Aktuālā izstāde

Tēlnieces Vijas Dzintares 80 gadu jubilejas ieskaņas izstāde "Tuvumā" 



Dantes Aligjēri biedrības mākslinieku un Ķeipenes plenēra dalībnieku izstāde "Daugava"

Ogres Vēstures un mākslas muzejā no 5. jūnija skatāma Dantes Aligjēri biedrības mākslinieku un Ķeipenes plenēra dalībnieku izstāde „Daugava”. Tajā piedalās 21 mākslinieks. Iespēja apskatīt Alekseja Naumova, Jura Ģērmaņa, tēlnieku Vijas Dzintares, Ģirta Burvja, Jāņa Strupuļa skulptūras, kā arī citu mākslinieku darbus, saistītus ar Daugavas tēmu. Ogres pilsētu pārstāv Velta Riekstiņa un Vita Beikerte.

Daugava ir Latvijas likteņupe, kuras krastos veidojušās latviešu tautas tradīcijas un kultūrvēsturiskais mantojums. Lielā upe kā ūdensceļš piesaistījusi gan Latvijas senās tautas, gan svešzemju iekarotājus. Daugava ir arī kā robeža starp Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Vidzemi un Latgali labajā pusē un Zemgali un Kurzemi kreisajā. Ar Daugavas vārdu saistīti arī latviešiem svarīgi vēsturiski notikumi. 1888. gadā tika publicēts Andreja Pumpura varoņeposs „Lāčplēsis”, kas vēsta par labā un ļaunā simbolisko cīņu Daugavas krastos. 1919. gadā tika izdota Raiņa dramatiskā poēma „Daugava”, kurai bija milzīga kultūrvēsturiska vērtība latviešu tautas apziņā.

Tieši Daugavas krastos norisinājušās izšķirošās Brīvības cīņas un proklamēta Latvijas Republika. Par Daugavas likteni cīnoties, arī sākās Trešā atmoda un atgūta valstiskā neatkarība.

Romantiskām leģendām apvītais Staburags, gleznaini rīti un vakari upes rāmajos krastos, pilsētas un ciemi, gadalaiku maiņas un skaudrais vējš no jūras ir neizsīkstošs iedvesmas avots māksliniekiem.

Dantes Aligjēri biedrības mākslinieki un Ķeipenes plenēra dalībnieki šajā izstādē ar krāsām, formām, izjūtām un asociācijām dāvina skatītājiem katrs savu stāstu par Daugavu. Izstāde rosina aizdomāties, kas mums katram šodien ir Daugava.

Dantes Aligjēri biedrība

Itālijas draugu apvienība (biedrība) Latvijā bija izveidota jau 1934. gadā un aktīvi darbojās līdz 1940. gadam. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu inteliģence vēlējās apvienot tos, kurus interesēja kultūras sadarbības iespējas ar Itāliju. 1995. gadā kinorežisore Laima Žurgina ar domubiedriem atjaunoja biedrību kā Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļu. Biedrība Latvijā patlaban apvieno vairāk nekā 50 itāļu kultūras mīļotāju, speciālistu, mākslinieku un interesentu, ar savu darbību sekmējot sabiedrības interesi par Itālijas kultūru, Itālijas un Latvijas sadarbības formām, kultūrpieredzes apmaiņu un perspektīvām. Mākslinieku daiļradē būtisku vietu ieņem Latvijas un Itālijas dabas un pilsētu skaistums, interese par kultūrvēsturisko mantojumu un personībām. Biedrība organizē arī lasījumus, un tās rīkotās izstādes ir notikušas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas Pilsētas muzejā, Ārzemju mākslas muzejā Rīgā, Stāmerienas tautas namā, “Baltajā flīģelī” Siguldā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgas Centrālajā bibliotēkā, Gulbenes bibliotēkā, Rīgas Latviešu biedrības namā un Daugavas muzejā Doles salā.

Ķeipenes vasaras plenēri

Ideja par vasaras plenēru organizēšanu Ķeipenē radās gleznotājam, Latvijas Mākslinieku savienības biedram Romānam Rudzītim (1931–2017). Pirmais Ķeipenes vasaras plenērs notika 2008. gadā. Ķeipeni un tās skaisto apkārtni gleznās, grafikās un akvareļos iemūžinājuši daudzi Latvijā un ārzemēs pazīstami gleznotāji un grafiķi. Plenēra noslēgumā tiek rīkota izstāde. Ķeipenē glabājas apjomīga plenēru mākslas darbu kolekcija. 2019. gada vasarā Ķeipenes vasaras plenērs notika jau divpadsmito reizi.

Izstādes kuratores: Gunta Brakovska, Laine Kainaize un Raimonda Strode

Izstāde „Daugava” apskatāma līdz 5. jūlijam.


Signes Kraukles un Žanetes Žvīgures izstāde "Paralēlās līnijas"


Tāpat kā cikliskajā laika ritējumā ik gadu atnāk pavasaris, tā mākslinieces Signe Kraukle un Žanete Žvīgure sarīkojušas ceturto kopīgo izstādi, kur viņu abu radošās domas lidojums baudāms vienuviet.

Izmantotie materiāli, formas, tēli un toņi ir kā abu mākslinieču pieredzes liecinieki un nospiedumi laikā un telpā. Izstādē apskatāmie darbi stāsta, kas justs, domāts un pieredzēts. Vienotajā estētikā radītie darbi, vienas paaudzes pieredze un mākslinieču dzīves ceļš raisa asociācijas ar paralēlām līnijām, kas ik pa laikam satuvinās, kādā brīdī attālinās, taču vienmēr iet līdzās.

Abas mākslinieces beigušas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. Signe Kraukle turpināja studijas Tallinas Valsts mākslas institūta Interjera un iekārtu nodaļā, savukārt Žanete Žvīgure Valsts Mākslas akadēmijā studēja keramiku.

Signe Kraukle ir māksliniece, bez kuras nav iedomājama Ogres Mākslas skola, jo viņa kopš 1992. gada ir direktora vietniece mācību darbā un mākslas pedagoģe. Paralēlo līniju tēma turpinās arī saistībā ar pedagoģisko darbu, jo arī Žanete Žvīgure 2005. gadā kļūst par skolotāju, un abas joprojām ir iedvesmas avots daudziem skolas audzēkņiem sava rokraksta meklējumos un izkopšanā.

Signe Kraukle jau agrā jaunībā iemīlējusi papīru kā dizaina materiālu. Tas parādās kā saules un mēness spožums, kā arī ziedēšana viņas gaismas objektos un vitalitātes izpausmes keramikas darbos.

Žanete Žvīgure ir izcila porcelāna apgleznošanas meistare. Kopš 1990. gada Latvijā bijušas 10 personālizstādes. Darbiem ir grafisks un izsmalcināts izteiksmes veids, tie  zīmēti ar spalvu.  Smalko līniju ritmu papildina spoži zelta un sudraba laukumi. Autores grafisko stilu veidojusi interese gan par viduslaiku miniatūrām, gan jūgendstila estētiku, un apgleznojumos dominē romantizēti dabas tēli – jūra, mežs, debesis, ziedi.

Izstādē aplūkojamie darbi tapuši laika posmā no 1990. gada līdz šodienai. Tie ir iepriekšējo personālizstāžu fragmenti, kas atspoguļo Žanetes Žvīgures personību un interešu loku.

Vērojot Žanetes Žvīgures smalki apgleznotā porcelāna priekšmetu kompozīcijas, kā arī Signes Kraukles darbus, starp paralēlajām līnijām atkal un atkal var samanīt apļa tēmu. Aplis simbolizē Visuma auglīgo un radošo spēku, esību bez sākuma un beigām, kā arī Saules riteni, gaismu un siltumu. 

                                                                                           "No bankas līdz muzejam"

Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. 

Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā pēdējā gada laikā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.



Informējam, ka muzejā tiek fotografēts un iegūtie materiāli tiek izmantoti izstāžu, pasākumu un iestādes publicitātes nolūkos.

Veidots ar Mozello – labo mājaslapu ģeneratoru.

 

 .