Aktuālā izstāde

Izstāde "Saimes galds"

Ekspozīcijā pie viena saimes galda sapulcinātas 24 dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti un kuras ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Nemateriālais kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus priekšmetus un instrumentus. Tas ir mūsu dzīvais mantojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo maināmies mēs paši. Tas dara mūs stiprus, jo ļauj izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai.

Šo izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), un tās scenogrāfe Patrīcija Baltiņa aicina pasēdēt pie saimes galda, pie kura mēs esam ne tikai ģimene, radu saime, draugi, bet kļūstam viens veselums plašākā kontekstā, kopā mielojoties, izrunājoties, izdziedoties un šoreiz muzejā iepazīstoties ar nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām.

LNKC koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. To veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Četros gados sarakstā iekļautas 24 vērtības, ar kurām apmeklētāji varēs iepazīties izstādē.

„Draudzība. Aleksandram Čakam un Pāvilam Vīlipam 120”

Šogad aprit 120 gadu, kopš pasaulē nāca divi latviešu dzejnieki – Aleksandrs Čaks un Pāvils Vīlips, kuru draudzība aizsākās 20. gs. 20. gadu beigās, kad abi satikās žurnāla “Trauksme” redakcijā.

A. Čakam ir sava loma literātu grupas „Trauksme” izveidē, jo jaunos dzejniekus iedvesmojuši viņa stāsti par 20. gs. 20. gadu literāro dzīvi Krievijā.
Šī grupa kreiso ideju ietekmē ar saviem sabiedriskajiem, estētiskajiem uzskatiem bija viena no aktīvākajām dzejas procesa veidotājām 20. gs. 20.–30. gadu mijā. Grupas pārstāvji, tai skaitā A. Čaks un P. Vīlips dzeju uzskatīja par sabiedrisku ideju nesēju, un šis bija nozīmīgs laiks, kad latviešu literatūrā izveidojās modernāks dzejas stils.
A. Čaka un P. Vīlipa ceļi krustojās arī Jaunogrē, kur 1939. gadā Dailes teātra prīma Elvīra Bramberga, Pāvila Vīlipa sieva, iegādājās romantisko arhitekta Vladimira Šervinska projektēto namu Zilokalnu prospektā 5. Tas kļuva par poētisku oāzi un radošo patvērumu ne tikai viņiem, bet arī draugiem – teātra ļaudīm un rakstniekiem, kas baudīja iekopto dārzu, pavadīja laiku pastaigās un ūdens peldēs Ogres upē. Viens no viesiem bija arī Aleksandrs Čaks.