AKTUĀLA

Izstāde “Dieva Zīmes” vieno divu mākslinieku integrālu iedabu, poētiski vizuālu stās-tījumu, sakrāli semiotisku savstarpēju saspēli.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesores Vinetas Grozas un viņas audzēkņa Valda Putniņa simbioze kopizstādē uzsver gaismas nozīmi garīgajos un fiziskajos procesos, veidojot vizuālas metaforas stiklā. Mākslas darbu ekspozīcija liek domāt par vērtību noturību, iespēju izvēlēties virzību, ātrumu un mērķi. Mākslinieki veidojot, interpretējot un radot izmanto stikla materiāla īpašības: izturību, gaismas caurlaidību, plastiku, trauslumu, asumu, funkcionālismu.

Izstāde “Dieva Zīmes” stimulē vērotājā sajust eksistences trausluma līnijas, vizualizē garīguma apjomus “telpas” bezgalīgumā, veicina spēka sajūtas dziļākajās zemapziņas datnēs, aktivizē latvisko kodu izcelsmes piederības kopās, transformē laika sajūtas plastiskā radīšanas dimensijā, asociatīvi reflektē zīmes un izgaismo radīšanas pirmsākumus divu organismu mijiedarbībā.

Izstādē eksponētie darbi izvēlēti māksliniekiem iedvesmojoties no Ogres Zilo kalnu tektonikas, Ogres novada vēsturiskās piederības un rada vīziju nākotnes cerības aspektiem.

Vineta Groza

”Dabai manā daiļradē un arī dzīvē ir nenovērtējami liela nozīme. Tā ir labākais skolotājs un padomdevējs. Mani interesē dabas formas, kas saglabā savu sistēmu, statusu un uzrunā latviešu tautas tradīcijā- solārā simbolika, svastika, zīmes, kas apliecina dabas spēku. Stikls ir lielisks materiāls – manas egoistiskās pašizpausmes un estētiskās subjektivitātes realizēšanai. Tā ir izeja manai enerģijai, izeja un atgriešanās. Stikla īpašības vienmēr mani ir apbūrušas – plastiskums, krāsainība un caurspīdīgums, spēles sajūta un dažādība. Daudz ko nosaka vēlēšanās un emocionalitāte. Katram cilvēkam ir savs siluets, sava faktūra. Mani domu nospiedumi stiklā ir faktūras un silueti, kas nes manu identitāti pasaulē” – Vineta Groza. 

LMA Vizuāli plastiskās nodaļas vadītāja, profesore kopš 2023.gada.  LMA MA grāds (1999) Stikla mākslas nozarē. Teorētiskais darbs ”Materiāli Latvijas laicīgās arhitektūras-vitrāžas vēsturē. Vitrāžu veidu attīstība Latvijas laicīgajā arhitektūrā” MA darba vadītājs Dr. habil. art. prof. O. Spārītis. Prāgas Lietišķās mākslas institūts (1997), studijas pie prof. V. Kopecka. Čehijas LMA Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļa (1990-1995). No 1998 .gada Stikla un mākslas studiju centra dalībniece, no 2008. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Kopš 1993. gada regulāra dalība stikla mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs- Dānijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Čehijā, Francijā, Somijā. Personālizstāde “Klasiskais stikls”,  Rihimaki Stikla mākslas muzejs. Somija.2012.g.

Valdis Putniņš

“Stikla māksla...laikmetīgas un konceptuālas dvesmas integrēšana stiklā, gaismas spēles atainošana stikla virsmās gan kausējumos, gan vitrāžās. Tēlnieciskas pārdomas stikla tektonikā - tajās bieži integrējot tekstu, fotogrāfiju, tādejādi  no sevis tiražējot sejas un  ķermeņa līnijas. Tēmas – dzīvības un nāves attiecības modeļi, reliģiskas notis, seksualitātes paranormālas parādības. Aizrauj stikla, tekstila, betona, metāla, fotogrāfijas, krāsvielu savstarpēja sadzīvotspēja dažādos instalāciju formātos”, saka Valdis. Valdis Putniņš kopš 2021.gada studē Latvijas Mākslas akadēmijas vizuāli plastiskās nodaļas, stikla nodaļā. 2022.gadā absolvējis ISSP laikmetīgās fotogrāfijas skolu. Piedalījies un regulāri piedalās daudzās un dažādās grupu izstādēs stikla mākslā, laikmetīgajā fotogrāfijā, konceptuālajā glezniecībā - gan Latvijā, gan ārzemēs. Foto darbi publicēti Foto Kvartāla izdevumā “Latvijas Fotogrāfija” 2021, 2022.gadā. Vairāk info: @waldis_putnins


Ekspozīcija papildināta ar audiogidu

Desmit stāstos iespējams uzzināt par Ogres vēsturi, pašu muzeja ēku, kurā sākotnēji atradās banka, un agrākajiem laikiem. 

Piekļuve audiostāstu QR kodiem, izmantojot telefonkameru.

Stāstus iespējams noklausīties arī muzeja mājaslapā.

Latviešu valodā: http://www.ogresmuzejs.lv/.../izst.../pastaviga-ekspozicija/


JAUNA IZSTĀDE

Izstāde “Apsolītā zeme” ir divu mākslinieku, Aivara Slišāna un Māra Grosbaha, vizuāla refleksija, apvienojot konceptuālu instalāciju ar fotogrāfijas estētiku. Izstādes vēstījums ir vēsturiska konteksta simbioze, teatrālas pagātnes simulācijā, iesaistot vērotāja kolektīvās atmiņas un uztveres maņu rīkus. Aivara Slišāna fotogrāfiskās fiksācijas kritušo karavīru ekshumācijas procesos un vēsturisko kaujas ainu simulācijas – rekonstrukcijas, atgādina par mūsu zemes vēsturisko liecību, piederību, svētumu un neatkārtojamību. Māra Grosbaha zemes instalācija darbojas, kā jautājums par piederības apzināšanos, kā sakrālās apziņas  instruments par zemes duālo dabu – radīt dzīvību un glabāt nāvi, tās nepastāvīgo dabu.

Aivars Slišāns ir fotogrāfs, foto kluba “Ogre” biedrs. Foto mākslas tehniskos un satura pamatus apguvis pie Latvijas foto mākslas meistariem Māra Kundziņa un Raimo Lielbrieža. Meklējot domubiedrus un atbildes par foto, vairākus gadus ir darbojies dažādās radošās apvienībās – ‘’Fotoklubs Rīga’’, Ogres fotoklubs un radošajā grupā “Fotomobilizācija”. Piedalījies daudzās vietēja un starptautiska mēroga foto izstādēs: Baku starptautiskajā foto izstādē - fotokonkursā ‘’Tradīcijas un laikmetīgais”, kur ieguvis 3. vietu nominācijā ‘’Portrets”, grupas izstādēs starptautiskajā Narvas foto festivālā ‘’Narvas rudens”, Liepājas Latviešu biedrībā, Rīgas Svētā Pētera baznīcā, Rīgas Mākslas telpā u.c.

Fotogrāfijā Aivars Slišāns dokumentē netveramo – mirkli un sajūtu, veidojot noskaņu, emocijas, izmantojot gaismu un līnijas. Kaut arī Aivara Slišāna dokumentētās foto liecības tematiski skar traģiskus Latvijas vēstures aspektus, attēla vērotājam tiek piedāvāta jūtīga un estētiski suģestējoša interpretācija.   

“Latvija ir ļoti smagi cietusi abos Pasaules karos. Tomēr ļaudis labprāt ietērpjas karavīru tērpos un spēlē karu. Šķiet, ka karš cilvēka apziņā ir nebeidzams stāsts un tāpēc tiek atkārtots atkal un atkal. Abos pēdējos Pasaules karos Latvijā bez vēsts ir pazuduši tūkstošiem karavīru. Zeme ir pilna ar kara liecībām, tā atdod cilvēkus tiem, kuri tos neatlaidīgi meklē”, saka Aivars Slišāns.

Māris Grosbahs ir mākslinieks, kurators, scenogrāfs, pētnieks, radošās laboratorijas Roja Art Lab ( https://rojalab.lv/) vadītājs, pasniedzis ASV, Latvijas, Šveices un Lietuvas Mākslas augstskolās. Viņa darbi ir izstādīti  dažādās starptautiskās izstādēs un biennālēs, kā piemēram, Nacionālajā M.K. Čurļoņa mākslas muzejā, Kauņas bienālē - KAUNAS 2022, mākslas centrā MoKS - Mooste, Igaunijā, Gaddis Geeslin galerijā - Teksasas Universitātē un citur. Māris Grosbahs savā darbā izmanto dažādas materiālu konstrukcijas, kas niansēti reflektē mākslinieka redzējumu par laiku, vidi un sociālpolitiskiem notikumiem.

“Zeme mani vienmēr ir suģestējusi ar tajā atstātajiem notikumu, nejaušību, pārskrējienu atspiedumiem. Atstājot zemē dažādas liecības, zīmes un rētas no tiem, kas to apdzīvojuši iepriekšējos gadu desmitus, simtus, tūkstošus”, secina Māris Grosbahs




PASTĀVĪGĀ EKSPOZĪCIJA

"Pietura Ogre"


Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.
Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.


Pietura Ogre – tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.

Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.

Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.