IZSTĀŽU ARHĪVS 


"Sibīrijas bērni"

No 2018.gada 13.februāra Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde “Sibīrijas bērni”.

2018.gadā apritēs 77 gadi kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kuras rezultātā cieta 15425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi, u.c.), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Kopš 2001.gada režisore Dzintra Geka un operators Aivars Lubānietis uzrunāja un intervēja 1941.gada 14.jūnijā izsūtītos bērnus – Latvijā, Sibīrijā, Izraēlā, Amerikā, kuri vēlējās savus atmiņu stāstus atstāt nākamajām paaudzēm un kuri izdzīvojuši līdz mūsdienām un varēja liecināt. Grāmatā  “Sibīrijas bērni”  apkopotas 740 intervijas.Šīs liecības ir nesalīdzināmi iespaidīgākas kā statistika par cietušajiem vai vēsturisks faktu konstatējums.

Fonda “”Sibīrijas bērni” veidotā ceļojošā izstāde iepazīstina ar daļu no Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotoattēliem un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Sibīrijas bērnu fotogrāfijas ir lakoniskas un tiešas. Nevar nepamanīt uzkrītošo starpību starp bērnu sejām Latvijā
un acu skatu Sibīrijā. Fotogrāfijas liek aizdomāties par cilvēka rīcību, cilvēcību,  par neizdzēšamo Latvijas vēstures traģēdiju.

                                                                                       

Keramiķes Diānas Verneras
personālizstāde "Ceļš"


Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 22. janvāra būs skatāma 
mākslinieces Diānas Verneras izstāde „Ceļš”, kas vienlaicīgi
 ir radošās darbības pārskats un nozīmīga dzīves jubilejas izstāde.

D. Vernera ir dzimusi Ogrē, absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ar keramikas materiāliem strādā vairāk kā 30 gadus. Sākot ar 1992. gadu regulāri piedalās izstādēs, sākot ar 1997. gadu - visdažādākajos simpozijos, kā arī astoņpadsmit gadus koordinē keramikas simpoziju un plenēru norisi Ogrē un novadā. Liela daļa no šajā izstādē redzamajiem keramikas darbiem tapuši starptautiskajos simpozijos Baltkrievijā un Latvijā.

Šajā izstādē māksliniece aicina iepazīt ne tikai keramikas, bet arī citu materiālu daudzveidību, priecāties par krāsu, līniju un faktūru spēli. Izstādē aplūkojamie, dažādās autortehnikās veidotie darbi ir kā ceļa asociāciju krātuve, kura ietver personīgu pieredzi, emocionālu un vizuālu pārdzīvojumu.

Māksliniecei darbu radīšanas procesā ir būtiski iepazīt dažādas tehnoloģijas un materiālu īpašības, ar katru no tiem sadraudzēties un atrast labāko 

pielietojumu, tāpat svarīgi  tādi kompozīcijas paņēmieni kā proporcijas, mērogs un ritms.

D. Vernera, sākot ar 2006. gadu, regulāri veido personālizstādes, starptautiskajās izstādēs piedalās no 2008. gada. Viņas darbi atrodas Baltkrievijas un Latvijas muzejos, kā arī privātkolekcijās dažādās valstīs.

Izstādes noslēgumā, pati māksliniece, starp visiem izstādes apmeklētājiem, izlozēja trīs laimīgos uzvarētājus - Lailu, Sabīni un Mārtiņu, kuri savā īpašumā ieguva Diānas Verneras oriģināldarbus.


„Kauja par Rīgu. Skats no vācu pozīcijām”



Pirms 100 gadiem, Pirmā pasaules kara nogalē Ikšķiles un Ogres apkārtnē  risinājās dramatiski vēstures notikumi: Rīgas ieņemšanas operācija jeb Itjē ofensīva. 1917. gada 19. augustā (1. septembrī) Vācijas impērijas 8. armija sāka forsēt Daugavu Ikšķiles rajonā, tai pretī Daugavas labajā krastā stājās Krievijas 12. armijas sastāvā esošie latviešu strēlnieki.


 Neskatoties uz latviešu strēlnieku pašaizliedzību un varonību, uzbrukums noslēdzās ar Rīgas ieņemšanu, tomēr dodot iespēju krievu armijas galvenajiem spēkiem atkāpties un izvairīties no draudošā ielenkuma. Par godu uzvarai Rīgā ieradās pats Vācijas imperators Vilhelms II.

     Izstādē apskatāmas fotogrāfijas, kurās redzami tālaika notikumi no vācu karavīru un kara reportieru skatu punkta: ierakumi, sadzīve, Daugavas forsēšana, nopostītās ēkas Ogres un Ikšķiles apkārtnē. Priekšstatu par tālaika karavīru dzīvi palīdzēs iegūt ar karošanu saistītās lietas un sadzīves priekšmeti.



"...no zīmuļa līdz tērpam"

No 1. decembra Ogres muzejā ir skatāma mākslinieces un dizaineres, ogrēnietes Ilzes Patmalnieces pirmā personālizstāde „...no zīmuļa līdz tērpam”. Tajā varēs aplūkot modes mākslinieces darinātās kāzu kleitas un citus tērpus, kuriem par iedvesmu ir kalpojuši īpaši notikumi.

Kad mode tiekas ar mākslu, mēs varam būt liecinieki ļoti skaistām pārvērtībām. Par pamatu gaumīgam tērpam kalpo ne tikai modes tendences, bet arī cilvēka stāsts, tāpēc psihologa lomā jāiejūtas arī pašam dizainerim. Ilze Patmalniece prasmīgi īsteno sieviešu sapņus un darina kāzu kleitas. Katra apbur ar savu šarmu, akcentiem un vēsta savu stāstu par īpašo notikumu.

Ilze Patmalniece mākslas zinības apguvusi gan Latvijā, gan ārzemēs. Tērpus darinājusi atpazīstamiem mūziķiem un dziedātājiem, īpašiem pasākumiem, dziesmām, koncertprogrammām. Vislielāko prieku modes māksliniecei sagādā kāzu kleitu darināšana. Pārdomās par savu darbu, Ilze Patmalniece atklāj, ka “mode reflektē visu apkārt notiekošo - arhitektūrā, politikā, mūzikā, inovācijās. Tērps noteikti ir stāsts par konkrēto valkātāju, vizītkarte, pirmais, ko mēs pamanām. Un tas var pastāstīt ļoti daudz. Tāpēc modes mākslinieka uzdevums ir palīdzēt nodot šo informāciju.”

Kā Ilze Patmalniece pati uzsver – tērpa pirmsākums ir zīmulis un skice...
Ogres Vēstures un mākslas muzejā izstādes atmosfēru papildinās arī
mākslinieces gleznojumi un zīmējumi.  Apmeklētāji varēs novērtēt mākslinieces
daudzās prasmes un izbaudīt ceļojumu modes pasaulē no zīmuļa līdz tērpam.



Skatījums caur foto akcijas "Ogre 88" objektīvu


Sestdien, 4. novembrī, plkst. 14.00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta jauna izstāde "Ogre 88", kurā skatāma daļa no 1988. gadā risinošās akcijas "Viena diena Ogrē" laikā tapušajām fotogrāfijām. Tās uzņemtas bijušajā Ogres rajonā, kas ietvēra arī tagadējos Ķeguma, Ikšķiles un Lielvārdes novadus. Izstādes atklāšanā būs iespēja tikties ar akciju dalībniekiem, fotogrāfiju autoriem.

Tuvojoties valsts simtgadei, arvien biežāk atceramies savu vecāku un vecvecāku stāstījumu par bērnību un jaunību, kā arī savus piedzīvojumus bērnudārzos un skolās. Dokumentāls liecinieks šīm atmiņām ir fotogrāfijas albumos. Šajā izstādē eksponētas fotogrāfijas, kuras glabājas Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājumā gandrīz 30 gadus un ir ieguvušas kultūrvēsturisku nozīmi.

1988. gada 20. maijā pirmo reizi Ogrē notika foto akcija "Viena diena Ogrē". Šīs akcijas iniciators bija toreizējais Ogres foto kluba vadītājs Egons Spuris, un tā notika gadu pēc akciju  "Viena diena Latvijā. 1987" un "Viena diena Rīgā" norisēm. Foto akcijā bija akreditēti 50 fotogrāfi no visas Latvijas, un dalībnieki diennakti - 24 stundas - dokumentēja norises visā Ogres rajonā.

Muzeja krājumā glabājas ap 900 šīs akcijas fotogrāfiju, trīsdesmit sešu autoru darbi. Eksponēšanai atlasījām fotogrāfijas, kurās redzama ikdiena kolhozos, skolās, kopmītnēs... Cita valsts iekārta, citi paradumi, bet ļaudis tie paši - mūsu vecāki un vecvecāki, un arī mēs paši. Ogres rajona vietā Ogres novads. Redzam, kā pilsēta mainījusies.  Jāatzīst, arī mūsu domāšana un skatījums uz lietām un notikumiem ir mainījies.



Ogres muzejā Lukas Berti fotogrāfiju izstāde - "Cilvēks un daba Latvijā"


No 17. oktobra Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērta Florencē dzimušā, Kopenhāgenā dzīvojošā foto mākslinieka Lukas Berti (Luca Berti) melnbalto fotogrāfiju izstāde "Cilvēki un daba Latvijā".

Pirmoreiz uz Latviju foto mākslinieks atbrauca 2013. gadā, un jau pēc gada atgriezās otro reizi. Ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rekomendāciju, vecu analogo fototehniku, riteni, telti un guļammaisu ceļodams pa Latvijas laukiem, vasarās dokumentēja lauku vidi ar tās cilvēkiem un ainavu četros Latvijas reģionos. Intervijā žurnālam "IR" foto mākslinieks par šo projektu, kāpēc izvēlējies Latviju, atbild, ka liela nozīme bija brīvdabas muzeja atbalstam, kā arī tam, ka Latvija ir valsts, kur laukos saglabājies bagātīgs kultūras mantojums. "Tradicionālā lauksaimniecība joprojām eksistē. Tas nav kaut kas no pagātnes kā daudzās vecajās Eiropas valstīs. Un visā ir kaut kāds trauslums - blakus ir tādas lielvalstis kā Krievija un Polija, bet jūs dzīvojat ar savu valodu un identitāti, spējat to saglabāt."

“Latvijas lauki ir pārmaiņu priekšā. Līdzīgi kā ziemeļvalstīs tie tiek pārveidoti un modernizēti atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām, taču daudzviet lauki pārdzīvo krīzi, jo tajos ir palikuši tikai gados veci cilvēki, ir bezdarbs, jauni cilvēki emigrē, kas kopumā izraisa vietējās lauku jeb zemniecības izzušanu. Cilvēki pārceļas dzīvot pilsētās, bet lauki paliek tukši, un lauku saimniecības neapdzīvotas. Tas izjauc lauku vēsturiskās dzīves līdzsvaru starp cilvēkiem un dabu,” stāsta autors.

“Cilvēks un daba Latvijā” ir daļa no lielāka projekta par lauku vidi un tās pašreizējo stāvokli 21. gadsimtā, kas ietver Skandināviju, Baltijas valstis un Austrumeiropas valstis. Fotoprojekta mērķis ir parādīt ainavas skaistumu un saglabāt piemiņu par to, kas vēl ir saglabājies Latvijas lauku vidē līdz šodienai. Saviem modeļiem Luka Berti lūdzis skatīties tieši kamerā, nevis iesāņus, jo viņu fascinējis lepnums un pašpārliecinātība lauku cilvēku acīs.

Interesanti, ka Luka Berti ir slavenas Florences dzimtas pēctecis. Izstādes apmēklētāji, uzmanīgi skatoties fotogrāfijas, ievēros gandrīz nemanāmu zīmogu ar divām lauvām, kuru viņš uz fotogrāfiju          baltajām malām spiež paraksta vietā. Tas ir Berti ģimenes ģerbonis, datēts ar 1430. gadu.

                             Foto: no žurnāla "IR", autors Andrejs Terentjevs, F64


Ogres muzejā - lielākā izstāde Latvijā par senlaiku 
telefoniem

Telekomunikāciju inženieris, inženierzinātņu doktors Valdis Hofmarks senlaiku telefonus kolekcionē jau 35 gadus - viņa kolekcija ir plašākā un nozīmīgākā Latvijā, kura izsmeļoši vēsta par telefonijas vēsturi mūsu valstī. Hofmarka kolekcijā ietilpst ne tikai 140 telefona aparāti, bet arī fotogrāfijas, tehniskā literatūra un telefonu grāmatas.  Valdis Hofmarks ir Zviedrijas Telefonu kolekcionāru biedrības biedrs kopš 1999. gada.

Izstādē „Telefoni Vidzemē” Ogres Vēstures un mākslas muzejā apskatāmi gandrīz 80 sienas un galda telefona aparāti, kādus lietoja Latvijas teritorijā laika posmā no aptuveni 1895. gada līdz Otrā pasaules kara beigām. Lielākā daļa ekspozīcijas ir kolekcionāra V.Hofmarka kolekcija,  neliels skaits eksponātu ņemts no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Šīs izstādes autors un kurators, Ogres Vēstures un mākslas muzeja galvenais speciālists vēstures jautājumos Arno Smiltnieks stāsta, ka šo izstādi veidot ir bijis sevišķi interesanti:

„Mani sajūsmināja, cik dažādi un atšķirīgi šie saziņas līdzekļi, telefoni, kādreiz bija. Un, lai gan mūsu izstādē būs apskatāms īsts retums – Siemens & Holske mājas telefons -, kura ražošana sākta no 1885. gada, mani vairāk uzrunāja jaunāks mūsu mobilo telefonu „vectētiņš” – firmas „Ericsson” 1910. gada galda telefona aparāts, kurš pēc formas atgādina Eifeļa torni. Jūgendstila telefoni, manuprāt, vispār var lepoties ar īpašu stila „odziņu”.

Arno uzsver, ka arī Ogrē pirmais publiskais telefons parādījies jau 1909. gadā un tas atradies Ogres aptiekā. Šajā laikā  pilsētā darbojās arī dažas privātās līnijas. Pēc pirmā pasaules kara Ogrē izveidota telefona centrāle, kuras darbība strauji attīstījās - 1924. gadā tai bija vien 16 abonenti, taču jau pēc 13 gadiem , 1938. gadā telefonu centrāles pakalpojumus lietoja 115 abonenti.

Telefonizācijas attīstība, laikā starp diviem pasaules kariem Latvijā bijusi strauja. Protams, liela nozīme šeit bija Valsts Elektroniskās fabrikas (VEF) ražotnei, kurā tika ražoti telefona aparāti, automātiskās centrāles, kabeļi. Tādēļ nav jābrīnās, ka ar 1930. gados, vērtējot telefonizācijas atttīstības rādītājus, telefona aparātu skaitu uz 100 iedzīvotājiem Latvija ieņēma 16.vietu pasaulē.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .