Jaunumi

MUZEJS APMEKLĒTĀJIEM SLĒGTS

Saistībā ar valdības izsludināto ārkārtējo situāciju un jaunajiem ierobežojumiem valstī Ogres Vēstures un mākslas muzejs 

līdz 2021. gada 25. janvārim apmeklētājiem slēgts.

Jautājumiem un saziņai lūdzu rakstīt uz ogresmuzejs@ogresnovads.lv
Tālr.nr.: 65024345

Izdota muzeja izveidotā grāmata 
"OGRES NOVADA PERSONĪBAS"

Gada nogalē klajā nākusi Ogres Vēstures un mākslas muzeja sagatavotā grāmata „Ogres novada personības”. Tā iznākusi, grāmatu ciklā iepazīstinot ar Ogres novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, un ir kā likumsakarīgs turpinājums pirms pāris gadiem – 2018. gadā – klajā nākušajai grāmatai „Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi”.

Ir ierasts, ka zinām ievērojamākās vietas un celtnes, kas bijušas vēsturiski nozīmīgas, taču tikpat būtiski ir arī cilvēki, kas dzīvo mūsu novadā gan tagad, gan vadījuši savas dienas agrākos laikos. Cilvēks kopējā kontekstā ir neatņemama kultūrvēstures daļa, kas raksturo gan vietu, gan laikmetu un ar savu nostāju un paveikto veido savas tautas un valsts vēsturi.

Varam lepoties, ka Ogres novads ir viens no lielākajiem Latvijā, ietverot sevī Ogri kā centru un deviņus pagastus, kam katram ir sava vieta un nozīme novada pastāvēšanā. Taču būšana mērogos lielam nozīmē arī lielu atbildību. Atbildību ne tikai darbos, bet arī nepieciešamībā zināt savas saknes un vēsturi. Vai mēs zinām tos sava novada vīrus, kas bijuši klāt notikumos, dibinot Latvijas valsti un cīnoties par neatkarību? Vai mēs zinām par tiem radošajiem novadniekiem, kuru vārdi izskanējuši ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē? Tikpat nozīmīgi ir pedagogi, kas prata iedot zināšanas un iedvesmot lielākiem darbiem, kā arī tās personības, kas būtiski ietekmēja norises pagastos, veidojot kopējo Ogres novada tēlu.

Mūsu, Ogres novadnieku, ir daudz, un mums katram ir sava nozīme kopējās norisēs, gluži tāpat kā tiem, kas dzīvojuši Ogrē un tās pagastos pirms mums.

Grāmata „Ogres novada personības” ir kā esence, apkopojot gandrīz simt dzīvesstāstu par cilvēkiem, kas vai nu dzimuši Ogres novadā, vai vēlākos gados dzīvojuši un strādājuši te, un kuru darbi, kā arī dzīves gājums bijis nozīmīgs gan novada, gan Latvijas mērogā. Stāsti atpver laika posmu no 19. gadsimta 2. puses līdz pat 21. gadsimtam, un personības pārstāv dažnedažādas darbības jomas – politiku, mākslu, mūziku, izglītību, medicīnu, sportu un saimniecību.

Gan tās personības, kuras mūsu atmiņā ir spilgtāk, gan tās, kuru vārdi un nozīmīgums līdz plašākam lokam nonāk caur šīs grāmatas lappusēm, ir piederīgi Ogres novadam.

Šī grāmata iezīmē daudzas Latvijas vēsturē nozīmīgas personības – izcilo gleznotāju, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātāju Vilhelmu Purvīti, scenogrāfu un gleznotāju Jāni Kugu, izdevēju un žurnālistu Antonu Benjamiņu, Latvijas Bankas direktoru Ernestu Ozoliņu, Latvijas Senāta senatoru Augustu Lēberu, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, to vidū Latvijas armijas ģenerāļus Eduardu Kalniņu un Rūdolfu Bangerski. Pēc Otrā pasaules kara zinātnes jomā rosīgi strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Kārlis Plaude un Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis. Horeogrāfe Milda Lasmane likusi pamatus latviešu deju lieluzvedumu tradīcijai. Skatītāju tūkstošus pulcējis aktieris Edgars Liepiņš, un par šķēpmetēja Jāņa Lūša sasniegumiem sajūsminājās visā pasaulē.

Grāmatu „Ogres novada personības” sagatavojuši Ogres Vēstures un mākslas muzeja speciālisti. Izdevuma tapšanā un stāstu veidošanā piesaistīti arī citu muzeju speciālisti, vēsturnieki, literatūras un mākslas jomas pētnieki. Ogres Vēstures un mākslas muzejs izsaka lielu pateicību visiem, kas piedalījās grāmatas veidošanā, īpaši sirsnīgs paldies radiniekiem, kas snieguši informāciju, dokumentus un fotogrāfijas. Grāmata pieejama Ogres Vēstures un mākslas muzeja lasītavā, Ogres novada bibliotēkās, iegādājama Ogres grāmatnīcās. 

Muzejs aicina pastaigā iepazīt Ogres bijušās sanatorijas

Ogres Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Pietura Ogre” iepazīstina ar Ogres sanatoriju vēsturi, taču, kamēr muzejs apmeklētājiem nav pieejams, iedzīvotāji var iepazīt un aplūkot vēsturiskās sanatorijas pilsētvidē.

Ogrē ir trīs ēkas, kas kādreiz bijušas sanatorijas. Tās atrodamas Ogres centrālajā daļā, Jaunogrē un Pārogrē. Starp tām ir aptuveni pusstundas gājiens vai 10–15 minūšu lēns brauciens ar velosipēdu. Katra no sanatorijām ir unikāla un interesanta, taču ko tās vēsta par pagātni kopumā? Kāpēc sanatorijas vispār bija vajadzīgas? Un kāpēc starpkaru periodā, kad Ogrē dzīvoja vien  ap 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, bija veselas trīs sanatorijas?

Muzeja mājaslapas 3 atsevišķās galerijās vēsturiskās fotogrāfijās un informatīvos aprakstos iespējams iepazīt tuvāk sanatoriju Jaunogrē, sanatoriju "Saulstari" Pārogrē un sanatoriju Rīgas ielā 14


          GALERIJAS LŪKO ŠEIT!         

Muzeja aicinājums pārgājienā izzināt Ogres bānīša senos ceļus

Laikā, kad iedzīvotājiem jāievēro sociālā distancēšanās, bet pavasaris tuvojas savam plaukumam, Ogres Vēstures un mākslas muzejs iepazīstina ar Ogres šaursliežu dzelzceļa vēsturi un aicina doties dabā izzināt bānīša ceļus.

(Meža dzelzceļa strādnieki pie lokomotīves. 1930.gadi.)

No Ogres dzelzceļa stacijas cauri mežiem kādreiz stiepās šaursliežu dzelzceļa līnija līdz Lauberei. Patlaban liecības vidē par to vairs tikpat kā nav atrodamas, taču stāsts par šo meža dzelzceļu varbūt mudinās ogrēniešus un Ogres viesus izstaigāt vai ar velosipēdu izbraukāt Ogrei tuvās stigas, kurām cauri kādreiz vijies sliežu ceļš.

OGRES BĀNĪŠA KARTE

Vēsturiskais šaursliežu dzelzceļa posms Ogres tuvumā apskatāms, sākot ceļu pie tagadējās Ogres ledus halles un dodoties Tīnūžu virzienā, paejot garām pagriezienam uz Ogres tehnikumu un pagriežoties pa labi pirmajā meža stigā. Aptuveni pusstundas gājienā (2,3 km) dodoties uz priekšu pa taisnu stigu, nonāksiet līdz lēzenam pagriezienam Turkalnes ceļa virzienā. No šī pagrieziena līdz Turkalnes ceļam arī ir apmēram pusstundu garš gājiens (2,1 km). Kādreizējais Ogrei tuvākais šaursliežu dzelzceļa posms noslēdzas pie kokzāģētavas “Norupe” (pievienotajā kartē maršruta ceļš atzīmēts melnā krāsā). Tālāk bānītis pagriezās uz Turkalnes pusi. Staigātāji šajā punktā atpakaļ Ogres centrā var atgriezties vai nu gar briežu dārzu (kartē atzīmēts sarkanā krāsā) vēl pirms šosejas sasniegšanas, vai arī pāriet asfaltētajam ceļam, lai cauri Lībieškalnam nonāktu Kartonfabrikas dzīvojamajā rajonā (kartē atzīmēts zilā krāsā). No šejienes ceļu Ogres centra virzienā var turpināt gar Ogres upi.

Kurā laikā pastāvēja Ogres–Lauberes dzelzceļš?

Kustība uz Ogres–Lauberes dzelzceļa sākta 1933. gada sākumā. Otrā Pasaules kara laikā tas ticis izmantots karavīru pārvadāšanai, taču kara laikā tika nopostīts, un pēc tam tas vairs nav atjaunots.

Kāpēc mežā bija vajadzīgs šaursliežu dzelzceļš?

Ogres–Lauberes šaursliežu dzelzceļš tika būvēts mežsaimniecības nolūkiem. Koksnes transportēšana no apkārtnes novadiem notika galvenokārt pa ūdensceļiem – pa Ogres upi un Lielo Juglu baļķus pludinot, taču koksne no mežu masīviem, kas atradās tālāk no upēm, tika izvesta ar šaursliežu dzelzceļa palīdzību. Ogres–Lauberes līnijas izbūvi veica Latvijas valdība, lai pēc iespējas efektīvi izmantotu koksnes resursus, neatstājot kokus pāraugšanai.

(Kokmateriālu kraušana Ogres stacijā. 1930. gadi.)

Kas izmantoja šaursliežu dzelzceļu?

Šaursliežu dzelzceļa galvenais mērķis bija rūpniecisks, un galvenie tā lietotāji bija mežstrādnieki, taču šo līniju pamanījās izmantot arī cilvēki, kas nebija saistīti ar koksnes transportēšanu. Piemēram, Lauberes lauksaimnieki bānīti izmantoja piena, sviesta un dārzeņu nogādāšanai Ogrē. Savukārt Ogres iedzīvotāji un vasarnieki ar bānīti devās mežā pēc meža veltēm. Īpašos gadījumos bānīti izmantoja arī svētku organizēšanai jeb izpriecu braucieniem. Šādās reizēs vagonus izrotāja ar meijām, un muzikantu pavadījumā ļaudis aizbrauca līdz līnijas galapunktam, kurā notika zaļumballe.

(Izpriecu brauciena dalībnieki pie rotātiem vagoniem. 1934. gads.)

Kāds bija Ogres–Lauberes šaursliežu dzelzceļš?

Ogres–Lauberes dzelzceļa sliežu platums bija 600 mm. Līdzīgus dzelzceļus izmantoja jau pirms Pirmā pasaules kara un frontes vajadzībām kara laikā. Tie bija lētāk un ātrāk uzbūvējami par plato sliežu ceļiem, un arī to ritošais sastāvs bija salīdzinoši vieglāk uzturams, jo vagonu konstrukcijas bija vienkāršākas.

Ogres pilsētā līnija gāja cauri Jaunogrei, paralēli tagadējam Mālkalnes prospektam, kur atradās depo. Tur strādāja darbinieki, kas apkopa vagonus un lokomotīves. Jaunogres iedzīvotājiem lokomotīvju svilpe šajos gados bijusi ikdienišķa skaņa. Sliedes tālāk gāja līdz Ogres stacijai, kur kokmateriālus pārkrāva platsliežu vagonos vešanai uz Rīgu.

Šaursliežu dzelzceļam bija divi atzari, kuri sniedzās līdz Juglai un Lauberei. Līnijas kopējais garums bija 37,2 km. Vietās, kur notika koku izciršana, līniju varēja pagarināt. Pagarinājumus pēc tam nojauca un būvēja tur, kur nepieciešams. Lai mežstrādnieki labāk orientētos, dažādiem posmiem un pagriezieniem mežu masīvos bija doti atjautīgi nosaukumi. Viens no tiem ir joprojām dabā atzīmētais “Berlīnes krustojums”, kas atrodas aiz Turkalnes, no Ogres puses raugoties.

(Krustapriedes krautuve. 1934. gads.)

Kāpēc Ogres–Lauberes dzelzceļa līnija dabā vairs nav redzama?

Kopš bānīša pastāvēšanas pagājuši gandrīz 80 gadi. Sazīmēt dabā tā ceļu nav grūti, tomēr ieraudzīt ko tādu, kas patiešām liecinātu par dzelzceļa līnijas pastāvēšanu, gandrīz nav iespējams. Šaursliežu dzelzceļam veidotie uzbērumi pēc kara tika nolīdzināti, veidojot meža ceļus, pielāgojot tos automašīnām, traktoriem. Mežizstrādes darbi ir turpinājušies, vietām krūmāji aizseguši koksnes iekraušanas vietas. Turklāt šaursliežu dzelzceļa konstrukcija bija salīdzinoši vienkārši uzstādāma un nojaucama, tai nebija nepieciešami dziļi pamati. Taču paliekošas ir cilvēku atmiņas un fotogrāfijas, kuras liecina par kādreizējo Ogres novada dzīvi, kā arī sava laika rūpniecības un tehnoloģiskajiem procesiem.

(Meža dzelzceļa strādnieki, kraujot kokmateriālus uz baļķu truļiem. 1930. gadi.)

Informāciju par Ogres–Lauberes bānīti sagatavoja Māra Neikena, OVMM vēstures speciāliste, pamatojoties uz OVMM vēstures speciālistes Santas Šusteres pētījumu “Šaursliežu dzelzceļš Ogre–Laubere”, kas publicēts grāmatas „Ogres Vēstures un mākslas muzeja raksti” 2. sējumā.







STĀSTI AR LAIMĪGĀM BEIGĀM 

Šī ir Zanes Lūses 10. personālizstāde, un lielākā daļa gleznu tapušas pēdējo četru mēnešu laikā, kas šo izstādi vērš jo īpašāku.

Zanes Lūses gleznām, kuru nosaukumi arī ir kā asprātīga vēstījuma atslēga, raksturīgi kariķēti cilvēki, stilizētas ainavas, dzīvnieku tēli, ironisks vēstījums un īpaša tēlainība. Tas raisa asociācijas ar Alisi un nokļūšanu Brīnumzemē, kur reizēm dzīvais šķiet tik nedzīvs un nedzīvais tik dzīvs, kur dzīvnieki mēdz būt kā cilvēki, savukārt cilvēki kā dzīvnieki. Taču atšķirībā no pasakas par Alisi tas nav izdomāts stāsts. Tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam, elpojam, domājam un izvēlamies gluži kā mākslinieces atainotie ežuki vai nu sadoties rokās, vai izvērst adatas aizsardzībai vai uzbrukumam.

Māksliniece 2001. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas figurālās glezniecības nodaļā un glezno klasiskā eļļas glezniecības tehnikā uz audekla. Izstādēs piedalās kopš 1999. gada, no kurām dažas bija skatāmas Parīzē. Viena no viņas izstādēm tika veltīta komponistam Raimondam Paulam. Gleznas nodēvētas, izmantojot vien visiem tuvu un mīļu viņa dziesmu nosaukumus vai dziesmu tekstu atpazīstamākās frāzes, piemēram, „Ar mani atkal runā kaijas”, „Te ir mana dzimtene”, „Mežrozīte” u.c. Gleznotāja papildus vēstījumiem pieaugušo auditorijai ilustrējusi arī bērnu grāmatas, iedvešot tajās dzīvīgu elpu.

 Izstāde būs apskatāma līdz 2021. gada 10. janvārim.

No bankas līdz muzejam


Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu laika periodā. Būvēta kā PSRS Valsts bankas ēka, tā kļuvusi par mājvietu Ogres Vēstures un mākslas muzejam.


Ekspozīcija
"Pietura Ogre"

Pastāvīgā ekspozīcija „Pietura Ogre” piedāvā saistošu un saturiski bagātu vēstījumu par Ogres pilsētas kultūrvēsturisko attīstību.

Tas ir stāsts par Ogres pilsētu un tās iedzīvotājiem daudzu gadsimtu garumā. Par pirmajiem tās iemītniekiem Ķentes pilskalnā, slavenā Ogres gaisa un peldu kūrorta atpūtniekiem, par ievērojamā padomju laiku uzņēmuma – Ogres trikotāžas kombināta veiksmēm un neveiksmēm.

Pietura Ogre - tā ir vieta, kur apstāties un iepazīt Ogres pilsētas bagāto un daudzveidīgo vēsturi. Skatīt vietas, cilvēkus un notikumus, kas veidojuši pilsētu tādu, kādu mēs to redzam šodien.

Ekspozīciju papildina digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas – projekcijas, skaņu dušas, interaktīva karte, video un audio materiāli, ļaujot Ogres vēsturi iepazīt neparastā un aizraujošā veidā.

Māksliniecisko risinājumu veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis.


 

 


 .