Ernesta Vītiņa personālizstāde “Aizstiklija” (21.01.–25.03.)

Izstāde kārtu kārtām atsegs radošā procesa liecības no brīža, kad stikla darbi atdalās no to veidotāja un sāk savu neatkarīgo dzīvi skatītāju prātos un sirdīs. Noteiktās dienās pats mākslinieks vai kāds no radošās komandas būs klātesoši, lai apmeklētāju acu priekšā bezformīgu, asu un sarežģīti apstrādājamu lokšņu vibrācijās uzburtu Aizstiklijā skulpturālu skaistumu, kurā sabrūk robežas, rodas jaunas un katrs tajā atrod savas vadlīnijas.

Keramiķis un ogrēnietis jau pusgadsimtu Kārlis Knopkens ir viens no pieredzējušākajiem savas jomas virzītājspēkiem gan Latvijā, gan Baltijas mērogā. Virpas meistars šogad svin savu 90 gadu jubileju un ir viens no pilsētas lepnumiem, jo nupat valsts svētkos saņēmis arī Gada ogrēnieša titulu nominācijā “Kultūra”.

Atpazīstamākais vecās keramikas skolas pārstāvis savulaik mācījies Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā (1947–1951), pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā, kuru absolvēja 1959. gadā ar diplomdarbu “Ziemas puķu logs”. Viņa skolotāju vidū bijis vitrāžas mākslinieks Jēkabs Bīne, gleznotājs Antons Megnis, arhitekte Marta Staņa, keramiķis Rūdolfs Heimrāts un citi ievērojami mākslinieki.

No 1959. līdz 1970. gadam K. Knopkena darba gaitas noritēja Mākslas fonda Keramikas darbnīcā – bijušajā Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikā, pēc tam darbojies kā brīvmākslinieks.

1977. gadā viņš kļuva par Radošās keramikas asociācijas “Logs” biedru.

Meistars pievērsies gan nelieliem, gan monumentāliem darbiem, nevairoties arī no eksperimentāliem meklējumiem krāsā un formā.

Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem – kopā ar keramiķi Latvīti Mednieci 1983. gadā veidotais 20x7 m lielais sienas panno “Gājputni” Jelgavas Lauksaimniecības universitātes iekšpagalmā.

Keramiķis izstādēs piedalās kopš 1960. gada, un viena no pēdējām nozīmīgākajām bija dalība Baltijas valstu laikmetīgās keramikas izstādē “Pamati” 2019. gadā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.

Meistara dzīvesprieks un enerģija iedvesmo – kopš pirmajiem māla podiņiem govju ganībās bērnībā strauta malā ir aizritējuši piesātināti, auglīgi gadi, un meistars vien uzmundrinoši nosmaida ar vārdiem: “Man, paldies dievam, rokas vēl strādā!”

Alekseja Naumova gleznas 8.10.–12.12.

Aleksejs Naumovs konsekventi darbojas ainavas žanrā, apliecinot plenēra glezniecības aktualitāti arī šodien. 

Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts, studējot glezniecību Parīzē. Regulāri piedalījies izstādēs kopš 1979. gada. 2013. gadā Aleksejs Naumovs nominēts Purvīša balvai par izstādi “Pasaules pilsētas” Valmieras muzeja Izstāžu namā. 

A. Naumovs saņēmis Latvijas Valsts Augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera ordeni. 2018. gadā LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē norisinājās viņa darbu retrospekcijas izstāde “Nebeidzamā ainava”.

No 2007. līdz 2017. gadam bijis LMA rektora amatā.

Mākslinieks saņēmis stipendiju radošajai darbībai un patlaban ir iedvesmas braucienā Francijā. Rudenī Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāmi arī viņa jaunākie darbi.

Atpakaļ