SIEVIETES KARĀ PĒC KARA

Izstādē atspoguļoti trīspadsmit dažāda vecuma Ogres novada sieviešu likteņi laikā no 1945. līdz 1958. gadam. Uz sieviešu pleciem gūlās ne tikai rūpes par bērniem un tuviniekiem, bet arī fiziski smagi darbi. Okupācijas režīma uzlikto nodokļu un pārtikas nodevu apjoma neizpildīšana draudēja ar īpašuma zaudēšanu vai ieslodzījumu. Vēl nopietnāks risks bija nacionālo partizānu atbalstīšana.

Izstādes veidotāji: Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane un mākslinieks Rolands Vēgners.

Meņģeles pagasta "Zvirgzdiņi"

Inese Dreimane, OVMM vēsturniece : ”Protams, visu ir ļoti viegli izdarīt, ja esi viens sievišķis ar četriem bērniem un parādu, ko nevari samaksāt!”

Rīgas apriņķa Meņģeles pagasta “Zvirgzdiņos” dzīvoja Rengartu ģimene un uzturēja turīgu saimniecību. 1945.gada 10.februārī čekisti arestēja Pēteri Rengartu un pasludināja “Zvirgzdiņus” par “kulaku” saimniecību. Sakari ar nacionālajiem partizāniem izveidojās 1947.gada jūnijā. Neskatoties uz smagajiem materiālajiem apstākļiem un iespēju tikt arestētai, Marija Rengarte ļāva partizāniem pārnakšņot šķūnī, kā arī deva pārtiku. Rezultātā tiesāja visu ģimeni.

Brigita Koppe ar draugiem

Brigita pēc tautības bija vāciete, tāpēc kopā ar ģimeni 1941. gadā viņi devās atpakaļ uz dzimteni, taču 1948. gada pavasarī atgriezās Latvijā. Koppes dzīvoja Ogrē, Tīnužu ielā 5 -1. 

1952. gada 25. augusta vakarā Brigita kopā ar paziņām Voldemāru Petraškeviču un Hariju Valdmani, kā arī vēl dažiem jauniešiem, pastaigājās pa Ogres centru – Staļina (tagad Brīvības) ielas un Bērzu alejas krustojumā - un izdemolēja stendu, kur abās pusēs atradās Ļeņina un Staļina ģipša bareljefi. Komunistiskā režīma vadoņu attēlu sasišana skaitījās politisks “noziegums”, un izmeklēšanu veica čeka. Brigitu apsūdzēja kūdīšanā uz “nozieguma” veikšanu. 1952. gada 27. novembrī Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija piesprieda Brigitai un H. Valdmanim 10 gadus ieslodzījumā un 5 gadus nometinājumā, bet V. Petraškevičam 10 gadus, jo viņš bija nepilngadīgs.

Astra Kalniņa

Astras Kalniņas tēvs 1942. gadā iestājās policijas bataljonā un krita 1943. gada 14. februārī. Ģimenes apstākļi pēc kara bija smagi, jo mātei bija grūti nodrošināt iztiku sev un četriem bērniem. 1950. gada 11. septembrī, krievu valodas stundas laikā, Astra uz lapiņas uzrakstīja:”[..] Nāvi komunistiem! Nāvi komjauniešiem! Nestājieties komjaunatnes rindās, jo uz soli tiem draud nāve!”

Astru apcietināja 1950. gada 22. decembrī un 15. februārī LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģija viņai piesprieda 8 gadus ieslodzījumā un 3 gadus nometinājumā.  50.-to gadu vidū viņa vēl bija dzīva, taču tālākais liktenis nav zināms.  

Inese Dreimane, OVMM vēsturniece: “Tas ir totalitārais režīms! Par šādu uzvedību varētu izsaukt vecākus uz skolu, pazemināt atzīmi vai nostrostēt, bet te uzreiz aiz restēm, uz čeku, uz Stabu ielu.”