, kuras skatot ne reizi vien aizraujas elpa no brīnumainā skaistuma.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .