IZSTĀŽU ARHĪVS 


(PĀR)MAIŅAS Ogres fotokluba 50. jubilejas izstāde


26. oktobrī plkst. 12:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā par godu Ogres fotokluba 50. gadadienai tika atklāta fotogrāfiju izstāde „(PĀR)MAIŅAS”, kurā bija skatāmi tā vadītāju, profesionālu un Latvijā atpazīstamu fotogrāfu, un kluba biedru darbi un pēdējo desmit gadu laikā notikušo akciju un plenēru veikumi.

Ogres fotokluba pirmsākumi saistāmi ar 1969. gadu, kad televīzijā tika translētas radošās sacensības starp Latvijas pilsētām. Tajā gadā starp Ogres un Kuldīgas fotogrāfiem par labākiem skatītāji atzina ogrēniešu darbus. Pēc konkursa tā dalībnieki turpināja tikties un izveidoja fotogrāfu apvienību.

Fotokluba pamatvērtības vienmēr ir bijušas saistītas ne tikai ar tehnisko prasmju pilnveidošanu, bet arī zināšanu un redzesloka paplašināšanu, aicinot uz klubu fotogrāfus, māksliniekus un mākslas vēsturniekus. Par šīm vērtībām vienmēr pastāvējuši kluba vadītāji Ziedonis Krūmiņš (1969–1974), Aleksandrs Zobens (1974–1975), Egons Spuris (1975–1990), Raimo Lielbriedis (1999–2008) un Vitauts Mihalovskis (1990–1999 un 2008–2018).

Bez fotogrāfijām svarīgs aspekts kluba ikdienā ir vide, kurā darbojas dalībnieki, - domu apmaiņa, dalīšanās pieredzē un radošā sacensība. Regulāri notiek kluba biedru skates, anonīmi fotogrāfiju konkursi, fotoplenēri un akcijas, tostarp „Viena diena Ogrē”, kas risinājās 1989., 2009. un 2018. gadā. Desmit gadu laikā no 2008. līdz  2018. gadam fotoklubs vasaras plenēros ir pabijis visā Ogres novadā, iemūžinot novadniekus, skaistas dabas ainavas, ievērojamas vietas un sadzīves ainas.

Ogres fotoklubs ir nozīmīgs ne tikai Ogres, bet arī Latvijas mākslas vēstures lappusēs. Puse no autoriem, kuru darbi patlaban ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, savā laikā bijuši aktīvi fotokluba biedri – Egons Spuris, Inta Ruka, Andrejs Grants. Rukas un Granta darbi ir kā pamatakmeņi Latvijas laikmetīgajai fotogrāfijai.

Ar fotokluba „Ogre” 50. pastāvēšanas gadu gājumu, sasniegumiem un paveikto varēja iepazīties Ogres muzejā līdz 8. decembrim.


Ainas Bērziņas kolāžu izstāde "It kā. Caur logu"

 

No 5. oktobra Ogres Vēstures un mākslas muzejā bija skatāma Ainas Bērziņas kolāžu izstāde „It kā. Caur logu”.

Aina Bērziņa ar kolāžu veidošanu aizrāvusies jau vairāk nekā piecdesmit gadu, dienu no dienas rūpīgi atlasot, griežot un līmējot kopā attēlus, kas neviļus ir izveidojuši katras desmitgades atspoguļojumu.

Aina savus darbus sauc par līmējumiem. Sākumā izgrieztos attēlus līmējusi kladēs, vēlāk uz dažādiem formātiem un materiāliem. Iespēju robežās katram laikam izvēlēts piemērotākais. Sākotnēji tie bijuši kurpju kastes vāki vai kartona loksnes, taču pēdējos gados radītie darbi ieņēmuši konkrēto A4 izmēra formu un labākie tiek ielaminēti, tādā veidā pasargājot tos gan no ikdienas nobružājuma, gan no vēlmes kaut ko pārtaisīt.

Mainoties darbu fona krāsām, teju no katra pretī veras kāds cilvēks, tādējādi ikviena kolāža kļūst par nelielu īsfilmu, kas stāsta par pasaulē aktuālo.

Izstādes ietvaros 2. novembrī plkst. 13:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā norisinājās radošā darbnīca, kuras laikā ikviens, izmantojot dažādus materiālus, varēja izveidot savu kolāžu.

 

Gleznotājas Sandras Poplavskas – Rimcānes jeb Sanri un keramiķes Unas Guras izstāde „Simbioze”.

„Simbioze” ir divu mākslinieču kopīgi veidota izstāde, kurai izteiktu krāsu košumu sniegs Sanri spilgto toņu gleznas, bet telpiskumu ar neordinārām formām aizpildīs Unas Guras „pumpainā” keramika. Māksliniecēm katrai ir savs radošās telpas redzējums, tomēr abas iedvesmojas un savos darbos iekļauj dabas motīvus. Sanr

 gleznās, dominējot spilgti zilajam, zilganzaļajam un rozā – oranžīgajam tonim, pa vidu mijas akcentēti augu un dabas motīvi, turklāt Unas Guras lielformāta keramikas objekti, kas pēc formas atgādina akmeņus, klāti ar ritmisku „pumpu” rakstu, kas viņas darbiem, apvienojumā ar pašas iesauku Unella, devuši nosaukumu Pumpunella.

Sandra Poplavska – Rimcāne jeb Sanri dzimusi Ogrē 1981. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu glezniecībā, beigusi Daugavpils Universitātes Mākslas un dizaina nodaļu fotomākslas specializācijā. Māksliniece nodarbojas ne tikai ar glezniecību, bet arī keramiku, fotografēšanu un video darbiem. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada.

Una Gura ir daugavpiliete, dzimusi 1972. gadā. 80. gadu vidū apmeklējusi keramikas nodarbības tautas lietišķās mākslas studijas „Latgale” darbnīcās un tajās jau sapratusi, ka vēlas kļūt par keramiķi. Absolvējusi Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāli, un Daugavpils Universitātē ieguvusi  maģistra grādu mākslās un pedagoģijā. Mākslinieci saista arī glezniecība, tādēļ pati stāsta, ka ir ceļā uz savu mērķi – radīt glezniecisku keramiku.

Izstāde Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs apskatāma līdz 13. oktobrim.


Aigas Kalniņas izstāde "Ogre kino kadrā. Akvareļi"


Aiga Kalniņa dzimusi Ogrē, bet jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo Rīgā. Pēc profesijas ir vēsturniece ar lielu interesi par arhitektūru. Aiga nodarbojas ar vecu māju

No spožajiem kūrorta laikiem, kad Ogrē pulcējās ievērīgākā Latvijas inteliģence un sabiedrība, pilsēta aizvien glabā vairākas arhitektūras pērles. Dažas no tām izpelnījušās īpašu uzmanību un tikušas iemūžinātas kino lentēs.  pētniecību, tādēļ īpašu vērību savās skicēs pievērš vissīkākajām detaļām, krāsām un noskaņām, kuras rada no mājas vai uz to krītošās ēnas. Ar pilsētskicēšanu māksliniece sākusi nodarboties pirms diviem gadiem, zīmīgi, ka pirmo viņas skicēto māju, vecu vasarnīcu Vecāķos, pēc skices radīšanas nojauca un tagad tā arī vienīgā vieta, kur ēka vēl dzīvo. 

Izstādē tiks atklātas piecas ēkas, kuras var atpazīt tādās latviešu spēlfilmās kā "Emīla nedarbi", "Dubultnieks", "Ilgais ceļš kāpās", "Vecā dārza noslēpums" un daudzsēriju filmā "Sarkanais mežš".




Aleksandra Zobena un Kristīnes Zobenas-Zālītes izstāde "Veltījums"


„Veltījums” ir pateicība dzīvesbiedrei, mātei un māksliniecei Astrīdai Zobenai (1947 -2010), kura mākslas pasaulē ievadījusi, talanta pieredzi un izpratni par skaisto veidojusi gan vīram Aleksandram Zobenam, gan meitai Kristīnei Zobenai – Zālītei.

Aleksandrs Zobens dzīvo Ikšķilē, vairākus gadus bijis pasniedzējs Ogres Mākslas skolā, palīdzot jauniešiem apgūt fotogrāfijas un keramikas mākslu. Gada garumā pildījis Ogres foto kluba mākslinieciskā vadītāja pienākumus. Viņa darbos, kas tapuši gan vēl kopīgi strādājot ar sievu, gan pavisam jauniem, tikko no cepļa izņemtiem, dominē monumentāli dzīvnieku tēli – zirgi, zivis, putni. Šamotā, akmens masā veidotai dārza keramikai raksturīga formas vienkāršība. Paralēli radošajai darbībai, mākslinieks savus amata noslēpumus jau gadu desmitiem nodod tālāk jaunajai paaudzei, strādādams mākslas un vispārizglītojošās skolās.

Kristīne Zobena - Zālīte beigusi Latvijas Valsts Mākslas Akadēmijā keramikas nodaļu, strādā ar mālu, šamotu un keramikas apgleznošanas tehnikā. Profesora Gunāra Kroļļa meistardarbnīcā apguvusi  grafikas tehnikas, darbojas glezniecībā un zīda apgleznošanā. Strādā par pedagogu. Viņas māksliniecisko sniegumu varēs baudīt gan apskatot apgleznotos audeklus, gan keramiku.

Izstāde būs apskatāma līdz 8. septembrim




                                              Alises Klints fotogrāfiju izstāde "Alise Brikleinā"

"Mans vārds ir Alise. Dzīvojot Londonā, kad biju Brikleinas rajonā, man patika fotogrāfēt neparastus cilvēkus. Vēlējos padalīties ar rezultātu,  varbūt arī citiem tas šķiet

 interesants." Izstāde apskatāma līdz 18. augustam.




Latviskās dvēseles raksti



Izstāde ir īss, tēlains un informatīvs ieskats liecībās par latviešu tautas izcelsmi, valodu, senajām baltu kultūras saknēm un mūsdienu nacionālās kultūras spilgtāko izpausmi – Dziesmu un deju svētkiem. Izstādē apskatāmi dažādu Latvijas novadu tautas 
tērpi, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma. Līdztekus liela vērība pievērsta ģeometriskā ornamenta zīmēm, to simbolikai latviskā pasaules skatījuma ietvaros. Latviskā identitāte atklāsies caur tērpiem, rakstiem un simboliem, kas vēsta par mūsu senču pasaules skatījumu un dzīves ritmu.





                                                                   Foto izstāde Nacionālajai informācijas aģentūrai LETA - 100

Lai pasaules ziņu aģentūras un vietējos medijus informētu par notikumiem Latvijas teritorijā, 1919.gada 4.martā Latvijas Pagaidu valdības Ministru prezidents Kārlis 


tika veidota ziņu aģentūra LETA jeb Latvijas Telegrāfa aģentūra. Ulmanis izdod rīkojumu par Latvijas preses biroja izveidi. Biroju nodēvēja par „Latopress”, uz tā bāzes gadu vēlāk 

Jau gadsimta garumā LETA fotogrāfi  ik dienu fiksē svarīgākos sabiedriski politiskos, ekonomikas, kultūras un sporta notikumus. LETA mērķis ir būt ietekmīgākajai un inovatīvākajai informācijas aģentūrai Baltijā. Tādēļ aģentūrā vienmēr darbojušies augstas klases profesionāli fotogrāfi, kas atrodas īstajā vietā un laikā, lai uzņemtu nozīmīgus attēlus, kas kopumā rada lielisku simtgades stāstu un atskatu uz dažādiem notikumiem.

LETA Foto komandā strādā seši fotogrāfi: pieredzējušie un profesionālie - Evija Trifanova , Edijs Pālens, Ieva Leiniša, Ieva Makare un arī jaunās fotogrāfes -Paula Čurkste un Zane Bitere, kuras komandai pievienojās tikai pirms dažiem gadiem. Fotogrāfu ikdienas veikumam līdzi seko Sintija Zandersone, kura reizēm veic arī fotogrāfes darbu. Nodaļu vada fotoredaktore Elita Cīrule.

Laika gaitā izkristalizējušās tās tēmas, kas tuvākas katra fotogrāfa raksturam un būtībai, taču ikdienas darbā ikviens no LETA fotogrāfiem spēj veikt uzticēto darbu augstā profesionālā līmenī. Tēmu loks, kurā orientējas fotogrāfi, ir ļoti daudzpusīgs – politiķi un uzņēmēji, kultūras, mākslas un izklaides vide, kā arī sporta pasaule. Tādēļ arī LETA Foto arhīvā ir tik daudzpusīgs sniegums.

Šajā izstādē ir apskatāma tikai neliela daļa no tā, ko pēdējo gadu laikā ir fiksējuši pašlaik LETA strādājošie fotogrāfi.


Voldemārs Jāņkalniņš. Gleznas


Voldemārs Jāņkalniņš (1914. – 1990.) dzimis rīdzinieks, tomēr cieši saistīts ar Ogri, jo šeit tēva celtajā vasarnīcā pavadījis vairākas vasaras. Daļa no mākslinieka radītajiem darbiem tapuši tieši šeit.

Jāņkalniņa gleznām raksturīgas tumšas kontūras, kas kontrastē ar košiem krāsu akcentiem. Muzejā skatāmajos darbos paveras pilsētu ainavas, ostas ar laivu piestātnēm, kā arī stilizēti cilvēku silueti un portreti. Vairums izstādīto darbu ir no privātkolekcijas, tos papildina deponējumi no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja un Latviešu Mākslas muzeja krājumiem.



Edgars un Liena Mucenieki. Simts vientulības gadu



Performance, video, instalācijas, objekti un gleznas par mums pašiem, kopīgi un atsevišķi piedzīvoto vientulību  un mīlestības dienišķo maizi, saruna par to, kas notiek

Šī izstāde ir notikums atzīmējot divu mākslinieku radošās darbošanās simtgadi, ja pieņem, ka pēc abu vecāku nostāstiem, māksliniekiem tā sākusies divu trīs gadu vecumā. „Mēs esam mākslinieki no brīža, kad pirmoreiz paņemam rokās krīta gabaliņu, ogli vai zīmuli – kurš gan to tagad atceras, kas tieši tas bija,” saka mākslinieks Edgars Mucenieks.  ar mums un starp mums laikā, nelaikā, īslaicīgi, priekšlaicīgi, garlaicīgi, pārlaicīgi. Meklējot savas saknes, pieņemot kailo patiesību par sevi, savu ģimeni, dzimtu, tautu, valsti.

 

"Latviešu karavīrs. 1918-1940"  



Izstādē tiks eksponēti ar Latvijas armijas militāro vēsturi saistīti priekšmeti no Gunāra Rusiņa, Jāņa Vigupa un Vladimira Balašova privātkolekcijām.

Šajā izstādē būs skatāma tikai daļa no apjomīgās un unikālās kolekcijas, kas veltīta latviešu karavīriem dažādos laika periodos līdz pat mūsdienām. Šoreiz, Latvijas simtgades jubilejā, tiks izstādīti priekšmeti, kas attiecas uz laika posmu no Brīvības cīņām līdz 1940.gadam – latviešu karavīru formas tērpi, apbalvojumi, krūšu nozīm

es, medaļas un ordeņi (visu pakāpju Lāčplēša, Viestura un Triju Zvaigžņu ordeņi), diplomi, vimpeļi, fotogrāfijas, dokumenti, gleznas, kā arī karavīru personīgās lietas. Tā būs iespēja iepazīt ne tikai Latvijas bruņoto spēku vēsturi, bet arī atsevišķu latviešu karavīru dzīves stāstus un likteni laikmetu griežos. Balstoties uz savu kolekciju materiāliem, izstādes autori izdevuši divus apjomīgus izdevumus veltītus Latvijas valsts apbalvojumiem. Bagātīgā kolekcija pirmo reizi būs apskatāma tik plašā apjomā. 



"Randali" (Jūrmalnieki)



Šovasar Līvu krastā, Mazirbē, mākslas plenērs „Līvzeme” norisinājās jau sesto reizi, pulcējot vienuviet profesionālus māksliniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas un Dienvidkorejas. Izstādē būs skatāmi gan šī, gan pērno gadu pleneru laikā tapušie darbi.

Plenēra „Līvzeme” laikā mākslinieki tiek aicināti pētīt un izbaudīt unikālo  dabu, raksturīgo piekrastes kolorītu, jūrmalnieku un lībiešu pēcteču viesmīlību un viņu dzīves ritmu . Ciemu iedzīvotāji māksliniekiem uztic ne vien savus pagalmus un puķu dārzus, bet arī dzīves stāstus, kas, īpaši 20. gadsimta skarbo politisko pārmaiņu un karu skarti un ārdīti, cieši saistīti ar visas Latvijas likteni.

Izstādes „Randali”  darbos atklājas „Līvu krasta” portrets, kas ir mākslinieciski subjektīva, mūsdienīga  liecība unikālās dabas un vietējās sadzīves procesiem. Šie darbi ir radīti spontāni reaģējot uz laikapstākļiem, vietējo ļaužu sirsnību un pirmā acumirkļa emocionālo iespaidu.


Edija Pālena fotogrāfiju izstāde

"Viss būs labi"

Politiķu solījumi ir pārņēmuši pilsētvidi. Tie ir skaļi, saucoši un ļoti vilinoši. Daļu no tiem ir iemūžinājis fotoreportieris Edijs Pālens.

Veicot savu ikdienas darbu, strādājot nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, Edija Pālena uzdevums ir iemūžināt svarīgākos sabiedriski politiskos, ekonomikas, kultūras un sporta notikumus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Fotogrāfējot politiskās reklāmas, fotogrāfs piemeklējis īpašus leņķus un perspektīvas, lai attēls nestu vairāk informācijas un liktu cilvēkiem padomāt ne tikai par vārdiem, kas daiļo partiju plakātus un visiem jau gadu desmitiem ir labi zināmi, bet spēt cilvēkiem parādīt šos solījumus plašākā realitātes kontekstā.

Izstādē „Viss būs labi” izstādītajās fotogrāfijās satiekas divas realitātes. Viena, kas ir politiķu solījumi, otra, brīžiem skaudrā patiesība par situāciju mūsu valstī. Papildus šobrīd aktuālajām, 2018.gada vēlēšanu reklāmām, izstādē būs skatāmi arī senāki fotogrāfa darbi, kas ir kā atskats uz agrāk izteiktajiem solījumiem un uz kuriem varam atskatīties ar šodienas pieredzi, izdarot svarīgus secinājumus. Politiskos saukļus un reklāmas, papildina kadri no iepriekšējo gadu vēlēšanu iecirkņiem, kur ikvienam ir bijusi svarīga loma lemt pašu nākotni.


Viena diena Ogres novadā 2018

Izstādes atklāšanas dienā muzejā pulcēsies fotogrāfi, kas piedalījās akcijā, un dalīsies ar saviem iespaidiem par saulainajā maija dienā piedzīvoto dienu Ogres novadā.  Par skanīgu atmosfēru pasākumā parupēsies Ogrē dzimušie mūziķi Ilze Helmane un Rolands Majors, kas pārstāv tādus mūzikas žanrus kā jazz, funk, sould un blues.

Šī jau ir trešā šāda veida fotoakcija Ogrē, pirmā notika 1988.gadā un tika veidota par godu pilsētas 60. jubilejai, otro reizi 2008.gadā un arī šogad. Kopš pirmās fotoakcijas ir pagājuši tieši 30 gadi, tomēr tās mērķis ir palicis nemainīgs – fotovalodā radīt stāstu par  mūsu novada cilvēkiem, atklājot lietas un emocijas, kas mūs vieno darbos, atpūtā, kultūrā, tehnikas pasaulē un visā citā apkārtējā vidē. Fotogrāfijas ir laikmeta liecinieki, kas fiksē un iemūžina momentus, kuri tiks saglabāti un vēlāk būs skatāmi vēl nākamajām paaudzēm, kas vienmēr liksies interesantas ogrēniešiem, jo brīžiem ir grūti noticēt cik daudz var mainīties pat salīdzinoši tik īsā laika sprīdī kā 10 gadi. Iepriekšējo fotoakciju darbi glabājas Ogres Vētsures un mākslas muzeja arhīvā.

Novada dzīvi šogad dokumentējuši 42 fotogrāfi, starp viņiem bijuši arī septiņi, kas ar savām fotogrāfijām priecējuši visās trīs izstādēs, kas radītas fotoakcijas laikā, tostarp Vitauts Mihalovskis, Gunārs Janaitis, Gvido Kajons, Biruta Putniņa, Dainis Kārkluvalks, Līga Ločmele, Andris Linde un Vitauts Mihalovskis. Savu dalību šajā notikumā varēja pieteikt ikviens, kurš vēlējās izmēģināt pārbaudīt savas prasmes foto mākslā. 



Ilze Aulmane
"Tā vienkārši"


Izstāde „Tā vienkārši” ir stāsts par “lielām lietām”.„Man ir svarīgi runāt tieši par to, ja arī mana valoda ir bērnišķīga. Pārfrāzējot kādu nelielu Bībeles tekstu, un saglabājot tā domu – ja cilvēks nekļūst savā veidā kā bērns, viņš nespēj satvert šīs “lielās lietas”. Tas skar visas dzīves šķautnes, arī manas mākslinieciskās izpausmes, lietojot dažādus stilus, tehnikas, tēmas,” stāsta māksliniece. „Ceļš uz un ar “lielajām lietām” pieprasa naivumu, labā un cēlā nozīmē, piekrišanu riskēt un atteikties no liekā – vienkāršību."

Muzejā izstādītajās gleznās paveras Ogres pilsētai raksturīgā daba un jaušama arī kādu tās baudītāju un tik zaļās pilsētas iemītnieku klatbūtne, konteksts. Šie darbi var tikt uztverti vienkārši kā dabas studijas, pasaules un Dieva uztveres studijas un mākslas valodas treniņš – censties pateikt ko labu! 



Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska 
izstāde "Atspulgi"


Dzīve tāpat kā spogulis, dod mums atpakaļ tik, cik paši tajā ieguldam. Valdas Podkalnes instalācija ir vieduma spogulis, kurā no substancē savāktajām pieredzēm, kā asni vai sēnes uz gaismu spraucas jaunas domas ar jauniem izpratnes pozicionējumiem. Darba pamata daļu veido Zemes humuss – koks, no kura attīstās un izaug Zemes vēstnieki – asni, kas tiek simbolizēti ar tīrāko Zemes materiālu – porcelānu. Šīs skulptūras kompozīcija ir formā pārveidojušās domas un kā šajā brīdī apziņā notiekošā momentuzņēmums. Tādejādi šajā instalācijā tiek atspoguļots ne tikai personiskais tēlnieces Valdas Podkalnes viedums, bet arī publikai tiek izteikts piedāvājums caurskatīt katram savas apziņas spoguļattēlu.

Haralda Jegodzienska apziņas spoguļi ir viņa gleznas, kas pauž dvēselisko pasauli mūsos un apziņas, sajūtu mehānismus, kas tiek iedarbināti mirkļos, kad kaut ko piedzīvojam. Mākslinieka „Dvēseles spogulī” ir apstrādāti pēdējo gadu arhetipiski cilvēku attēli, kas viņam šķiet pazīstami. Tie atspoguļo spēju, kas mums piemīt – lielā daudzslāņainībā un dziļumā nolasīt vēstījumu klāstu, ko sniedz acis, piere un visas pārējās sejas kustīgās zonas. Ar savām izjūtām mēs varam sajust citu sajūtas.



Valdis Kaprālis
"Manai zemei Latvijai"

Izstādē apskatāmajos darbos izteikti jūtama mīlestība pret dzimteni, kas izpaužas krāsu tonalitātē un dabas tēlojumā.
Valdis Kaprālis ir dzimis 1954.gadā Tālajos austrumos, Amūras apgabalā, uz kurieni 1949.gadā tika izsūtīta viņa ģimene. Kad zēnam ir četri gadi, ģimene var atgriezties dzimtenē.
Glezniecība vienmēr ir bijusi Valda Kaprāļa aicinājums. Atpazīstamību izpelnījies kā ainavists un kluso dabu gleznotājs, kas savus darbus veido eļļas glezniecības tehnikā. Savos darbos mākslinieks tiecas pēc vispārinātām dabas tēla atklāsmēm reālistiski tvertos dabas skatos, kopjot tonālās glezniecības principus.
Līdz šim savas personālizstādes Valdis Kaprālis izstādījis Vācijā, Francijā, Latvijas muzejos un galerijās. 

Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstāde „Manai zemei Latvijai” būs skatāma līdz 15.jūlijam.



Felicita Pauļuka 

No 6.jūnija Ogres Vēstures un mākslas muzejā būs skatāma Felicitas Pauļukas gleznu izstāde, kurā būs izstādītas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā esošās mākslinieces gleznas.

 Felicita Pauļuka (1925-2014) ir viena no izcilākajām latviešu portreta un aktu gleznotājām, kas 20.gadsimta otrajā pusē izveidoja latviešu pasteļglezniecības tradīcijas un aizsāka pasteļa augšupeju.
Pārsteidzot ar savu talantu un prasmēm, piecpadsmit gadīgo Felicitu Pauļuku uzņēma Latvijas Mākslas akadēmijā, kurā studijas uz četriem gadiem nācies pārtraukt, Otrā pasaules kara dēļ. 1944. gadā atjaunoja studijas Glezniecības nodaļā, kur viņa mācījās pie Latvijā pazīstamajiem māksliniekiem Ģederta Eliasa un Leo Svempa. No 1944. līdz 1947. gadam strādājusi laikrakstā "Cīņa" par ilustratori un karikatūristi.
Kopš 1960. gadiem pievērsās pasteļa tehnikai, ko turpināja izkopt visu mūžu, gleznojusi daudzus Latvijas kultūras personību portretus, to starp, Lilitu Bērziņu un Ēvaldu Valteru. Pati māksliniece par pasteļglezniecību teikusi: „Tas prasa strādāt ar sirds asinīm. Tikai pārvaldot pasteļa specifiskās izteiksmes iespējas, var atrast jaunas vērtības”. Šajos darbos skatāms daudzveidīgs rokraksts, no lakoniska un skarba uz maigu un glāstošu.

 Izstādē skatāmi gan mākslinieces slavenākie portreti, to starp arī iepriekš minētie Bērziņas un Valtera, kas veidoti pasteļa tehnikā, kā arī portreti, kas veidoti ogles tehnikā. Izstādi papildina Jāņa Pauļuka gleznotais Mākslinieces portrets.
Izstādē skatāmas arī aktu gleznas, kuru izveidei māksliniece pievērsās 60-tajos gados, kas tajā laikā Latvijas kontekstā bijis reti pārstāvēts žanrs. Pati Pauļuka savus aktus dēvējusi par paplašinātiem portretiem, kuros attēlots viss cilvēka ķermenis un tajā mītošā cilvēka būtība.

Izstāde apskatāma līdz 29.jūnijam.

 


Kārļa Vītola personālizstāde
"Divi ķermeņi"

Īpaši aktīvi un rosīgi teātra dzīve Ogrē sākās tieši pirms 90 gadiem, kad ar izrādi „Smalki ļaudis” 1928.gadā tika atklāts Apvienoto biedrību jeb tagadējais Tautas nams. Turpmākos sešdesmit gadus, līdz teātris pārcēlās uz kultūras nama lielo skatuvi, šeit tika uzvests neskaitāmi daudz izrāžu. Savulaik Ogrē darbojušies vairāku biedrību dramatiskie kolektīvi, kas aizrautīgi savā starpā sacentās par labāko izrādi un publikas mīlestību. Atzinību izpelnījās arī tāds zīmīgs notikums kā ikgadējais gājiens teātra kostīmos ar zirga pajūgiem orķestra pavadībā no Tautas nama uz estrādi, kurā vasaras laikā tika spēlētas izrādes.

Teātrim piemīt īpaša aura, kas iemājo ikvienā ar to saistītajā detaļā. Šī izstāde sniegs iespēju iztēlei spēlēties un uzburt domās mirkļus no dažādām izrādēm, jo tajā būs apskatāmas izrāžu dekorācijas, afišas gan no senākām, gan mūsdienām tuvāku laiku izrādēm, grezni tērpi un pilna lāde ar kurpēm. Būs iespējams ielūkoties izrāžu tapšanas aizkulisēs un apskatīt R.Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” slaveno krāsni, kuras uzsprāgšanu parasti ar lielu nepacietību gaida visu paaudžu skatītāji. To visu izstādē papildinās projekcijas ar fotogrāfijām un video ierakstiem no Ogres teātra spēlētajām izrādēm.

Gadu gaitā mainījušies režisori, aktieru paaudzes nomainījušas cita citu, bet Ogres teātris 90 gadu jubilejā turpina priecēt skatītājus un plūkt laurus Latvijas mērogā, jo kā teicis šogad 170. jubileju svinošais latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns: “Teātris ir kā spieģelis, kurā paši savus labus un nelabus darbus, savu prieku, kā arī bēdu dienas, ar vārdu sakot, savu dzīvošanu redzam …” 


Teātra spēlēšana Ogrē


Īpaši aktīvi un rosīgi teātra dzīve Ogrē sākās tieši pirms 90 gadiem, kad ar izrādi „Smalki ļaudis” 1928.gadā tika atklāts Apvienoto biedrību jeb tagadējais Tautas nams. Turpmākos sešdesmit gadus, līdz teātris pārcēlās uz kultūras nama lielo skatuvi, šeit tika uzvests neskaitāmi daudz izrāžu. Savulaik Ogrē darbojušies vairāku biedrību dramatiskie kolektīvi, kas aizrautīgi savā starpā sacentās par labāko izrādi un publikas mīlestību. Atzinību izpelnījās arī tāds zīmīgs notikums kā ikgadējais gājiens teātra kostīmos ar zirga pajūgiem orķestra pavadībā no Tautas nama uz estrādi, kurā vasaras laikā tika spēlētas izrādes.

Teātrim piemīt īpaša aura, kas iemājo ikvienā ar to saistītajā detaļā. Šī izstāde sniegs iespēju iztēlei spēlēties un uzburt domās mirkļus no dažādām izrādēm, jo tajā būs apskatāmas izrāžu dekorācijas, afišas gan no senākām, gan mūsdienām tuvāku laiku izrādēm, grezni tērpi un pilna lāde ar kurpēm. Būs iespējams ielūkoties izrāžu tapšanas aizkulisēs un apskatīt R.Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” slaveno krāsni, kuras uzsprāgšanu parasti ar lielu nepacietību gaida visu paaudžu skatītāji. To visu izstādē papildinās projekcijas ar fotogrāfijām un video ierakstiem no Ogres teātra spēlētajām izrādēm.

Gadu gaitā mainījušies režisori, aktieru paaudzes nomainījušas cita citu, bet Ogres teātris 90 gadu jubilejā turpina priecēt skatītājus un plūkt laurus Latvijas mērogā, jo kā teicis šogad 170. jubileju svinošais latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns: “Teātris ir kā spieģelis, kurā paši savus labus un nelabus darbus, savu prieku, kā arī bēdu dienas, ar vārdu sakot, savu dzīvošanu redzam …” 


"Sibīrijas bērni"

No 2018.gada 13.februāra Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde “Sibīrijas bērni”.

2018.gadā apritēs 77 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi, u.c.), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Kopš 2001.gada režisore Dzintra Geka un operators Aivars Lubānietis uzrunāja un intervēja 1941.gada 14.jūnijā izsūtītos bērnus – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm un kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Grāmatā  “Sibīrijas bērni”  apkopotas 740 intervijas.Šīs liecības ir nesalīdzināmi iespaidīgākas kā statistika par cietušajiem vai vēsturisks faktu konstatējums.

Fonda “”Sibīrijas bērni” veidotā ceļojošā izstāde iepazīstina ar daļu no Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotoattēliem un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā
un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību,  par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju.

                                                                                       

Keramiķes Diānas Verneras
personālizstāde "Ceļš"


Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 22. janvāra būs skatāma 
mākslinieces Diānas Verneras izstāde „Ceļš”, kas vienlaicīgi
 ir radošās darbības pārskats un nozīmīga dzīves jubilejas izstāde.

D. Vernera ir dzimusi Ogrē, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ar keramikas materiāliem strādā vairāk kā 30 gadus. Sākot ar 1992. gadu regulāri piedalās izstādēs, sākot ar 1997. gadu - visdažādākajos simpozijos, kā arī astoņpadsmit gadus koordinē keramikas simpoziju un plenēru norisi Ogrē un novadā. Liela daļa no šajā izstādē redzamajiem keramikas darbiem tapuši starptautiskajos simpozijos Baltkrievijā un Latvijā.

Šajā izstādē māksliniece aicina iepazīt ne tikai keramikas, bet arī citu materiālu daudzveidību, priecāties par krāsu, līniju un faktūru spēli. Izstādē aplūkojamie, dažādās autortehnikās veidotie darbi ir kā ceļa asociāciju krātuve, kura ietver personīgu pieredzi, emocionālu un vizuālu pārdzīvojumu.

Māksliniecei darbu radīšanas procesā ir būtiski iepazīt dažādas tehnoloģijas un materiālu īpašības, ar katru no tiem sadraudzēties un atrast labāko 

pielietojumu, tāpat svarīgi  tādi kompozīcijas paņēmieni kā proporcijas, mērogs un ritms.

D. Vernera, sākot ar 2006. gadu, regulāri veido personālizstādes, starptautiskajās izstādēs piedalās no 2008. gada. Viņas darbi atrodas Baltkrievijas un Latvijas muzejos, kā arī privātkolekcijās dažādās valstīs.

Izstādes noslēgumā, pati māksliniece, starp visiem izstādes apmeklētājiem, izlozēja trīs laimīgos uzvarētājus - Lailu, Sabīni un Mārtiņu, kuri savā īpašumā ieguva Diānas Verneras oriģināldarbus.


„Kauja par Rīgu. Skats no vācu pozīcijām”



Pirms 100 gadiem, Pirmā pasaules kara nogalē Ikšķiles un Ogres apkārtnē  risinājās dramatiski vēstures notikumi: Rīgas ieņemšanas operācija jeb Itjē ofensīva. 1917. gada 19. augustā (1. septembrī) Vācijas impērijas 8. armija sāka forsēt Daugavu Ikšķiles rajonā, tai pretī Daugavas labajā krastā stājās Krievijas 12. armijas sastāvā esošie latviešu strēlnieki.


 Neskatoties uz latviešu strēlnieku pašaizliedzību un varonību, uzbrukums noslēdzās ar Rīgas ieņemšanu, tomēr dodot iespēju krievu armijas galvenajiem spēkiem atkāpties un izvairīties no draudošā ielenkuma. Par godu uzvarai Rīgā ieradās pats Vācijas imperators Vilhelms II.

     Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzami tālaika notikumi no vācu karavīru un kara reportieru skatu punkta: ierakumi, sadzīve, Daugavas forsēšana, nopostītās ēkas Ogres un Ikšķiles apkārtnē. Priekšstatu par tālaika karavīru dzīvi palīdzēs iegūt ar karošanu saistītās lietas un sadzīves priekšmeti.



"...no zīmuļa līdz tērpam"

No 1. decembra Ogres muzejā ir skatāma mākslinieces un dizaineres, ogrēnietes Ilzes Patmalnieces pirmā personālizstāde „...no zīmuļa līdz tērpam”. Tajā varēs aplūkot modes mākslinieces darinātās kāzu kleitas un citus tērpus, kuriem par iedvesmu ir kalpojuši īpaši notikumi.

Kad mode tiekas ar mākslu, mēs varam būt liecinieki ļoti skaistām pārvērtībām. Par pamatu gaumīgam tērpam kalpo ne tikai modes tendences, bet arī cilvēka stāsts, tāpēc psihologa lomā jāiejūtas arī pašam dizainerim. Ilze Patmalniece prasmīgi īsteno sieviešu sapņus un darina kāzu kleitas. Katra apbur ar savu šarmu, akcentiem un vēsta savu stāstu par īpašo notikumu.

Ilze Patmalniece mākslas zinības apguvusi gan Latvijā, gan ārzemēs. Tērpus darinājusi atpazīstamiem mūziķiem un dziedātājiem, īpašiem pasākumiem, dziesmām, koncertprogrammām. Vislielāko prieku modes māksliniecei sagādā kāzu kleitu darināšana. Pārdomās par savu darbu, Ilze Patmalniece atklāj, ka “mode reflektē visu apkārt notiekošo - arhitektūrā, politikā, mūzikā, inovācijās. Tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. Un tas var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc modes mākslinieka uzdevums ir palīdzēt nodot šo informāciju.”

Kā Ilze Patmalniece pati uzsver – tērpa pirmsākums ir zīmulis un skice...
Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstādes atmosfēru papildinās arī
mākslinieces gleznojumi un zīmējumi.  Apmeklētāji varēs novērtēt mākslinieces
daudzās prasmes un izbaudīt ceļojumu modes pasaulē no zīmuļa līdz tērpam.



Skatījums caur foto akcijas "Ogre 88" objektīvu


Sestdien, 4. novembrī, plkst. 14.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta jauna izstāde "Ogre 88", kurā skatāma daļa no 1988. gadā risinošās akcijas "Viena diena Ogrē" laikā tapušajām fotogrāfijām. Tās uzņemtas bijušajā Ogres rajonā, kas ietvēra arī tagadējos Ķeguma, Ikšķiles un Lielvārdes novadus. Izstādes atklāšanā būs iespēja tikties ar akciju dalībniekiem, fotogrāfiju autoriem.

Tuvojoties valsts simtgadei, arvien biežāk atceramies savu vecāku un vecvecāku stāstījumu par bērnību un jaunību, kā arī savus piedzīvojumus bērnudārzos un skolās. Dokumentāls liecinieks šīm atmiņām ir fotogrāfijas albumos. Šajā izstādē eksponētas fotogrāfijas, kuras glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā gandrīz 30 gadus un ir ieguvušas kultūrvēsturisku nozīmi.

1988. gada 20. maijā pirmo reizi Ogrē notika foto akcija "Viena diena Ogrē". Šīs akcijas iniciators bija toreizējais Ogres foto kluba vadītājs Egons Spuris, un tā notika gadu pēc akciju  "Viena diena Latvijā. 1987" un "Viena diena Rīgā" norisēm. Foto akcijā bija akreditēti 50 fotogrāfi no visas Latvijas, un dalībnieki diennakti - 24 stundas - dokumentēja norises visā Ogres rajonā.

Muzeja krājumā glabājas ap 900 šīs akcijas fotogrāfiju, trīsdesmit sešu autoru darbi. Eksponēšanai atlasījām fotogrāfijas, kurās redzama ikdiena kolhozos, skolās, kopmītnēs... Cita valsts iekārta, citi paradumi, bet ļaudis tie paši - mūsu vecāki un vecvecāki, un arī mēs paši. Ogres rajona vietā Ogres novads. Redzam, kā pilsēta mainījusies.  Jāatzīst, arī mūsu domāšana un skatījums uz lietām un notikumiem ir mainījies.



Ogres muzejā Lukas Berti fotogrāfiju izstāde - "Cilvēks un daba Latvijā"


No 17. oktobra Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērta Florencē dzimušā, Kopenhāgenā dzīvojošā foto mākslinieka Lukas Berti (Luca Berti) melnbalto fotogrāfiju izstāde "Cilvēki un daba Latvijā".

Pirmoreiz uz Latviju foto mākslinieks atbrauca 2013. gadā, un jau pēc gada atgriezās otro reizi. Ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rekomendāciju, vecu analogo fototehniku, riteni, telti un guļammaisu ceļodams pa Latvijas laukiem, vasarās dokumentēja lauku vidi ar tās cilvēkiem un ainavu četros Latvijas reģionos. Intervijā žurnālam "IR" foto mākslinieks par šo projektu, kāpēc izvēlējies Latviju, atbild, ka liela nozīme bija brīvdabas muzeja atbalstam, kā arī tam, ka Latvija ir valsts, kur laukos saglabājies bagātīgs kultūras mantojums. "Tradicionālā lauksaimniecība joprojām eksistē. Tas nav kaut kas no pagātnes kā daudzās vecajās Eiropas valstīs. Un visā ir kaut kāds trauslums - blakus ir tādas lielvalstis kā Krievija un Polija, bet jūs dzīvojat ar savu valodu un identitāti, spējat to saglabāt."

“Latvijas lauki ir pārmaiņu priekšā. Līdzīgi kā ziemeļvalstīs tie tiek pārveidoti un modernizēti atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām, taču daudzviet lauki pārdzīvo krīzi, jo tajos ir palikuši tikai gados veci cilvēki, ir bezdarbs, jauni cilvēki emigrē, kas kopumā izraisa vietējās lauku jeb zemniecības izzušanu. Cilvēki pārceļas dzīvot pilsētās, bet lauki paliek tukši, un lauku saimniecības neapdzīvotas. Tas izjauc lauku vēsturiskās dzīves līdzsvaru starp cilvēkiem un dabu,” stāsta autors.

“Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielāka projekta par lauku vidi un tās pašreizējo stāvokli 21. gadsimtā, kas ietver Skandināviju, Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis. Fotoprojekta mērķis ir parādīt ainavas skaistumu un saglabāt piemiņu par to, kas vēl ir saglabājies Latvijas lauku vidē līdz šodienai. Saviem modeļiem Luka Berti lūdzis skatīties tieši kamerā, nevis iesāņus, jo viņu fascinējis lepnums un pašpārliecinātība lauku cilvēku acīs.

Interesanti, ka Luka Berti ir slavenas Florences dzimtas pēctecis. Izstādes apmēklētāji, uzmanīgi skatoties fotogrāfijas, ievēros gandrīz nemanāmu zīmogu ar divām lauvām, kuru viņš uz fotogrāfiju          baltajām malām spiež paraksta vietā. Tas ir Berti ģimenes ģerbonis, datēts ar 1430. gadu.

                             Foto: no žurnāla "IR", autors Andrejs Terentjevs, F64


Ogres muzejā - lielākā izstāde Latvijā par senlaiku 
telefoniem

Telekomunikāciju inženieris, inženierzinātņu doktors Valdis Hofmarks senlaiku telefonus kolekcionē jau 35 gadus - viņa kolekcija ir plašākā un nozīmīgākā Latvijā, kura izsmeļoši vēsta par telefonijas vēsturi mūsu valstī. Hofmarka kolekcijā ietilpst ne tikai 140 telefona aparāti, bet arī fotogrāfijas, tehniskā literatūra un telefonu grāmatas.  Valdis Hofmarks ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrības biedrs kopš 1999. gada.

Izstādē „Telefoni Vidzemē” Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāmi gandrīz 80 sienas un galda telefona aparāti, kādus lietoja Latvijas teritorijā laika posmā no aptuveni 1895. gada līdz Otrā pasaules kara beigām. Lielākā daļa ekspozīcijas ir kolekcionāra V.Hofmarka kolekcija,  neliels skaits eksponātu ņemts no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Šīs izstādes autors un kurators, Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks stāsta, ka šo izstādi veidot ir bijis sevišķi interesanti:

„Mani sajūsmināja, cik dažādi un atšķirīgi šie saziņas līdzekļi, telefoni, kādreiz bija. Un, lai gan mūsu izstādē būs apskatāms īsts retums – Siemens & Holske mājas telefons -, kura ražošana sākta no 1885. gada, mani vairāk uzrunāja jaunāks mūsu mobilo telefonu „vectētiņš” – firmas „Ericsson” 1910. gada galda telefona aparāts, kurš pēc formas atgādina Eifeļa torni. Jūgendstila telefoni, manuprāt, vispār var lepoties ar īpašu stila „odziņu”.

Arno uzsver, ka arī Ogrē pirmais publiskais telefons parādījies jau 1909. gadā un tas atradies Ogres aptiekā. Šajā laikā  pilsētā darbojās arī dažas privātās līnijas. Pēc pirmā pasaules kara Ogrē izveidota telefona centrāle, kuras darbība strauji attīstījās - 1924. gadā tai bija vien 16 abonenti, taču jau pēc 13 gadiem , 1938. gadā telefonu centrāles pakalpojumus lietoja 115 abonenti.

Telefonizācijas attīstība, laikā starp diviem pasaules kariem Latvijā bijusi strauja. Protams, liela nozīme šeit bija Valsts Elektroniskās fabrikas (VEF) ražotnei, kurā tika ražoti telefona aparāti, automātiskās centrāles, kabeļi. Tādēļ nav jābrīnās, ka ar 1930. gados, vērtējot telefonizācijas atttīstības rādītājus, telefona aparātu skaitu uz 100 iedzīvotājiem Latvija ieņēma 16.vietu pasaulē.



Informējam, ka muzejā tiek fotografēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 

 .