Grupas "Rāva" koncerts
9.novembrī plkst.19:00
Grupa Rāva darbību sāka 2014. gadā ar kara dziesmu koncertuzvedumu "Vārna krāca ozolā", ko atskaņoja skolās, muzejos, kā arī dažādos brīvdabas festivālos. Improvizējot ar koncertuzvedumā iekļauto tradicionālo materiālu, “Rāva” pievienoja tam fona efektus, basu un elektrisko ģitāru, tādējādi piešķirot mūzikai tumšāku nokrāsu, tuvojoties žanram, ko varētu dēvēt par "dark folk" vai tumšfolku. Ar jauno mūzikas virzienu grupa pirmoreiz uzstājās 2016. gada pavasarī Latvijas Universitātes grupu konkursā "Hadrons", koncertdarbību turpinot tādos festivālos kā "Laba daba", "Zemlika”, “Zobens un Lemess” un "Kilkim Žaibu" Lietuvā. 

2018. gada 9. martā Ģertrūdes ielas teātrī "Rāva" prezentēja savu pirmo studijas albumu ar nosaukumu “Rāva”, kam pamatā ir latviešu tradicionālās kara dziesmas.

Ieejas maksa: 2,00 Eur

Lībieši mākslas muzejā

27.oktobrī plkst. 13:00 Tikšanās laikā izstādes "Randali" mākslinieki atcerēsies un dalīsies atmiņās par plenērā „Līvzeme” pavadīto laiku, atklājot arī dažus interesantākos stāstus, kas slēpjas aiz katras izstādē apskatāmās gleznas vai grafikas. Šiem mākslas darbiem vijas cauri īpašs jūras krasta un tā iedzīvotāju šarms. Pasākuma laikā šo piekrastes atmosfēru paspilgtinās lībieši, kas uz Ogri mēros tālo ceļu no Dundegas, Mazirbes un Kolkas.

Programmā plānots izrādīt LTV kultūras ziņu redaktores Anetes Lesītes veidoto filmu, kas tika uzņemta šī gada plenēra laikā. Kā goda viesi gaidāmi Ungārijas goda konsule Ariana Zupika, Lībiešu savienības vadītāja Ieva Ernštreite un biedrības „Randalist” vadītāja Veronika Millere.




Dokumentālā filma "Laika tilti"

25.oktobrī plkst.18:30

Franči var lepoties ar savu jauno vilni, Baltijas valstis ar savu Baltijas poētiskā dokumentālā kino vilni, ko padomju laikos kā pretstatu propagandas filmām attīstīja patiesi autori. “Laika tilti” apvieno maģiskos mirkļus no tā laika filmām ar kadriem, kuros redzami režisori šodien. No Ulda Brauna cenzētās filmas “235 000 000”, kas bija veltījums PSRS tautām un kultūrām, līdz Marka Sosāra darbiem, kas uzņemti Kihnu salā. No Ivara Selecka sirsnīgajiem stāstiem par zvejniekiem un zemniekiem viņa iemīļotajā Latvijā līdz Roberta Verbas filmai, kuras varonis spēlē akordeonu un šodien ir nedzirdīgs. No Andresa Sēta, kurš atgriežas vietā, kur tika filmējis laimīgos cilvēkus Jāņu naktī, līdz Aivaram Freimanim un viņa laimīgajam zēnam, kurš nu jau kļuvis sirms. Ar Herca Franka un Henrika Šablevičus viedajiem apcerējumiem par dokumentālo kino.


Edijs Pālens. "Viss būs labi"
Izstādes aklāšana

4.oktobrī plkst.18:00

Fotogrāfējot politiskās reklāmas, fotogrāfs piemeklējis īpašus leņķus un perspektīvas, lai attēls nestu vairāk informācijas un liktu cilvēkiem padomāt ne tikai par vārdiem, kas daiļo partiju plakātus un visiem jau gadu desmitiem ir labi zināmi, bet spēt cilvēkiem parādīt šos solījumus plašākā realitātes kontekstā.

Izstādē „Viss būs labi” izstādītajās fotogrāfijās satiekas divas realitātes. Viena, kas ir politiķu solījumi, otra, brīžiem skaudrā patiesība par situāciju mūsu valstī. Papildus šobrīd aktuālajām, 2018.gada vēlēšanu reklāmām, izstādē būs skatāmi arī senāki fotogrāfa darbi, kas ir kā atskats uz agrāk izteiktajiem solījumiem un uz kuriem varam atskatīties ar šodienas pieredzi, izdarot svarīgus secinājumus. Politiskos saukļus un reklāmas, papildina kadri no iepriekšējo gadu vēlēšanu iecirkņiem, kur ikvienam ir bijusi svarīga loma lemt pašu nākotni.


Dokumentālā filma "Knutifikācija" un tikšanās ar režisoru Ivaru Tontegodi

Dokumentālās filmas "Knutifikācija" seanss Ogres Vēstures un mākslas muzejā 27.septembrī plkst. 18:30

Jauns padomju dzejnieks, atgriežoties no studijām PSRS metropolē Maskavā PSRS provincē Latvijā, saskaras ar valdošo stagnāciju un par biedinājumu citiem brīvdomīgajiem tiek notiesāts uz 7 gadiem Gulagā. Bet, pretēji čekas iecerei, viņš pēc atgriešanās no nometnes kļuvis vēl radošāks un neērtāks pastāvošajai iekārtai. Un tāds ir palicis līdz šai dienai.

Latvija laikmetu krustcelēs caur Knuta Skujenieka dzīves un domu prizmu.
Dzejnieks Jānis Rokpelnis ir teicis: Ir cilvēki, kurus tu satiec, un saproti, ka viņš ir ģēnijs. Mūsu tautai nav daudz cilvēku, kurus varam saukt par ģēnijiem. Vēl mazāk ir ģēniju, kuri vēl aizvien ir mūsu vidū. Tie ir mākslinieki, kuri ar savu dzīvi un daiļradi ir meklējuši atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ikvienai domājošai personībai.
Viens no šādiem cilvēkiem ir Knuts Skujenieks – iespējams, līdz galam neatzīts un nenovērtēts. Cilvēks, kuru raksturo bezkompromisa stāja un vīrišķība šī vārda viscēlākajā izpratnē, cilvēks, kurš aicina patstāvīgi domāt arī citus. 

Pēc seansa saruna ar kinolentes režisoru Ivaru Tontegodi.

Biļetes cena: 2,00 Eur



LUX balvas ieguvēja - filma "Sāmu asinis"

Kas notiek, ja sarauj visas saites ar savu kultūru? Vai tiešām iespējams kļūt par kādu citu? Filma ir stāsts par Elli Marju, kuru 1930.gadā ievietoja internātskolā, kur sāmiem tika ierādīta viņu vieta sabiedrībā, bērnus pētīja Valsts Rasu bioloģijas institūta zinātnieki un sarunāšanās dzimtajā valodā bija sodāma. Nu viņa jau kā sirmgalve, kas sevi dēvē par Kristīni, viesojas Lapzemē, svešādo tautiešu lokā…

Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas kopražojuma filma “Sāmu asinis” ieguvusi 2017. gada LUX kino balvu. LUX balva popularizē Eiropā ražotu kino, mūsu radošās industriju un mūsu kulturālo un valodu daudzveidību.

Filmas demonstrēšana ir sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Ieeja bezmaksas


Fotoizstādes "Viena diena Ogrē" atklāšana

23.augustā plkst.18.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta jauna  izstāde, kurā tiks izstādīti šī gada 25.maijā notikušās fotoakcijas „Viena diena Ogres novadā – 2018” fotogrāfu notvertie mirkļi, kas reflektē mūsu mūsu novada un tās iedzīvotāju ikdienu.

Izstādes atklāšanas dienā muzejā pulcēsies fotogrāfi, kas piedalījās akcijā, un dalīsies ar saviem iespaidiem par saulainajā maija dienā piedzīvoto dienu Ogres novadā. Par skanīgu atmosfēru pasākumā parupēsies Ogrē dzimušie mūziķi Ilze Helmane un Rolands Majors, kas pārstāv tādus mūzikas žanrus kā jazz, funk, soul un blues.
 
Pirmā reize, kad fotogrāfi no visas Latvijas vienojās 24 stundu akcijā, lai dokumentētu notikumus Ogres rajona cilvēku darbā un sadzīvē notika 1988.gadā. Arī šogad, Latvijas simtgadē, fotogrāfi bija aicināti fotogrāfijās iemūžināt cilvēkus, vidi un norises Ogres novadā, veidojot šī brīža Ogres novada portretu. Visu fotoakciju laikā tapušie darbi kā nozīmīgas laikmeta liecības glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā.
 
Novada dzīvi šogad dokumentējuši 42 fotogrāfi, apliecinot, cik ļoti bezgalīgu māksliniecisku un tematisku daudzveidību iespējams sasniegt, kopīgi stāstot vienas diennakts stāstu par dzīvi un cilvēkiem pasaules mērogam tik niecīgā ģeogrāfiskā telpā kā Ogres novads. Fotogrāfu vidū bija arī septiņi, kas piedalījušies visās  fotoakcijās - Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Biruta Putniņa, Dainis Kārkluvalks, Līga Ločmele, Andris Linde un Vitauts Mihalovskis. Savu dalību šajā notikumā varēja pieteikt ikviens, kurš vēlējās pārbaudīt savas prasmes foto mākslā.
 
Izstāde muzejā būs apskatāma līdz 30.septembrim.


Vieduma un apziņas spoguļi Ogres muzejā

Otrdien, 3.jūlijā plkst.17:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta divu mākslinieku, Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska, izstāde „Atspulgi”, kas ir daļa no II Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles programmas.

Piedaloties biennāles dalībniekiem, konkursa žūrijas locekļiem un pašiem māksliniekiem svinīgās noskaņās tiks atklāta izstāde „Atspulgi”, kas reflektē Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska izfiltrētu pieredzi, kas tiek transformēta skulptūrās un gleznās, lai caur tām, izmantojot dažādas perspektīvas, tuvotos izpratnei par dzīvi. Pasākumā muzicēs talantīgais ogrēniešu duets „Santehniķi”, kuri savu atpazīstamību izpelnījušies spēlējot uz pašu izveidotā instrumenta - trubafona.



Filmas "Dziesmuvara" seanss un tikšanās ar filmas veidotājiem


27.jūnijā plkst.18:00 filma „Dziesmuvara” un tikšanās ar scenārija autoru Daini Īvānu un citiem filmas veidotājiem

Režisora Askolda Saulīša dokumentālā filma ir stāsts par mums pašiem un par Dziesmu un deju svētku tradīciju attīstību dinamiskajā un mainīgajā laika ritā vairāk nekā simts gadu garumā.  Vēsturiskas fotogrāfijas, dažādas laikmeta liecības, oficiālas un ģimeņu hronikas, kā arī liktenīgo dziesmu motīvi ir atgādinājums par latviešiem dotās dziesmuvaras pārlaicīgumu, nozīmi nācijas pašapziņas celšanā, tautas saliedēšanā un brīvības gara uzturēšanā jebkuros apstākļos, kā tēvzemē, tā trimdā.

Ieeja bezmaksas, ar ielūgumiem, kurus var izņemt muzeja kasē vai pieteikt pa e-pastu: ogresmuzejs@ogresnovads.lv
*Ielūgumu skaits ir ierobežots

Filmas "Baltu ciltis" seanss un tikšanās ar filmas veidotājiem

7.jūnijā plkst.19:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks rādīta filma "Baltu ciltis". Pirms filmas seansa - tikšanās ar filmas veidotājiem, kuri atklās filmas tapšanas gaitu un aizkadrus. 

"Baltu ciltis" ir populārzinātniska dokumentālā filma par baltu ciltīm ar krāšņām animētām epizodēm un vēsturiskās realitātes inscenējumiem.
Filma par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Filmas galvenais varonis, tirgotājs Larss no Gotlandes, apceļo zemes, ko apdzīvo kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi, prūši, jātvingi, galindi, augštaiši un žemaiši, kas tobrīd sasnieguši savu augstāko attīstības pakāpi. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļaus ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē – ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?

Ieejas maksa: 2,00 Eur


Poļu ceļotājs Mareks Kaminskis viesojas Ogres Vēstures un mākslas muzejā

No Polijas galvaspilsētas Varšavas ceļā uz Japānu Mareks Kaminskis, slavenais poļu ceļotājs un daudzu grāmatu autors, piestās Ogrē – lai uzlādētu savu elektromobili, nedaudz atpūstos pirms tālākā ceļa un arī paskatītos, kā šeit dzīvojam.

No Varšavas Polijā līdz Tokijai Japānā M. Kaminska ekspedīcijas maršruts 13 000 km garumā vedīs cauri Sibīrijai, Mongolijai, Ķīnai, Dienvidkorejai, pārvietojoties ar videi draudzīgu spēkratu – elektromobili un Japānā ejot kājām.

Par sevi un saviem ekstremālajiem ceļojumiem, tai skaitā uz Ziemeļpolu un Dienvidpolu, kā arī daudzām citām neparastām vietām uz zemeslodes M. Kaminskis interesentiem pastāstīs 1. jūnijā plkst. 15.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā.


Lekciju cikls "Ogrēnieši ceļo". Aināra Kadiša stāsts par Vitimas upes noslēpumiem

31.maijā plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā turpināsies stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz stāstu ciklā ar saviem ceļojuma stāstiem dalīsies grāmatas „Sibīrijas piezīmes. Vitimas upes noslēpumi” autors Ainārs Kadišs.

Ainārs Kadišs vienatnē veica neiedomājamu maršrutu, gandrīz astoņsimt kilometru garumā, ar laivu pa vienu no Sibīrijas mežonīgākajām un noslēpumainākajām upēm — Vitimu. Vitima  ir Ļenas pieteka. Slavena ar savu viltību un skarbi skaisto,  mežonīgo dabu.  Zeltraču,  nefrītraču,  mednieku, bet vēsturiski - arī katordznieku teritorija. 
48 dienu ilgais ceļojums, kurš sākās Ogrē un veda uz Austrumsibīriju, kas ir arī viens no neapdzīvotākajiem apgabaliem pasaulē, Aināru Kadišu iepazīstināja gan ar sirdscilvēkiem, gan bandītiem, izveda cauri Vitimas upes krācēm, nodrošināja adrenalīna līmeņa pacelšanos un noteikti uzstādīja latiņu nākamā ceļojuma plānošanai, jo šeit redzētais un piedzīvotais ir neaizmirstams un aizraujošs stāsts, ar kuru autors dalīsies šajā stāstu vakarā.

Ieeja bezmaksas.


Ināras Kolamanes dokumentālā filma
"Dubultā dzīve. Sekss un PSRS"

10.maijā pirmizrādi piedzīvojusī Ināras Kolmanes režisētā filma „Dubultā dzīve. Sekss un PSRS”, jau 18.maijā, starptautiskajā Muzeju dienā, būs skatāma arī Ogres Vēstures un mākslas muzejā.

Filma ir Latvijas, Francijas un Ukrainas kopražojums, kuras pamatā ir ironiski, traģikas un humora pilni stāsti par Homo Sovieticus jeb Padomju cilvēku, kura dzīvē nebija vietas seksam, tikai mīlestībai pret plašo Padomju Savienību.

Ieejas maksa: 2 Eur


Kārļa Vītola izstādes "Divi ķermeņi" atklāšana

12.maijā plkst. 15:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Kārļa Vītola personālizstāde „Divi ķermeņi”.

Devītajā Kārļa Vītola personālizstādē „Divi ķermeņi” ir apskatāmi gleznoti akti, kurus nošķir laika distance un dažādi skatījumi, dokumentējot vīrieša mākslinieka fokusa maiņu.

Ķermenis ir vienīgais, kas cilvēkam pieder un ir nenovēršami saaudzis ar personu. Kad mēs domājam par konkrētu cilvēku, asociējam viņu ar tādiem vizuāli tveramajiem parametriem kā dzimums, vecums un stāva uzbūve. Pretēji tam akadēmiskajā glezniecībā pastāv figurālisma tradīcija, kas izmanto miesu kā galveno izteiksmes līdzekli.



MUZEJU NAKTS TINGEL-TANGELS

2018.gada 19.maijā no plkst. 20:00 līdz 00:00


20:00 - 23:00 Smilšu darbnīcas meistarklase

20:00 -21:00 Maģiskā laterna. Ķeipenes Kino stacijas seno kino ierīču demonstrējumi Veltas Riekstiņas vadībā. Mēmā kino seanss

21:00 -22:00 Ceļojošā cirka "Beztemata" priekšnesums

22:00 - 23:00 Ēnu teātra meistardarbnīca

23:00 - 00:00 Lustīgai vakara noskaņai: Dziedošo aktieru ansambļa "Regīna" koncerts




Kristīnes Želves režisētās filmas „Mērijas ceļojums” (2018) seanss.

4.maijā plkst.17:00 dāvināsim muzeja viesiem iespēju noskatīties Kristīnes Želves režisēto filmu „Mērijas ceļojums” (2018).

Filma ir balstīta uz patiesiem notikumiem par to kā jauna sieviete vārdā Mērija Grīnberga Otrā pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju, vairākus desmitus vagonu ar  mākslas eksponātiem. Ja nebūtu Mērijas, lielākā daļa Latvijas mākslas krājumu būtu aizgājuši zūdībā.

Ieeja ir bezmaksas.


Stāstu cikls "Ogrēnieši ceļo"
Citādā Meksika

26.aprīlī plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā turpinās stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz kopā ar muzeja speciālisti Janu Iesalnieci dosimies uz Meksiku.

Izdzirdot vārdu Meksika, visbiežāk mums uzreiz rodas asociācijas par saulaino zemi Centrālamerikā, kur karstasinīgie mačo nēsā spilgtās krāsās izdekorētās sombrero platmalu cepures, kur  var gozēties balto smilšu pludmalēs , kur var izkāpelēties pa mūžsenām piramīdām, un iepazīties ar šīs valsts pirmiedzīvotāju indiāņu cilšu atstātajām liecībām kultūrvēsturiskajos objektos.

Un tā arī ir, ka parasti tūristu straumes Meksikā plūst no galvaspilsētas Mehiko dienvidu virzienā uz Akapuko kūrortpilsētu Klusā okeāna krastā, vai arī uz Kankunu Jukatanas pussalā, Karību jūras piekrastē.

Šoreiz stāsts būs par citādu Meksiku, par šīs valsts ziemeļdaļu, kur ceļš pāris nedēļu garajā ceļojumā ved cauri lielākām un mazākām pilsētām, bet pats galvenais – uz neparastiem un eksotiskiem dabas reģioniem. Vara kalni, kritenes, cenotes, taramaras ļaudis, agaves un arī kāds našķis no Meksikas...
Tā būs saruna par neredzēto Meksiku.


Helēnas Kozlovas solo koncerts "Viss neiespējamais ir tepat"

24. martā plkst. 19.00 esat aicināti uz Helēnas Kozlovas solo koncertu “Viss neiespējamais ir tepat” Ogres muzejā.

Helēna savulaik ir mācījusies Ogres mūzikas skolā, 1992. gadā piedalījusies underground grupas “Tukša muca”  ierakstos (vokāls un saksofons), 1994. gadā TV jauno mūziķu konkursā “Meklējam solisti”, kur guva ievērību ar savu neparasto balsi un raksturu. Sekoja sadarbība ar dažādiem mūziķiem, un tajā pašā gadā Helēna kļūst arī par ievērojamās gotiskā roka grupas “Skumju akmeņi” vokālisti un dziesmu autori. Grupa strauji gūst ievērību underground mūzikas vidē. 1995. gadā festivālā “Sinepes un Medus” grupa izcīna “Lielo sinepju balvu”.

2013. gadā Uldis Rudaks par Helēnas balsi saka: "Dziedātāja Helēna Kozlova ir neparasta un unikāla parādība latviešu mūzikā ar ļoti jaudīgu balsi — viņa var dziedāt gan ļoti zemu, gan klasiski augstā balsī, gan arī rūkt, kā to mēdz darīt puiši metālisti un ko sauc par growl"

 1997. gadā Helēna uzsāk solo darbību, iznāk divi albumi, viņa uzstājas folkmūzikas festivālos, piedalās izrādēs, kino filmās. Mūziķiem piepulcējoties, pamazām veidojas grupa “Levīti”. Tās mūzikā ir gan etno, bosanovas un folkmūzikas, gan arī džeza ietekmes. Repertuārā ir instrumentālas kompozīcijas un dziesmas latviešu un "putnu" valodās. Galvenais akcents tiek likts uz Helēnas garīgi poētiskajiem tekstiem. Grupa iegūst 3. vietu konkursā “Stage Number One” (2005), festivālā “Tabernacle 2009” gūst balvas nominācijās “labākā grupa”, “labākais aranžējums” un “labākais instrumentālists”. 2014. gadā Levītu albums “Tavi vārdi” nominēts “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai” nominācijā “Labākais alternatīvās mūzikas albums”.

Koncertā Ogres muzejā 24. martā Helēna dziedās savas autordziesmas, spēlēs ģitāru, klavieres un blokflautu.


Stāstu cikls Ogrēnieši ceļo.
Janas Iesalnieces piedzīvojumi Namībijā. 

16.martā, plkst. 18:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā visus ceļošanas entuziastus muzeja speciāliste Jana Iesalniece aizvedīs virtuālā ceļojumā uz Atlantijas okeāna piekrasti, kas apskalo Āfrikas dienvidrietumu piekrastes valsti Namībiju.

 Turpinot ciklu „Ogrēnieši ceļo”, Jana, kas iepazinusi teju katru pasaules stūrīti, dalīsies ar sevis pieredzēto un latvietim tik neierasto ikdienas dzīvi, kas valda Namībijā. Pastāv teorija, ka tieši Namībijas tuksnesis ir vieta no kuras nākušas pirmās civilizācijas, turklāt dzīve šeit rit pavisam citādākā gaisotnē, nemaz nerunājot par tur sastopamo eksotisko faunu – lauvām, ziloņiem, zebrām un citiem zvēriem. Šajā stāstu vakarā uzzināsim, kas ir himbu cilts un kādi vēl brīnumi sastopami šajā skaistajā zemē. 



Pilsētas 90 gadu jubilejai veltītie pasākumi muzejā

2018. gada 24. februārī

Izstāde Ogrei – 90

Deviņdesmit foto mirkļi no Ogres pilsētas vēstures, dzīve pilsētā visā tās daudzveidībā - ikdiena, sadzīve, svētki, cilvēki, tradīcijas, vide. Katram gadam tiks veltīta viena, šajā laikā uzņemta fotogrāfija. Fotogrāfijas papildinās laikmeta liecības – dažādi attiecīgo laiku raksturojoši priekšmeti.

Izstādes atklāšana plkst. 12.00

 

Vēstures lasījumi, kuros piedalīsies Ogres muzeja speciālisti, kā arī citu muzeju un institūciju pētnieki. Aplūkoto tēmu loks būs visai plašs, sniedzot ieskatu dažādos Ogres vēstures attīstības posmos.

Programma

12.30- 12.50

Rīgas atpūtnieki Ogrē 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Zita Pētersone. Mg. hist. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs

Ogre kā atpūtas vieta rīdzinieku vidū popularitāti ieguva jau 19. gadsimta 60. gados. Vasarās te atpūtās ievērojamu un bagātu vācbaltiešu dzimtas, kas pārstāvēja dažādas profesijas - tādas kā Rīgas pašpārvaldes darbinieki, eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvji. Starp tiem bija Rīgas pilsētas galva Vilhelma Bulmerinks, birģermeistars Frīdrihs Gotfrīds Timms, Rīgas pilsētas mērnieks Rihards Jūliuss Štegmans u.c.


12.50-13.15

Bēmu dzimtas īpašumi Ogrē. Pārsla Pētersone. Dr.hist. Ogres Vēstures un mākslas muzejs

Lasījums iepazīstina ar latviešu zemnieka - Jāņa Bēma (1835-1915) un viņa dēla Paula Bēma (dz.1871) - veikumu Ogres miesta un pilsētas attīstībā. Vēl šodien, kaut daļēji pārbūvēti,  saglabājušies viņu celtie nami  Rīgas ielā 8, Brīvības ielā 1, Rīgas ielā 6a un Brīvības ielā 18, nams Rīgas ielā 13 izzudis Rīgas HES celtniecības darbu laikā.  J.Bēma sākotnējā apmešanās vietā Ogrē bija vietējais krogs, kur ģimene, saimniekoja vairāk nekā trīsdesmit gadu. Diemžēl 1930. gadu saimnieciskās krīzes laikā, īpašumus nācās pārdot un vērienīgā Bēmu ģimenes uzņēmējdarbība Ogrē beidzās.

 

13.15.-13.40

Sanatorija Saulstari. Ilmārs Dirveiks. Dr. arch. Daugavpils universitātes Mākslas zinātņu institūts

Sanatorijas ēka „Saulstari” Ogrē, Saulstaru ielā 2 ir viens no "kanoniskiem" funkcionālisma piemēriem Latvijā, būdama kā analogs pazīstamajām funkcionālisma stila veselības kopšanas iestādēm Francijā, Vācijā vai Holandē. Lai gan „Saulstari” ir agrīns un savā ziņā pieticīgs funkcionālisma piemērs, salīdzinot ar “Tērvetes” un “Ķemeru” sanatorijām, tieši modernās kustības „pioniera” statuss izceļ  „Saulstaru” ēku citu vidū. Tajā kā mācību grāmatā var lasīt visus funkcionālisma klasiskos izteiksmes paņēmienus. Turklāt būve izcili iekļaujas sarežģītajā Pārogres reljefā un ainavā.


13.40-14.00

Šaursliežu dzelzceļs Ogre-Laubere. Santa Šustere. Mg.philol. Ogres Vēstures un mākslas muzejs

1932. gadā tiek izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Ogre – Laubere, kas sākās  Ogres dzelzceļa stacijā un šķērsoja lielos mežu masīvus toreizējos Ikšķiles, Suntažu un Lauberes pagastos. Dzelzceļa pamatfunkcija bija koksnes transportēšana, bet bānītis ticis izmantots arī ogrēniešu izpriecu braucienos un pilsētniekiem, dodoties uz mežu pēc ogām un sēnēm. 


Pārtraukums


14.15.-14.35

 “Lapu” māja Ogrē, Ausekļa prospektā 1. Toms Zariņš. Mg.hist.

Bijušā Jaunogres vasarnīcu rajona apbūve sākās tikai 1926.gadā. Jau 1927.gadā kā viens no pirmajiem savu namu Ausekļa prospektā 1 uzcēla Rīgas pilsētas valdes darbinieks Kārlis Lapa (1889—1970). Tolaik pat nenojaušot, ka ēkas un tās iemītnieku liktenis tik spilgti atspoguļos pilsētas attīstības līkločus ilgā laika posmā.


14.35-15.00

1941. gada 14. jūnija masu deportācijas laikā no Ogres pilsētas izvesto iedzīvotāju likteņi. Gatis Liepiņš.  Mg.hist.

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas  deportēja 15 424 cilvēkus. Viņu vidū bija arī 18 Ogres  iedzīvotāji, pilsētā pazīstamas un cienījamas ģimenes ar bērniem -  aptiekas īpašnieka Pētera Šīrona, tirgotavas saimnieka Roberta Miķelsona, Rīgas apgabaltiesas locekļa Arnolda Apsalona un citas ģimenes. Lasījums vēstīs par ogrēniešu gaitām un likteņiem izsūtījumā un ieslodzījumā. Izmantoti bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas arhīva dokumenti un no izsūtījuma atgriezušos cilvēku atmiņas.


15.00-15.25

Laikmetu “pēdas” Ogres pilsētas plānošanas dokumentos un pilsētvidē. Uldis Apinis. Mg.geogr.

Pētījumā izsekots, kā notikusi pilsētas attīstība un kādas “pēdas” tajā ir atstājušas politiski-ekonomiskās sistēmas, kas pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir nomainījušas cita citu. Izbūves plāns, ģenerālplāns, teritorijas plānojums - tik dažādi nosaukumi vieno plānošanas dokumentus, kuros fiksētas laikmetu idejas par modernu un ērtu pilsētu. Šie materiāli ļauj izsekot Ogres pilsētas izaugsmei no 20.gs sākuma līdz mūsdienām un saprast, kāpēc pilsēta ir tāda, kādu to redzam šodien. Attīstība ir nemitīgs un ciklisks process, tādēļ ielūkošanās pilsētas vēsturē, iespējams, ļaus izvairīties no kļūdām Ogres attīstībā nākotnē un saskatīt idejas, kas tai būtu piemērotas arī 21.gadsimtā.




Ogres muzejā Ilzes Patmalnieces meistarklase


Sestdien, 16. decembrī, plkst. 13.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā norisināsies mākslinieces un dizaineres Ilzes Patmalnieces meistarklase modes zīmējumu veidošanā. Modes māksliniece, kuras izstādi „...no zīmuļa līdz tērpam” var apskatīt šobrīd muzejā, iepazīstinās interesentus ar pamatiem skiču jeb modes zīmējumu veidošanā un dos padomus tērpu modelēšanā.

Apģērbu dizaina veidošana un modelēšana ir teju katras meitenes sapnis. Laikmetā, kad mode pastāvīgi mainās, katra radošā ideja var aizsākt jaunas modes tendences. Taču pirms uzsākt tērpu modelēšanu, noder praktiskas zināšanas skices veidošanā. Jāizprot – modes zīmējums atšķirās no klasiskā ar savām proporcijām un citām detaļām, par kurām pastāstīs māksliniece Ilze Patmalniece.

Visa tērpa tapšanas procesa aizsākums ir zīmulis un skice. Šai tēmai ir veltīta arī Ilzes Patmalnieces personālizstāde. Interesenti Ogres muzejā būs laipni aicināti smelties iedvesmu un idejas savu modes zīmējumu tapšanas laikā un iejusties arī modeļa lomā.

Ieeja bezmaksas

Lāsma Padedze,

Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste


Izstādes „...no zīmuļa līdz tērpam” atklāšana

Piektdien, 1. decembrī, plkst. 19.00 Ogres muzejā tiks atklāta ogrēnietes, modes mākslinieces un dizaineres Ilzes Patmalnieces pirmā personālizstāde „...no zīmuļa līdz tērpam”.

Ilzei Patmalniecei kā daudziem modes māksliniekiem piemīt laba formas un krāsu izjūta. Mākslas zinības apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas apģērbu modelēšanas nodaļā, Tallinas mākslas universitātē un Latvijas mākslas akadēmijā. Mākslinieces īpašā izsmalcinātība atspoguļojas ne tikai sievišķīgajās kāzu kleitās, bet arī Latvijā atpazīstamu mūziķu darinātajos tērpos.

Daloties pārdomās par savu darbu, Ilze Patmalniece stāsta, ka “mode reflektē visu apkārt notiekošo - arhitektūrā, politikā, mūzikā, inovācijās. Tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. Un tas var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc modes mākslinieka uzdevums ir palīdzēt nodot šo informāciju. Reizēm jūtos kā tēlnieks, jo man ir dota iespēja ar tērpa palīdzību pamanīt un izcelt visu skaisto sievietē, un kaut ko paslēpt. Jābūt arī labam psihologam, lai saprastu, cik drosmīga ir nēsātāja un ko varēs iznest. Īpaša sajūta man ir darinot kāzu kleitas, tas ir darbs, kurš sniedz lielu prieku arī man”.

Pirmsākums ir zīmulis un skice. Tikai tad, atrodot labāko risinājumu, konkrētai sievietei tiek darināts tērps. Izstādē būs skatāmas kleitas, kuru radīšanai Ilze Patmalniece iedvesmu ir smēlusies no katras nēsātājas stāsta, kā arī tērpi, kuri darināti speciāli koncertprogrammām, dziesmām, fotosesijām un citiem pasākumiem. Apmeklētājiem būs pārsteigums, redzot arī citas mākslinieces prasmes – darbus, kuros attēlotas radošas idejas.

 Izstāde skatāma  līdz 2018. gada 14. janvārim.

Ieeja bezmaksas.

Lāsma Padedze,

Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste


Ogres Vēstures un mākslas muzejā varēs izgatavot patriotiskus aksesuārus.

Piektdien, 10. novembrī,  Lāčplēša dienas priekšvakarā, plkst. 17.00 Ogres muzejs aicina piedalīties radošajā darbnīcā, kuru vadīs māksliniece Līva Kaprāle. Gatavojoties svētkiem, būs iespēja pašam izgatavot skaistu rotu un dalīties svētku noskaņojumā. 

Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, mēs piespraužam lentīti Latvijas karoga krāsās, apliecinot mūsu vienotību un piederību tautai. Šo tradīciju ir iecienījuši daudzu paaudžu cilvēki. Simbolu, etnogrāfisku zīmju un rakstu ietveršana apģērbā palīdz akcentēt ne tikai latviskumu, bet raisa arī patriotisku sajūtu, kas īpaši šajā laikā rada saviļņojumu un neaprakstāmas emocijas. 

Ar dažādu rakstu, krāsu lentēm un citiem radošiem risinājumiem var panākt ļoti glītu un gaumīgu aksesuāru, ko var nēsāt arī ikdienā. To katram palīdzēs izveidot tekstilmāksliniece Līva Kaprāle, kura vada muzeja rīkotās radošās darbnīcas jau trešo gadu. Viņa savu iedvesmu un latviskos motīvus meklē dabā, jo tieši novembris ir mēnesis, kad rudens mijas ar ziemu, un arī vēsturiski dabas apstākļi ir radījuši īpašu dramatisku noskaņu.

Svētku atmosfēru papildinās kokles skanējums.

 Ieeja bezmaksas.

Stāstu cikls "Ogrēnieši ceļo". Kā ceļot lēti?

Piektdien, 3. novembrī, plkst. 18.30 Ogres Vēstures un mākslas muzejā stāstu ciklu „Ogrēnieši ceļo” turpinās Kristīne Ziemele, iepazīstinot klausītājus ar praktiskām idejām, kas padara ceļošanu ne tikai aizraujošu, bet arī ļauj ietupīt naudu.

Izrādās – mūsdienās ir pieejamas dažādas alternatīvas, kas ierastos tūrisma maršrutus padara tīkamākus gan ceļotgribētājiem, gan viņu maciņiem. Piemēram, piedalīšanās apmaiņas programmās vai stopēšana nav vienīgās lētās ceļošanas iespējas. Nokļūšanai no punkta A līdz savam iecerētajam galamērķim ne būt nevajadzēs cītīgi krātos ietaupījumus, bet gan azartu, radošumu un vēlmi iesaistīties avantūrā, kas var aizvest jebkuru līdz sapņainām kalnu ielejām, straujiem upju līkločiem vai glītām pilsētu ieliņām.

Ceļojot var satikt jaunus draugus un domubiedrus, iepazīt valsts kultūru tieši no iedzīvotājiem, bet, galvenokārt, iepazīt pats sevi. Jā, Kristīne ir pārliecināta, ka parasti šādu pieredzi no tūrisma kompāniju piedāvātajām ekskursijām nevarētu iegūt. Par viņas galamērķiem jau ir kļuvušas tādas valstis kā Spānija, Portugāle, Itālija, Rumānija, ASV un citas. Ņemot ceļā līdzi vien mugursomu ar vissvarīgākajām lietām, Kristīne atzīst, ka “stopēšana jau vien ir piedzīvojums”.

Aizraujošos stāstus, iespaidus un padomus papildinās fotogalerija no Kristīnes personīgā arhīva.

Ieeja bezmaksas.



 „Ogrēnieši ceļo” 

dosies uz brīnumaino Kazahstānu

Piektdien, 6.oktobrī plkst. 18.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā pēc vasaras pārtraukuma atsākas stāstu cikls „Ogrēnieši ceļo”. Šoreiz neklātienes ceļojumā uz pasaules devīto lielāko valsti - Kazahstānu klātesošos aizvedīs Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenās krājuma glabātājas Agras Vāveres stāstījums.

Pirms gada Latvijā tika komplektēta pirmā tūristu grupa ar mērķi tuvāk iepazīt Kazahstānu. Šī grupa apmeklēja trīs tik atšķirīgus un katru par sevi suģestējošus Kazahstānas reģionus: jauno valsts galvaspilsētu Astanu, kuru dēvē par Centrālāzijas Dubaiju, mēness ainavām līdzīgo Ustjurtas plato rezervātu Kazahstānas rietumos un Almaty. Ceļotāji apskatīja leģendāro Medeu Ledus apli, sajūsminājās par Kaindy ezera sirreālajiem zemūdens meža skatiem un Altyn-Emel nacionālajā parkā kāpa pa krāsainiem kalniem un “dziedošām” kāpām tuksnesī.

Agras ieraudzīto, sadzirdēto un sajusto Kazahstānu klātesošajiem būs iespējams iepazīt caur aizraujošiem stāstiem un fotogrāfijām, kuras skatot ne reizi vien aizraujas elpa no brīnumainā skaistuma.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.


Informējam, ka muzejā tiek fotogrāfēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 

 .