IZSTĀŽU ARHĪVS 

"Randali" (Jūrmalnieki)

Šovasar Līvu krastā, Mazirbē, mākslas plenērs „Līvzeme” norisinājās jau sesto reizi, pulcējot vienuviet profesionālus māksliniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas un Dienvidkorejas. Izstādē būs skatāmi gan šī, gan pērno gadu pleneru laikā tapušie darbi.

Plenēra „Līvzeme” laikā mākslinieki tiek aicināti pētīt un izbaudīt unikālo  dabu, raksturīgo piekrastes kolorītu, jūrmalnieku un lībiešu pēcteču viesmīlību un viņu dzīves ritmu . Ciemu iedzīvotāji māksliniekiem uztic ne vien savus pagalmus un puķu dārzus, bet arī dzīves stāstus, kas, īpaši 20. gadsimta skarbo politisko pārmaiņu un karu skarti un ārdīti, cieši saistīti ar visas Latvijas likteni.

Izstādes „Randali”  darbos atklājas „Līvu krasta” portrets, kas ir mākslinieciski subjektīva, mūsdienīga  liecība unikālās dabas un vietējās sadzīves procesiem. Šie darbi ir radīti spontāni reaģējot uz laikapstākļiem, vietējo ļaužu sirsnību un pirmā acumirkļa emocionālo iespaidu.


Edija Pālena fotogrāfiju izstāde

"Viss būs labi"


Politiķu solījumi ir pārņēmuši pilsētvidi. Tie ir skaļi, saucoši un ļoti vilinoši. Daļu no tiem ir iemūžinājis fotoreportieris Edijs Pālens.

Veicot savu ikdienas darbu, strādājot nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, Edija Pālena uzdevums ir iemūžināt svarīgākos sabiedriski politiskos, ekonomikas, kultūras un sporta notikumus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Fotogrāfējot politiskās reklāmas, fotogrāfs piemeklējis īpašus leņķus un perspektīvas, lai attēls nestu vairāk informācijas un liktu cilvēkiem padomāt ne tikai par vārdiem, kas daiļo partiju plakātus un visiem jau gadu desmitiem ir labi zināmi, bet spēt cilvēkiem parādīt šos solījumus plašākā realitātes kontekstā.

Izstādē „Viss būs labi” izstādītajās fotogrāfijās satiekas divas realitātes. Viena, kas ir politiķu solījumi, otra, brīžiem skaudrā patiesība par situāciju mūsu valstī. Papildus šobrīd aktuālajām, 2018.gada vēlēšanu reklāmām, izstādē būs skatāmi arī senāki fotogrāfa darbi, kas ir kā atskats uz agrāk izteiktajiem solījumiem un uz kuriem varam atskatīties ar šodienas pieredzi, izdarot svarīgus secinājumus. Politiskos saukļus un reklāmas, papildina kadri no iepriekšējo gadu vēlēšanu iecirkņiem, kur ikvienam ir bijusi svarīga loma lemt pašu nākotni.


Viena diena Ogres novadā 2018

Izstādes atklāšanas dienā muzejā pulcēsies fotogrāfi, kas piedalījās akcijā, un dalīsies ar saviem iespaidiem par saulainajā maija dienā piedzīvoto dienu Ogres novadā.  Par skanīgu atmosfēru pasākumā parupēsies Ogrē dzimušie mūziķi Ilze Helmane un Rolands Majors, kas pārstāv tādus mūzikas žanrus kā jazz, funk, sould un blues.

Šī jau ir trešā šāda veida fotoakcija Ogrē, pirmā notika 1988.gadā un tika veidota par godu pilsētas 60. jubilejai, otro reizi 2008.gadā un arī šogad. Kopš pirmās fotoakcijas ir pagājuši tieši 30 gadi, tomēr tās mērķis ir palicis nemainīgs – fotovalodā radīt stāstu par  mūsu novada cilvēkiem, atklājot lietas un emocijas, kas mūs vieno darbos, atpūtā, kultūrā, tehnikas pasaulē un visā citā apkārtējā vidē. Fotogrāfijas ir laikmeta liecinieki, kas fiksē un iemūžina momentus, kuri tiks saglabāti un vēlāk būs skatāmi vēl nākamajām paaudzēm, kas vienmēr liksies interesantas ogrēniešiem, jo brīžiem ir grūti noticēt cik daudz var mainīties pat salīdzinoši tik īsā laika sprīdī kā 10 gadi. Iepriekšējo fotoakciju darbi glabājas Ogres Vētsures un mākslas muzeja arhīvā.

Novada dzīvi šogad dokumentējuši 42 fotogrāfi, starp viņiem bijuši arī septiņi, kas ar savām fotogrāfijām priecējuši visās trīs izstādēs, kas radītas fotoakcijas laikā, tostarp Vitauts Mihalovskis, Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Biruta Putniņa, Dainis Kārkluvalks, Līga Ločmele, Andris Linde un Vitauts Mihalovskis. Savu dalību šajā notikumā varēja pieteikt ikviens, kurš vēlējās izmēģināt pārbaudīt savas prasmes foto mākslā. 



Ilze Aulmane
"Tā vienkārši"


Izstāde „Tā vienkārši” ir stāsts par “lielām lietām”.„Man ir svarīgi runāt tieši par to, ja arī mana valoda ir bērnišķīga. Pārfrāzējot kādu nelielu Bībeles tekstu, un saglabājot tā domu – ja cilvēks nekļūst savā veidā kā bērns, viņš nespēj satvert šīs “lielās lietas”. Tas skar visas dzīves šķautnes, arī manas mākslinieciskās izpausmes, lietojot dažādus stilus, tehnikas, tēmas,” stāsta māksliniece. „Ceļš uz un ar “lielajām lietām” pieprasa naivumu, labā un cēlā nozīmē, piekrišanu riskēt un atteikties no liekā – vienkāršību."

Muzejā izstādītajās gleznās paveras Ogres pilsētai raksturīgā daba un jaušama arī kādu tās baudītāju un tik zaļās pilsētas iemītnieku klatbūtne, konteksts. Šie darbi var tikt uztverti vienkārši kā dabas studijas, pasaules un Dieva uztveres studijas un mākslas valodas treniņš – censties pateikt ko labu! 



Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska 
izstāde "Atspulgi"


Dzīve tāpat kā spogulis, dod mums atpakaļ tik, cik paši tajā ieguldam. Valdas Podkalnes instalācija ir vieduma spogulis, kurā no substancē savāktajām pieredzēm, kā asni vai sēnes uz gaismu spraucas jaunas domas ar jauniem izpratnes pozicionējumiem. Darba pamata daļu veido Zemes humuss – koks, no kura attīstās un izaug Zemes vēstnieki – asni, kas tiek simbolizēti ar tīrāko Zemes materiālu – porcelānu. Šīs skulptūras kompozīcija ir formā pārveidojušās domas un kā šajā brīdī apziņā notiekošā momentuzņēmums. Tādejādi šajā instalācijā tiek atspoguļots ne tikai personiskais tēlnieces Valdas Podkalnes viedums, bet arī publikai tiek izteikts piedāvājums caurskatīt katram savas apziņas spoguļattēlu.

Haralda Jegodzienska apziņas spoguļi ir viņa gleznas, kas pauž dvēselisko pasauli mūsos un apziņas, sajūtu mehānismus, kas tiek iedarbināti mirkļos, kad kaut ko piedzīvojam. Mākslinieka „Dvēseles spogulī” ir apstrādāti pēdējo gadu arhetipiski cilvēku attēli, kas viņam šķiet pazīstami. Tie atspoguļo spēju, kas mums piemīt – lielā daudzslāņainībā un dziļumā nolasīt vēstījumu klāstu, ko sniedz acis, piere un visas pārējās sejas kustīgās zonas. Ar savām izjūtām mēs varam sajust citu sajūtas.



Valdis Kaprālis
"Manai zemei Latvijai"

Izstādē apskatāmajos darbos izteikti jūtama mīlestība pret dzimteni, kas izpaužas krāsu tonalitātē un dabas tēlojumā.
Valdis Kaprālis ir dzimis 1954.gadā Tālajos austrumos, Amūras apgabalā, uz kurieni 1949.gadā tika izsūtīta viņa ģimene. Kad zēnam ir četri gadi, ģimene var atgriezties dzimtenē.
Glezniecība vienmēr ir bijusi Valda Kaprāļa aicinājums. Atpazīstamību izpelnījies kā ainavists un kluso dabu gleznotājs, kas savus darbus veido eļļas glezniecības tehnikā. Savos darbos mākslinieks tiecas pēc vispārinātām dabas tēla atklāsmēm reālistiski tvertos dabas skatos, kopjot tonālās glezniecības principus.
Līdz šim savas personālizstādes Valdis Kaprālis izstādījis Vācijā, Francijā, Latvijas muzejos un galerijās. 

Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstāde „Manai zemei Latvijai” būs skatāma līdz 15.jūlijam.



Felicita Pauļuka 

No 6.jūnija Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Felicitas Pauļukas gleznu izstāde, kurā būs izstādītas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošās mākslinieces gleznas.

 Felicita Pauļuka (1925-2014) ir viena no izcilākajām latviešu portreta un aktu gleznotājām, kas 20.gadsimta otrajā pusē izveidoja latviešu pasteļglezniecības tradīcijas un aizsāka pasteļa augšupeju.
Pārsteidzot ar savu talantu un prasmēm, piecpadsmit gadīgo Felicitu Pauļuku uzņēma Latvijas Mākslas akadēmijā, kurā studijas uz četriem gadiem nācies pārtraukt, Otrā pasaules kara dēļ. 1944. gadā atjaunoja studijas Glezniecības nodaļā, kur viņa mācījās pie Latvijā pazīstamajiem māksliniekiem Ģederta Eliasa un Leo Svempa. No 1944. līdz 1947. gadam strādājusi laikrakstā "Cīņa" par ilustratori un karikatūristi.
Kopš 1960. gadiem pievērsās pasteļa tehnikai, ko turpināja izkopt visu mūžu, gleznojusi daudzus Latvijas kultūras personību portretus, to starp, Lilitu Bērziņu un Ēvaldu Valteru. Pati māksliniece par pasteļglezniecību teikusi: „Tas prasa strādāt ar sirds asinīm. Tikai pārvaldot pasteļa specifiskās izteiksmes iespējas, var atrast jaunas vērtības”. Šajos darbos skatāms daudzveidīgs rokraksts, no lakoniska un skarba uz maigu un glāstošu.

 Izstādē skatāmi gan mākslinieces slavenākie portreti, to starp arī iepriekš minētie Bērziņas un Valtera, kas veidoti pasteļa tehnikā, kā arī portreti, kas veidoti ogles tehnikā. Izstādi papildina Jāņa Pauļuka gleznotais Mākslinieces portrets.
Izstādē skatāmas arī aktu gleznas, kuru izveidei māksliniece pievērsās 60-tajos gados, kas tajā laikā Latvijas kontekstā bijis reti pārstāvēts žanrs. Pati Pauļuka savus aktus dēvējusi par paplašinātiem portretiem, kuros attēlots viss cilvēka ķermenis un tajā mītošā cilvēka būtība.

Izstāde apskatāma līdz 29.jūnijam.

 


Kārļa Vītola personālizstāde
"Divi ķermeņi"

Īpaši aktīvi un rosīgi teātra dzīve Ogrē sākās tieši pirms 90 gadiem, kad ar izrādi „Smalki ļaudis” 1928.gadā tika atklāts Apvienoto biedrību jeb tagadējais Tautas nams. Turpmākos sešdesmit gadus, līdz teātris pārcēlās uz kultūras nama lielo skatuvi, šeit tika uzvests neskaitāmi daudz izrāžu. Savulaik Ogrē darbojušies vairāku biedrību dramatiskie kolektīvi, kas aizrautīgi savā starpā sacentās par labāko izrādi un publikas mīlestību. Atzinību izpelnījās arī tāds zīmīgs notikums kā ikgadējais gājiens teātra kostīmos ar zirga pajūgiem orķestra pavadībā no Tautas nama uz estrādi, kurā vasaras laikā tika spēlētas izrādes.

Teātrim piemīt īpaša aura, kas iemājo ikvienā ar to saistītajā detaļā. Šī izstāde sniegs iespēju iztēlei spēlēties un uzburt domās mirkļus no dažādām izrādēm, jo tajā būs apskatāmas izrāžu dekorācijas, afišas gan no senākām, gan mūsdienām tuvāku laiku izrādēm, grezni tērpi un pilna lāde ar kurpēm. Būs iespējams ielūkoties izrāžu tapšanas aizkulisēs un apskatīt R.Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” slaveno krāsni, kuras uzsprāgšanu parasti ar lielu nepacietību gaida visu paaudžu skatītāji. To visu izstādē papildinās projekcijas ar fotogrāfijām un video ierakstiem no Ogres teātra spēlētajām izrādēm.

Gadu gaitā mainījušies režisori, aktieru paaudzes nomainījušas cita citu, bet Ogres teātris 90 gadu jubilejā turpina priecēt skatītājus un plūkt laurus Latvijas mērogā, jo kā teicis šogad 170. jubileju svinošais latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns: “Teātris ir kā spieģelis, kurā paši savus labus un nelabus darbus, savu prieku, kā arī bēdu dienas, ar vārdu sakot, savu dzīvošanu redzam …” 


Teātra spēlēšana Ogrē


Īpaši aktīvi un rosīgi teātra dzīve Ogrē sākās tieši pirms 90 gadiem, kad ar izrādi „Smalki ļaudis” 1928.gadā tika atklāts Apvienoto biedrību jeb tagadējais Tautas nams. Turpmākos sešdesmit gadus, līdz teātris pārcēlās uz kultūras nama lielo skatuvi, šeit tika uzvests neskaitāmi daudz izrāžu. Savulaik Ogrē darbojušies vairāku biedrību dramatiskie kolektīvi, kas aizrautīgi savā starpā sacentās par labāko izrādi un publikas mīlestību. Atzinību izpelnījās arī tāds zīmīgs notikums kā ikgadējais gājiens teātra kostīmos ar zirga pajūgiem orķestra pavadībā no Tautas nama uz estrādi, kurā vasaras laikā tika spēlētas izrādes.

Teātrim piemīt īpaša aura, kas iemājo ikvienā ar to saistītajā detaļā. Šī izstāde sniegs iespēju iztēlei spēlēties un uzburt domās mirkļus no dažādām izrādēm, jo tajā būs apskatāmas izrāžu dekorācijas, afišas gan no senākām, gan mūsdienām tuvāku laiku izrādēm, grezni tērpi un pilna lāde ar kurpēm. Būs iespējams ielūkoties izrāžu tapšanas aizkulisēs un apskatīt R.Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” slaveno krāsni, kuras uzsprāgšanu parasti ar lielu nepacietību gaida visu paaudžu skatītāji. To visu izstādē papildinās projekcijas ar fotogrāfijām un video ierakstiem no Ogres teātra spēlētajām izrādēm.

Gadu gaitā mainījušies režisori, aktieru paaudzes nomainījušas cita citu, bet Ogres teātris 90 gadu jubilejā turpina priecēt skatītājus un plūkt laurus Latvijas mērogā, jo kā teicis šogad 170. jubileju svinošais latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns: “Teātris ir kā spieģelis, kurā paši savus labus un nelabus darbus, savu prieku, kā arī bēdu dienas, ar vārdu sakot, savu dzīvošanu redzam …” 


"Sibīrijas bērni"

No 2018.gada 13.februāra Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde “Sibīrijas bērni”.

2018.gadā apritēs 77 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi, u.c.), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Kopš 2001.gada režisore Dzintra Geka un operators Aivars Lubānietis uzrunāja un intervēja 1941.gada 14.jūnijā izsūtītos bērnus – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm un kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Grāmatā  “Sibīrijas bērni”  apkopotas 740 intervijas.Šīs liecības ir nesalīdzināmi iespaidīgākas kā statistika par cietušajiem vai vēsturisks faktu konstatējums.

Fonda “”Sibīrijas bērni” veidotā ceļojošā izstāde iepazīstina ar daļu no Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotoattēliem un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā
un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību,  par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju.

                                                                                       

Keramiķes Diānas Verneras
personālizstāde "Ceļš"


Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 22. janvāra būs skatāma 
mākslinieces Diānas Verneras izstāde „Ceļš”, kas vienlaicīgi
 ir radošās darbības pārskats un nozīmīga dzīves jubilejas izstāde.

D. Vernera ir dzimusi Ogrē, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ar keramikas materiāliem strādā vairāk kā 30 gadus. Sākot ar 1992. gadu regulāri piedalās izstādēs, sākot ar 1997. gadu - visdažādākajos simpozijos, kā arī astoņpadsmit gadus koordinē keramikas simpoziju un plenēru norisi Ogrē un novadā. Liela daļa no šajā izstādē redzamajiem keramikas darbiem tapuši starptautiskajos simpozijos Baltkrievijā un Latvijā.

Šajā izstādē māksliniece aicina iepazīt ne tikai keramikas, bet arī citu materiālu daudzveidību, priecāties par krāsu, līniju un faktūru spēli. Izstādē aplūkojamie, dažādās autortehnikās veidotie darbi ir kā ceļa asociāciju krātuve, kura ietver personīgu pieredzi, emocionālu un vizuālu pārdzīvojumu.

Māksliniecei darbu radīšanas procesā ir būtiski iepazīt dažādas tehnoloģijas un materiālu īpašības, ar katru no tiem sadraudzēties un atrast labāko 

pielietojumu, tāpat svarīgi  tādi kompozīcijas paņēmieni kā proporcijas, mērogs un ritms.

D. Vernera, sākot ar 2006. gadu, regulāri veido personālizstādes, starptautiskajās izstādēs piedalās no 2008. gada. Viņas darbi atrodas Baltkrievijas un Latvijas muzejos, kā arī privātkolekcijās dažādās valstīs.

Izstādes noslēgumā, pati māksliniece, starp visiem izstādes apmeklētājiem, izlozēja trīs laimīgos uzvarētājus - Lailu, Sabīni un Mārtiņu, kuri savā īpašumā ieguva Diānas Verneras oriģināldarbus.


„Kauja par Rīgu. Skats no vācu pozīcijām”



Pirms 100 gadiem, Pirmā pasaules kara nogalē Ikšķiles un Ogres apkārtnē  risinājās dramatiski vēstures notikumi: Rīgas ieņemšanas operācija jeb Itjē ofensīva. 1917. gada 19. augustā (1. septembrī) Vācijas impērijas 8. armija sāka forsēt Daugavu Ikšķiles rajonā, tai pretī Daugavas labajā krastā stājās Krievijas 12. armijas sastāvā esošie latviešu strēlnieki.


 Neskatoties uz latviešu strēlnieku pašaizliedzību un varonību, uzbrukums noslēdzās ar Rīgas ieņemšanu, tomēr dodot iespēju krievu armijas galvenajiem spēkiem atkāpties un izvairīties no draudošā ielenkuma. Par godu uzvarai Rīgā ieradās pats Vācijas imperators Vilhelms II.

     Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzami tālaika notikumi no vācu karavīru un kara reportieru skatu punkta: ierakumi, sadzīve, Daugavas forsēšana, nopostītās ēkas Ogres un Ikšķiles apkārtnē. Priekšstatu par tālaika karavīru dzīvi palīdzēs iegūt ar karošanu saistītās lietas un sadzīves priekšmeti.



"...no zīmuļa līdz tērpam"

No 1. decembra Ogres muzejā ir skatāma mākslinieces un dizaineres, ogrēnietes Ilzes Patmalnieces pirmā personālizstāde „...no zīmuļa līdz tērpam”. Tajā varēs aplūkot modes mākslinieces darinātās kāzu kleitas un citus tērpus, kuriem par iedvesmu ir kalpojuši īpaši notikumi.

Kad mode tiekas ar mākslu, mēs varam būt liecinieki ļoti skaistām pārvērtībām. Par pamatu gaumīgam tērpam kalpo ne tikai modes tendences, bet arī cilvēka stāsts, tāpēc psihologa lomā jāiejūtas arī pašam dizainerim. Ilze Patmalniece prasmīgi īsteno sieviešu sapņus un darina kāzu kleitas. Katra apbur ar savu šarmu, akcentiem un vēsta savu stāstu par īpašo notikumu.

Ilze Patmalniece mākslas zinības apguvusi gan Latvijā, gan ārzemēs. Tērpus darinājusi atpazīstamiem mūziķiem un dziedātājiem, īpašiem pasākumiem, dziesmām, koncertprogrammām. Vislielāko prieku modes māksliniecei sagādā kāzu kleitu darināšana. Pārdomās par savu darbu, Ilze Patmalniece atklāj, ka “mode reflektē visu apkārt notiekošo - arhitektūrā, politikā, mūzikā, inovācijās. Tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. Un tas var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc modes mākslinieka uzdevums ir palīdzēt nodot šo informāciju.”

Kā Ilze Patmalniece pati uzsver – tērpa pirmsākums ir zīmulis un skice...
Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstādes atmosfēru papildinās arī
mākslinieces gleznojumi un zīmējumi.  Apmeklētāji varēs novērtēt mākslinieces
daudzās prasmes un izbaudīt ceļojumu modes pasaulē no zīmuļa līdz tērpam.



Skatījums caur foto akcijas "Ogre 88" objektīvu


Sestdien, 4. novembrī, plkst. 14.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta jauna izstāde "Ogre 88", kurā skatāma daļa no 1988. gadā risinošās akcijas "Viena diena Ogrē" laikā tapušajām fotogrāfijām. Tās uzņemtas bijušajā Ogres rajonā, kas ietvēra arī tagadējos Ķeguma, Ikšķiles un Lielvārdes novadus. Izstādes atklāšanā būs iespēja tikties ar akciju dalībniekiem, fotogrāfiju autoriem.

Tuvojoties valsts simtgadei, arvien biežāk atceramies savu vecāku un vecvecāku stāstījumu par bērnību un jaunību, kā arī savus piedzīvojumus bērnudārzos un skolās. Dokumentāls liecinieks šīm atmiņām ir fotogrāfijas albumos. Šajā izstādē eksponētas fotogrāfijas, kuras glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā gandrīz 30 gadus un ir ieguvušas kultūrvēsturisku nozīmi.

1988. gada 20. maijā pirmo reizi Ogrē notika foto akcija "Viena diena Ogrē". Šīs akcijas iniciators bija toreizējais Ogres foto kluba vadītājs Egons Spuris, un tā notika gadu pēc akciju  "Viena diena Latvijā. 1987" un "Viena diena Rīgā" norisēm. Foto akcijā bija akreditēti 50 fotogrāfi no visas Latvijas, un dalībnieki diennakti - 24 stundas - dokumentēja norises visā Ogres rajonā.

Muzeja krājumā glabājas ap 900 šīs akcijas fotogrāfiju, trīsdesmit sešu autoru darbi. Eksponēšanai atlasījām fotogrāfijas, kurās redzama ikdiena kolhozos, skolās, kopmītnēs... Cita valsts iekārta, citi paradumi, bet ļaudis tie paši - mūsu vecāki un vecvecāki, un arī mēs paši. Ogres rajona vietā Ogres novads. Redzam, kā pilsēta mainījusies.  Jāatzīst, arī mūsu domāšana un skatījums uz lietām un notikumiem ir mainījies.



Ogres muzejā Lukas Berti fotogrāfiju izstāde - "Cilvēks un daba Latvijā"


No 17. oktobra Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērta Florencē dzimušā, Kopenhāgenā dzīvojošā foto mākslinieka Lukas Berti (Luca Berti) melnbalto fotogrāfiju izstāde "Cilvēki un daba Latvijā".

Pirmoreiz uz Latviju foto mākslinieks atbrauca 2013. gadā, un jau pēc gada atgriezās otro reizi. Ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rekomendāciju, vecu analogo fototehniku, riteni, telti un guļammaisu ceļodams pa Latvijas laukiem, vasarās dokumentēja lauku vidi ar tās cilvēkiem un ainavu četros Latvijas reģionos. Intervijā žurnālam "IR" foto mākslinieks par šo projektu, kāpēc izvēlējies Latviju, atbild, ka liela nozīme bija brīvdabas muzeja atbalstam, kā arī tam, ka Latvija ir valsts, kur laukos saglabājies bagātīgs kultūras mantojums. "Tradicionālā lauksaimniecība joprojām eksistē. Tas nav kaut kas no pagātnes kā daudzās vecajās Eiropas valstīs. Un visā ir kaut kāds trauslums - blakus ir tādas lielvalstis kā Krievija un Polija, bet jūs dzīvojat ar savu valodu un identitāti, spējat to saglabāt."

“Latvijas lauki ir pārmaiņu priekšā. Līdzīgi kā ziemeļvalstīs tie tiek pārveidoti un modernizēti atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām, taču daudzviet lauki pārdzīvo krīzi, jo tajos ir palikuši tikai gados veci cilvēki, ir bezdarbs, jauni cilvēki emigrē, kas kopumā izraisa vietējās lauku jeb zemniecības izzušanu. Cilvēki pārceļas dzīvot pilsētās, bet lauki paliek tukši, un lauku saimniecības neapdzīvotas. Tas izjauc lauku vēsturiskās dzīves līdzsvaru starp cilvēkiem un dabu,” stāsta autors.

“Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielāka projekta par lauku vidi un tās pašreizējo stāvokli 21. gadsimtā, kas ietver Skandināviju, Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis. Fotoprojekta mērķis ir parādīt ainavas skaistumu un saglabāt piemiņu par to, kas vēl ir saglabājies Latvijas lauku vidē līdz šodienai. Saviem modeļiem Luka Berti lūdzis skatīties tieši kamerā, nevis iesāņus, jo viņu fascinējis lepnums un pašpārliecinātība lauku cilvēku acīs.

Interesanti, ka Luka Berti ir slavenas Florences dzimtas pēctecis. Izstādes apmēklētāji, uzmanīgi skatoties fotogrāfijas, ievēros gandrīz nemanāmu zīmogu ar divām lauvām, kuru viņš uz fotogrāfiju          baltajām malām spiež paraksta vietā. Tas ir Berti ģimenes ģerbonis, datēts ar 1430. gadu.

                             Foto: no žurnāla "IR", autors Andrejs Terentjevs, F64


Ogres muzejā - lielākā izstāde Latvijā par senlaiku 
telefoniem

Telekomunikāciju inženieris, inženierzinātņu doktors Valdis Hofmarks senlaiku telefonus kolekcionē jau 35 gadus - viņa kolekcija ir plašākā un nozīmīgākā Latvijā, kura izsmeļoši vēsta par telefonijas vēsturi mūsu valstī. Hofmarka kolekcijā ietilpst ne tikai 140 telefona aparāti, bet arī fotogrāfijas, tehniskā literatūra un telefonu grāmatas.  Valdis Hofmarks ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrības biedrs kopš 1999. gada.

Izstādē „Telefoni Vidzemē” Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāmi gandrīz 80 sienas un galda telefona aparāti, kādus lietoja Latvijas teritorijā laika posmā no aptuveni 1895. gada līdz Otrā pasaules kara beigām. Lielākā daļa ekspozīcijas ir kolekcionāra V.Hofmarka kolekcija,  neliels skaits eksponātu ņemts no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Šīs izstādes autors un kurators, Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks stāsta, ka šo izstādi veidot ir bijis sevišķi interesanti:

„Mani sajūsmināja, cik dažādi un atšķirīgi šie saziņas līdzekļi, telefoni, kādreiz bija. Un, lai gan mūsu izstādē būs apskatāms īsts retums – Siemens & Holske mājas telefons -, kura ražošana sākta no 1885. gada, mani vairāk uzrunāja jaunāks mūsu mobilo telefonu „vectētiņš” – firmas „Ericsson” 1910. gada galda telefona aparāts, kurš pēc formas atgādina Eifeļa torni. Jūgendstila telefoni, manuprāt, vispār var lepoties ar īpašu stila „odziņu”.

Arno uzsver, ka arī Ogrē pirmais publiskais telefons parādījies jau 1909. gadā un tas atradies Ogres aptiekā. Šajā laikā  pilsētā darbojās arī dažas privātās līnijas. Pēc pirmā pasaules kara Ogrē izveidota telefona centrāle, kuras darbība strauji attīstījās - 1924. gadā tai bija vien 16 abonenti, taču jau pēc 13 gadiem , 1938. gadā telefonu centrāles pakalpojumus lietoja 115 abonenti.

Telefonizācijas attīstība, laikā starp diviem pasaules kariem Latvijā bijusi strauja. Protams, liela nozīme šeit bija Valsts Elektroniskās fabrikas (VEF) ražotnei, kurā tika ražoti telefona aparāti, automātiskās centrāles, kabeļi. Tādēļ nav jābrīnās, ka ar 1930. gados, vērtējot telefonizācijas atttīstības rādītājus, telefona aparātu skaitu uz 100 iedzīvotājiem Latvija ieņēma 16.vietu pasaulē.



Informējam, ka muzejā tiek fotogrāfēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 

 .