IZSTĀDES MUZEJĀ 2020. GADĀ

12.02.–8.03. BIRUTA DELLE "DABA SKATĀS UZ MUMS" 

Gleznotāja Biruta Delle mākslā ienāk 19. gs. 60. gados, un māksliniecei izveidojies raksturīgs neatkārtojams stils.  Gleznās noskaņām pilnas ainavas, portreti, klusās dabas. Kādā intervijā  Biruta Delle par sevi un savu darbu teikusi:

Neesmu ainaviste, esmu dabiste, un tā ir liela atšķirība.


13.03.–12.04.  PARALĒLĀS LĪNIJAS 

Žanete Žvīgure, porcelāns

Signe Kraukle, dizaina objekti

Mūsu paralēlo dzīves līniju aizsākums ir 1975. gadā. Tā jau dzīvē gadās, ka cilvēki kādu laiku dzīvo, mācās un darbojas līdzās, tad attālinās un atkal satiekas darbā un radošajā dzīvē. Esam ļoti atšķirīgas mākslinieciskajās izpausmēs, taču ar līdzīgiem priekšstatiem par mākslu un dzīves pieredzi. Mūsu ceturtās kopīgās izstādes darbos atspoguļojas jaunākie radošie meklējumi.


 

17.04.–24.05. IEVAS EPNERES UN KRISTAPA EPNERA DUBULTIZSTĀDE 

Ievas Epneres izstāde “Es mācēju danci vest”

Videodarbs “Deja” attīra tautas dejas uzslāņojumus, kas radušies  XX gadsimtā,  un mēģina atsegtajās “lauskās” ieraudzīt pirmatnējo saturu.

Kristapa Epnera izstāde „Skrējiens. Dienasgrāmata”

Es skrienu. Visbiežāk vienatnē, dažreiz ar draugu, vienmēr kopā ar videokameru. Šis ir laiks, kas pieder vienīgi man. No katra skrējiena tiek saglabāts attēls un līnija. Daudzi skrējieni ir līdzīgi, taču tie nekad neatkārtojas.

 


29.05.–5.07. GLEZNU IZSTĀDE "DAUGAVA"

Ūdeņiem bagātā Daugava un vēsturiskie notikumi tās krastos ir neizsīkstošs iedvesmas avots gan māksliniekiem un rakstniekiem, gan zinātniekiem un pētniekiem. Dantes Aligjēri biedrības mākslinieki un Ķeipenes plenēra dalībnieki šajā izstādē ar krāsām, formām, izjūtām un asociācijām dāvinās skatītājiem katrs savu stāstu par Daugavu.



10.07.–15.08. TUVUMĀ

Tēlnieces Vijas Dzintares 80 gadu jubilejas izstādē triju paaudžu mākslinieču skatījums uz pasauli un notikumiem  apkārt. Dažādi izteiksmes veidi – tekstilmāksla, fotogrāfija, glezniecība un tēlniecība – veido vienu stāstu par klātesamību.

Iespēja pabūt cilvēku, notikumu, izjūtu tuvumā, kas rosina uz pārdomām.


15.08.–18.10. AIZMIRSTIE SENIE MOTOCIKLI 

Izstāde vēsta par ogrēnieša – seno motociklu kolekcionāra un entuziasta Jura Rambas izaicinājumiem un neticamām veiksmēm pagājušajā gadsimtā, atrodot seno tehniku visneiedomājamākajās vietās. Tas būs stāsts par seno motociklu augšāmcelšanu no lūžņu kaudzēm un to restaurāciju. Būs apskatāmi reti un unikāli Latvijā lietotie motociklu modeļi no motorizācijas ēras sākuma līdz 1940. gadam. 


23.10.– 29.11. MŪZIKAS SKAŅAS OGRĒ 

No nelielas skolas ar 30 audzēkņiem 1960. gadā Ogres Mūzikas skola izaugusi par nozīmīgu izglītības iestādi ar 405 skolēniem, kuri mūzikas prasmes var apgūt 17 izglītības programmās.

Gadu laikā skolu absolvējuši vairāk nekā 1500 audzēkņu – daudzi no viņiem ir pazīstami mūziķi un pedagogi. Skolēni ir vairāku nozīmīgu konkursu un festivālu laureāti.

Izstādi papildinās mūzikas instrumentu klāsts no muzeja krājuma un privātkolekcijām.



4.12.2020.–10.01.2021. ZANES LŪSES PERSONĀLIZSTĀDE "STĀSTI AR LAIMĪGĀM BEIGĀM"

Divu ežu mazo ķepiņu satvēriens, roņu cilvēcīgais skatiens, naktstauriņš negaidītās saulesbrillēs, lielas galvas dziedošām mutēm uz gariem sērkociņkakliem, lādzīga lāča strīpainais džemperis ķimeņu laukā – tie ir tikai daži no gabaliņiem, kas kā krāsaini stikliņi krīt, veidodami rakstus kaleidoskopa spoguļu sienās. Un tie caur gleznotājas Zanes Lūses izgaismotajām prizmām rāda mūsu pasauli, savā ziņā spoguļodami mūs pašus, mūsu reālijas un attieksmi.

Zanes Lūses gleznām, kuru nosaukumi arī ir kā asprātīga vēstījuma atslēga, raksturīga īpaša tēlainība. Tas raisa asociācijas ar Alisi un nokļūšanu Brīnumzemē, kur reizēm dzīvais šķiet tik nedzīvs un nedzīvais tik dzīvs, kur dzīvnieki mēdz būt kā cilvēki, savukārt cilvēki kā dzīvnieki. Taču atšķirībā no pasakas par Alisi tas nav izdomāts stāsts. Tā ir pasaule, kurā mēs dzīvojam, elpojam, domājam un izvēlamies gluži kā mākslinieces atainotie ežuki vai nu sadoties rokās, vai izvērst adatas aizsardzībai vai uzbrukumam.

Bieži vien ironiskā noskaņā ar otām un krāsām uz audekliem izpļāpājusies, pati māksliniece klusi stāv aiz saviem savdabīgajiem tēliem, cilvēciski siltā un slēpti filosofiskā redzējuma un brīžam skumji, brīžam nebēdnīgi vēro skatītāju pie savām gleznām. Un viņa smaida, manot mūsu atplaukušos smaidus, jo esam ieraudzījuši jaunā skatījumā visu dzīvo apkārt un apjautuši – mēs neesam vieni šajā pasaulē un lielākā daļa stāstu ir ar laimīgām beigām.

Šī ir Zanes Lūses 10. personālizstāde, un lielākā daļa gleznu tapušas pēdējo četru mēnešu laikā, kas šo izstādi vērš jo īpašāku.

Māksliniece 2001. gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas figurālās glezniecības nodaļā un izstādēs piedalās kopš 1999. gada, no kurām pāris bija skatāmas Parīzē. Gleznotāja papildus vēstījumiem pieaugušo auditorijai ilustrējusi arī bērnu grāmatas (Māras Cielēnas „Ceļā uz Ziemassvētkiem”, Rudītes Raudupes „Mincis Brincis”, Imanta Ziedoņa „Lāča Andreja pasakas”), iedvešot tajās dzīvīgu elpu. Viņa piedalījusies arī dzejas bilžu grāmatu sērijas „Bikibuks” grupu izstādē „Tā sakot, ir par ko trakot”, kā arī Latvijas bērnu grāmatu ilustrāciju izstādē „5x5” Vestminsteras bibliotēkā Londonā.





 




 




 .