MUZEJA APMEKLĒJUMA NOTEIKUMI


Vēršam uzmanību, ka muzejā vienlaikus drīkst atrasties līdz 25 apmeklētājiem, nēsājot masku (bērniem līdz 12 gadu vecumam nav obligātas) un ievērojot 2 metru distanci ar citas mājsaimniecības locekļiem.
Saskaņā ar valdības jaunākajiem noteikumiem atsevišķi pakalpojumi, tai skaitā ekskursijas un nodarbības pieejamas muzeja apmeklētājiem ar derīgu Covid-19 sertifikātu (uzrādot arī personu apliecinošu dokumentu - pasi vai ID karti) un bērni līdz 12 gadu vecumam, iepriekš reģistrējoties. Papildu informācijai aicinām sazināties ar muzeju pa tālr. 65024345 vai rakstot uz muzejsogre@gmail.com.
Aicinām sekot varas iestāžu norādījumiem un aktualitātēm COVID-19 informatīvajā mājaslapā:
Vēlam nesteidzīgu un patīkamu muzeja apmeklējumu!



Pārgājiena maršruts Ogres Kangari


Piedāvājam izstaigāt pārgājiena maršrutu, kas ļaus labāk iepazīt kalnus Ogres pilsētā. Aplūkojiet fotoattēlu galeriju un iepazīstieties ar stāstu muzeja mājaslapā (http://www.ogresmuzejs.lv/.../virtua.../params/group/198081/) vai “Facebook” vietnē (https://www.facebook.com/media/set?vanity=ogresmuzejs...). 


Lūkojoties vēsturiskajos attēlos, varēsit salīdzināt, kā pilsēta laika gaitā mainījusies.

Esam iezīmējuši maršrutu karšu pārlūkā "BalticMaps" (https://ej.uz/Ogres-Kangariem).
Pieejams arī “GPX” fails (http://www.ogresmuzejs.lv/.../virtua.../params/group/198081/ lapas lejasdaļā), kas ērti lietojams, piemēram, LVM GEO mobilajā lietotnē.


Kopējais kartē iezīmētais pārgājiena garums ir 14 kilometri (7 kilometri – Pārogrē un 7 kilometri – Ogres centrā un Jaunogrē).
Pārgājiena maršruts vijas cauri gan urbānajai pilsētas daļai (ar asfalta, bruģa un grants segumu), gan zaļajai zonai (parku celiņiem un gājēju iestaigātām meža takām bez speciāla labiekārtojuma).

Ikviens arī tiek aicināts izpildīt uzdevumu – ATMINĒT KRUSTVĀRDU MĪKLU (http://www.ogresmuzejs.lv/.../virtua.../params/group/198081/ lapas lejasdaļā pieejams uzdevuma PDF fails). Mīklas atminējumi atrodami vietās, kurām cauri ved pārgājiena maršruts.


Uzdevuma atrisinājumu var iesniegt muzejam klātienē vai sūtot uz e-pasta adresi ogresmuzejs@ogresnovads.lv. Ikvienam mīklu minēšanas dalībniekam sarūpēts NELIELS MUZEJA GATAVOTS TEMATISKS SUVENĪRS – kalendārs ar Ogres Kangaru kalnu ilustrāciju (pieejams, ierodoties muzejā).
*Ogres pilsētas kalnu shematiska ilustrācija. Attēlā atzīmētie augstumi skatīti LVM GEO tīmekļa vietnē pieejamajā kartē; zīmējumā tiem ir ilustratīvs mērķis.


JAUNA IZSTĀDE


Izstāde "Saimes galds" no 3.08.

Ekspozīcijā pie viena saimes galda sapulcinātas 24 dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti un kuras ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Nemateriālais kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus priekšmetus un instrumentus. Tas ir mūsu dzīvais mantojums, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo maināmies mēs paši. Tas dara mūs stiprus, jo ļauj izjust piederību gan savai dzimtai un kopienai, gan savai tautai.

Šo izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), un tās scenogrāfe Patrīcija Baltiņa aicina pasēdēt pie saimes galda, pie kura mēs esam ne tikai ģimene, radu saime, draugi, bet kļūstam viens veselums plašākā kontekstā, kopā mielojoties, izrunājoties, izdziedoties un šoreiz muzejā iepazīstoties ar nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām.

LNKC koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. To veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome. Četros gados sarakstā iekļautas 24 vērtības, ar kurām apmeklētāji varēs iepazīties izstādē.

„Draudzība. Aleksandram Čakam un Pāvilam Vīlipam 120” no 3. augusta

Šogad aprit 120 gadu, kopš pasaulē nāca divi latviešu dzejnieki – Aleksandrs Čaks un Pāvils Vīlips, kuru draudzība aizsākās 20. gs. 20. gadu beigās, kad abi satikās žurnāla “Trauksme” redakcijā.

A. Čakam ir sava loma literātu grupas „Trauksme” izveidē, jo jaunos dzejniekus iedvesmojuši viņa stāsti par 20. gs. 20. gadu literāro dzīvi Krievijā.
Šī grupa kreiso ideju ietekmē ar saviem sabiedriskajiem, estētiskajiem uzskatiem bija viena no aktīvākajām dzejas procesa veidotājām 20. gs. 20.–30. gadu mijā. Grupas pārstāvji, tai skaitā A. Čaks un P. Vīlips dzeju uzskatīja par sabiedrisku ideju nesēju, un šis bija nozīmīgs laiks, kad latviešu literatūrā izveidojās modernāks dzejas stils.
A. Čaka un P. Vīlipa ceļi krustojās arī Jaunogrē, kur 1939. gadā Dailes teātra prīma Elvīra Bramberga, Pāvila Vīlipa sieva, iegādājās romantisko arhitekta Vladimira Šervinska projektēto namu Zilokalnu prospektā 5. Tas kļuva par poētisku oāzi un radošo patvērumu ne tikai viņiem, bet arī draugiem – teātra ļaudīm un rakstniekiem, kas baudīja iekopto dārzu, pavadīja laiku pastaigās un ūdens peldēs Ogres upē. Viens no viesiem bija arī Aleksandrs Čaks.

Izstāde "Meņģele un meņģelieši"

2019. gada oktobrī Ogres muzeja darbinieki devās ekspedīcijā uz Meņģeli. Tika intervēti un filmēti vietējie iedzīvotāji, to vidū bijusī Meņģeles muzeja vadītāja Anna Pētersone, fotogrāfe Vija Linka, Sibīrijā dzimušais Edgars Kalnriekstiņš un citi, kuru atmiņas un fotogrāfijas glabā liecības par Meņģeles vēsturiskajiem notikumiem.

Apceļojot Meņģeles pagastu, savākts bagātīgs fotomateriāls gan par vietējiem iedzīvotājiem, gan kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ievērojamām vietām un ēkām.

Latvijas Valsts vēstures arhīvā apzināts apjomīgs materiāls par Meņģeles muižu, kas glabā unikālu, vērtīgu informāciju, kas līdz šim nav publiskota.

Izstādē iespēja uzzināt, kāpēc Meņģeli agrāk sauca par Altenvogu, kāda nozīme vietas attīstībā bija muižnieku dzimtām Mengdeniem un Šēnfogeliem un stāstus par pašiem meņģeliešiem, kuri, lai arī dzīvo tālu no Ogres novada centra, ir daļa mūsu novada, bet ar savu vēsturi un tikai viņiem raksturīgo pašpietiekamību un spītu turēties laika griežu šūpolēs.


Izstāde apskatāma līdz 22.augustam.


Vijas Linkas foto izstāde „Meņģele baltā, zaļā un zeltainā”

Vija Linka ir ainavu fotogrāfe, kas no bērnu dienām iemūžinājusi savu dzimto Meņģeli dažādos laikos. Izstādē skatāmas pagasta un tā apkārtnes ainavas un cilvēki.

Stāsta pati autore: "Viss sākās jau bērnībā, kad pati strādājot, mazgājot pienotavā mašīnas  par 30 kapeikām, sakrāju naudu fotoaparātam. Vēl tagad jūtu tā smaržu. Šis aparāts ir viens no piecdesmit manas kolekcijas eksemplāriem. Ar fotogrāfiju sāku darboties 12 gadu vecumā. Tie sākumi pašmācībā bija visādi. Līdz beidzot uz Taurupes vidusskolu atnāca stādāt fizikas skolotājs, kurš mācēja aizraut ar foto.. Daudz tika fotografēts strādājot laikrakstos „Staburags” un „Ogres Vēstis”. Par visu pateicos saviem skolotājiem foto māksliniekiem – Gunāram Birkmanim, Gunāram Bindem, Vilnim Folkmanim, foto zinātniekam - vēsturniekam Pēterim Korsakam. Laba fotogrāfija arī ir terapija."

Izstāde apskatāma līdz 1. augustam.








PASTĀVĪGĀ EKSPOZĪCIJA

"Pietura Ogre"

Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.
Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.


Pietura Ogre tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.

Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.

Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.

 .